Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra koncerts Gulbenē

Jana Lāce, JVLMA Koncertdaļas vadītāja
Kultūra un izklaide

2016. gada 15. aprīlis 13:00

588
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra koncerts Gulbenē

Aprīļa otrajā pusē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/ simfoniskais orķestris, noslēdzot savu koncertsezonu, neaprobežosies tikai ar vienu koncertu Rīgā, bet, pateicoties KKF atbalstam, dosies nelielā koncertturnejā uz Vidzemes Austrumu pusi. Diriģentu Andra Vecumnieka un Artūra Gaiļa vadībā koncertos Gulbenē (21. aprīlī) un Valkā (22. aprīlī) orķestris piedāvās publikai 20.gadsimta klasiskās mūzikas šedevrus, krievu mūzikas ģēniju darbus - Sergeja Rahmaņinova Trešo koncertu klavierēm ar orķestri re minorā un Dmitrija Šostakoviča Devīto simfoniju Mibemol mažorā.

Krievu komponista un pianista Sergeja Rahmaņinova (1873–1943) Trešais klavierkoncerts neapšaubāmi ir viens no populārākajiem skaņdarbiem mūsdienu pianistu repertuārā. Rahmaņinovs ir radījis muzikāli bagātu un emocionāli piesātinātu kompozīciju, kas mūziķus un klausītājus nekad neatstāj vienaldzīgus un ir diezgan liels pārbaudījums solistam. Tā ir ļoti krieviska, ļoti kaislīga, dvēseliska un bezgalīgi skaista mūzika. Šis koncerts ir ļoti sarežģīts – kāds esot izskaitījis, ka tajā ir 50 000 nošu! Lai pilnasinīgi piepildītu šo spēcīgo mūziku, nepieciešami lieli fiziskie un garīgie resursi, tā burtiski jālaiž caur sevi, tādēļ arī tai cienīgs solists tiks noteikts konkursa kārtībā.

Dmitrija Šostakoviča (1906–1975) Devītā simfonija savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1945. gada novembrī. Sākotnēji iecerētais veltījums Tēvijas kara uzvarai pārsteidza visus – gan klausītājus, gan kritiķus. Šostakoviča pretinieki to dēvēja par miniatūrsimfoniju ekscentriskā rakstības manierē, neskatoties uz pievilcīgajiem tēliem, asprātīgām detaļām un spožu kompozīcijas tehniku, simfoniju nosauca par absolūtu radošu neveiksmi, un tā pat tika ierindota pie tautai nesaprotamiem un nīdējamiem darbiem.

Taču bija arī labas atsauksmes, kurās simfonija tika raksturota kā gaišs un humorā dzirkstošs skaņdarbs, kā atvieglojuma nopūta pēc ilgas un trauksmainas nakts, kad beidzot ir uzaususi saule un pasaule, uzplaukusi košās krāsās, pildīta ar mieru un prieku. Simfonija ir skaņdarbs, ko rotā jaunības smaids, bez smagām pārdomām, bez atmaskojošām dusmām, lirisku simfonijas skerco, viegls un caurspīdīgs.


Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas /JVLMA/ simfoniskais orķestris (mākslinieciskais vadītājs un diriģents asoc. prof. Andris Vecumnieks) šobrīd sagatavo vidēji 6 – 7 koncertprogrammas gadā, spēlējot gan latviešu diriģentu (Viesturs Gailis, Imants Resnis, Normunds Šnē u.c.), gan arī ārzemju viesdiriģentu vadībā (Enhbātars Bātaržavs, Kolins Meters, Leifs Segerstams, Pērs Burīns, Timotijs Reinišs, Ērika Neidlingera, Jalčins Adigezalovs, Deniss Severins u.c.).

Pēdējās desmitgades laikā Studentu orķestris vairākkārt sniedzis Valsts svētku koncertus (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Lielajā Ģildē, Ķīpsalā), koncertējis Latvijas rajonu centros – Liepājā, Rēzeknē (Latgales vēstniecībā Gōrs), Daugavpilī, Jelgavā, Cēsīs (Vidzemes koncertzālē Cēsis), Madonā, Gulbenē, Kuldīgā u.c., kā arī sniedzis koncertus Lietuvā un Igaunijā.

Bijis Jāzepa Vītola starptautiskā kordiriģentu konkursa III kārtas pavadošais orķestris, regulāri sadarbojas ar VSIA Latvijas Koncerti, uzstājoties bērnu un jauniešu muzikālās audzināšanas kopprojektos, piedalījies XXIV Vispārējos Latviešu dziesmu un deju svētkos 2008. gadā, Pasaules koru olimpiādē 2014. gadā un citos aktuālos Latvijas koncertdzīves notikumos. Orķestra misija – būt ne tikai mācību kolektīvam un prakses bāzei studiju programmu Instrumentālā mūzika un Simfoniskā orķestra diriģēšana studējošajiem, bet arī koncertējošai vienībai, kuras mākslinieciskās aktivitātes un kvalitāte sniedzas ārpus studiju procesa ietvariem.

Šī gada augustā orķestris piedalīsies Young Euro Classics festivālā Berlīnē.


Esiet laipni gaidīti mūsu koncertos!


Kategorijas

Kategorijas