Gatavs pārmantot tēva saimniecību

2016. gada 7. aprīlis 00:00

2590

Oskars Krūmiņš: “Lauksaimniecība ir laimes spēle.”

Oskaru Krūmiņu sastopam viņa mājā “Cīrulīšos”, kas atrodas nieka rokas stiepiena attālumā no saimniecības “Rītiņiem”. Tur viņš dzīvo ar savu ģimeni – sievu Gunitu, kura pēc profesijas ir juriste, sešus gadus veco meitu Samantu un pastarīti dēlu Tomasu. Šobrīd Oskars dziedē traumēto kāju un pārvietojas ar kruķu palīdzību. “Tas bija negadījums, par ko negribu neko plašāk stāstīt. Tikai to, ka uz kājas uzslīdēja traktors. Pats biju vainīgs,” saka Oskars, nenoliedzot, ka kruķi jaunam vīrietim nav šķērslis, lai nesēdētu tikai mājās uz dīvāna. Neilgi pēc mūsu sarunas Oskaru un viņa tēvu jau sastopam mehāniskajās darbnīcās. Oskars, apzinoties, ka laukos nekas bez darba nerodas, atzīst, ka nevarot iedomāties, ka varētu dzīvot lielā pilsētā. Viņš saimniecībā visu virza tā, lai soli pa solim būtu jūtama kaut neliela, tomēr attīstība.

Bija iespēja pastrādāt Vācijā
Oskars stāsta, ka viņam bijusi iespēja sešus mēnešus praktizēties zemnieku saimniecībā Vācijā, kas līdzīgi kā “Rītiņi” nodarbojusies ar lopkopību un graudkopību. “Tur bija labi, bet es sapratu, ka nevēlos palikt ārzemēs, jo mājas ir un paliek mājas. Sava saimniecība ir un paliek sava saimniecība. Kad izaugs mana meita un dēls, man būs viņiem ko atstāt. Tas manī rada vislielāko prieku. Jau tagad Samanta labprāt palīdz paveikt savam vecumam atbilstošus darbiņus,” stāsta Oskars. Viņš atzīst, ka Vācijā gūtā pieredze tagad lieti noder arī “Rītiņos”. Oskars nenoliedz, ka jau bērnībā vecāki viņu kā lauku puiku radinājuši pie darba, tāpēc neviens lauku darbs neesot bijis svešs. Oskars salīdzina, ka, strādājot saimniecībā Vācijā, kas bijusi salīdzinoši lielāka nekā “Rītiņi”, dienas darbu grafiks bijis daudz saspringtāks. “Tagad, kad mums saimniecībā arī darbu ir vairāk, saprotu, ka, neko nedarot, nekā arī nebūs. Esmu apņēmies nākamajā gadā neklātienē iestāties Malnavas lauksaimniecības tehnikumā, kas ir tuvāk manai dzīvesvietai, lai iegūtu lauksaimnieka izglītību.”

Kritumam vienmēr seko kāpums
Oskars uzskata, ka savulaik vecāku saimniecības izveide bijusi pārdomāta un pareiza, jo atkarībā no situācijas piena lopkopības nozare nosedz graudkopību un otrādi. “Saimniecībā mums nav neviena algota strādnieka. Pats esmu uzņēmies arī govju slaukšanu. Fermā viss atbilst Eiropas prasībām un darbi ir mehanizēti. Esam ierīkojuši arī noteikumiem atbilstošu mēslu krātuvi. Tās izbūves izmaksas attiecībā pret piena cenām gan bija neadekvātas, bet dzīvojam ar cerību, ka piena ražotājiem pienāks labāki laiki. Pienu nododam Smiltenes pienotavai, par to regulāri saņemot atlīdzību. Protams, vienmēr jau var vēlēties, lai maksā vairāk. Vienmēr jau ir tā, ka kritumam seko kāpums. Šobrīd kritums tiek paredzēts graudkopībā. Ir tā, ka, tiklīdz saimniecībā kaut kas tiek ierīkots, rakstot projektu, tā projekta kopējās izmaksas sadārdzina firmas, kas veic šos darbus. Bet, kas jādara, tas jādara. Pārliecinājos, ka arī Vācijā zemnieki stingri ievēro visas prasības,” saka Oskars. Viņš uzskata, ka lauksaimniecība ir laimes spēle. “Nevajag baidīties riskēt!” iedrošina jaunais lauksaimnieks. “Labi ir tas, ka pagaidām saimniecībai nav kredītu, tad ir vieglāk elpot, iespējams arī kaut ko ietaupīt,” piebilst Oskars.

Jāatjauno tehnikas parks
Saimniecībā tiek audzēti arī graudaugi. Daļa ražas “iziet” caur fermu, bet daļa tiek pārdota. Jau ilgāku laiku “Rītiņiem” ir veiksmīgs sadarbības līgums ar SIA “Baltic Agro”. “Ja sākotnēji šķita, ka šoziem būs cietuši ziemāji, tad šonedēļ, sējot minerālmēslus, secināju, ka varēja būt vēl sliktāk. Palēnām papildus esošajām platībām iegādājamies vēl kādu zemes īpašumu, lai paplašinātu saimniecību. Tas nozīmē, ka ir nopietni jādomā par jaunas un jaudīgākas lauksaimniecības tehnikas iegādi. Šobrīd cenšamies uzturēt un pat uzlabot veco tehniku, kas būtībā savu laiku ir nokalpojusi. Domājam, ka uz rudens pusi varētu tapt arī kāds projekts. Iespējams, ka mēģināsim iztikt bez projekta. Tad jau redzēs,” Oskars vēl nedod konkrētu atbildi, kā rīkosies. Velkot paralēles ar Vāciju, viņš uzskata, ka Latvijā lauksaimnieki būtu pelnījuši saņemt lielāku atbalstu. “Vācijā valstsvīriem ir citādāka domāšana nekā pie mums. Arī tur zemnieki saņem dažādus maksājumus, kas salīdzinājumā ar mūsējiem ir daudzkārt lielāki.” Oskars neslēpj, ka vieglāk ir saimniekot laukos tiem jaunajiem lauksaimniekiem, kam pamatu šai uzņēmējdarbībai ir izveidojuši vecāki. Tāpēc viņš, tiklīdz ir iespējams, apmeklē dažādus seminārus un kursus. “Tiklīdz Lauku atbalsta dienests kaut ko piedāvā, esmu klāt, jo arī lauksaimniecībā nemitīgi viss mainās, nemitīgi nāk klāt kaut kas jauns. Nevar palikt tikai pie vecajām zināšanām, ir jāmācās. Es domāju, ka arī mani vecāki priecājas, ka esmu izlēmis nodarboties ar lauksaimniecību. Dažkārt man ar tēti ir lietišķa domu apmaiņa tehniskos jautājumos, jo tikai tā ir iespējams sasniegt kopsaucēju. Uzskatu, lai gan nākotni saskata tikai lielajām zemnieku saimniecībām, vienlīdz veiksmīgi var pastāvēt un attīstīties arī nelielas saimniecības,” ir pārliecināts Oskars.

Dēls ir uzņēmīgs
Oskara tēva Andra pārziņā ir nodota augkopība. “Kad Oskars visu pārņems, es cītīgāk varēšu pievērsties makšķerēšanai. Saimniecībā dēlam viss ir labi zināms, jo desmit gadus viņš jau tajā ir nostrādājis. Zina, ko no kura tīruma var gaidīt. Vienīgais mīnuss, ka Oskaram nav lauksaimnieciskās izglītības, tāpēc viņš nevar startēt Eiropas fondu atbalsta programmā, kas domāta jaunajiem zemniekiem. Dēls ir uzņēmīgs. Esmu pārliecināts, ka viņš iegūs arī lauksaimnieka izglītību. Man ir klusa pārliecība, ka Oskars no laukiem projām nedosies. Par zemes klāt piepirkšanu domā, jo īpašnieki, no kuriem nomājam zemi, pamazām sāk to pārdot, pirmām kārtām pirkšanas iespējas piedāvājot tiem, kas to līdz šim apstrādāja kā nomnieki. Būtībā no malas tāpat vien lauksaimniecībā izmantojamās platības Jaungulbenē nopirkt nav iespējams, jo praktiski neapstrādātu zemju nav, tāpēc ir liela konkurence. Par saviem līdzekļiem tie, kas strādā laukos, pamazām apgūst arī aizaugušās platības,” situāciju raksturo Andris.

Fakti

◆ Kopš 1992.gada “Rītiņi” bijusi piemājas saimniecība. Zemnieku saimniecība “Rītiņi” reģistrēta 2000.gadā.
◆ Apsaimnieko 190 hektārus zemes. Šogad plāno iesēt 40 hektārus miežu, ziemas kvieši aizņem 50 hektārus.
◆ Pienu, kas iegūts no 25 slaucamām govīm, pārstrādei nodod akciju sabiedrībai “Smiltenes piens”.
◆ Pirms diviem gadiem par projekta līdzekļiem ierīkota mūsdienīga mēslu krātuve.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gatavs pārmantot tēva saimniecību

Kategorijas