Jauniešu pētījumi - pārsteidz

2016. gada 8. aprīlis 00:00

3186

Novada skolēni analizē prezidentu runas, nodokļus un veselīgu uzturu

Ik gadu Gulbenes novada skolēni raksta zinātniski pētnieciskos darbus, pētot dažādas interesantas un aktuālas tēmas. Četru audzēkņu darbi ir izvirzīti uz Latvijas 40. skolēnu zinātnisko konferenci Rīgā.

Ieteikumus nosūta Finanšu ministrijai
Starp tiem jauniešiem, kuru darbi ir izvirzīti uz konferenci Rīgā, ir Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Hārdijs Nogobods. “Gandrīz katru dienu ziņu pārraidēs un interneta resursos redzam informāciju, kas satur ar nodokļiem vai ienākumiem saistītus jautājumus, kā arī man patīk skaitļi un darbības ar tiem, tāpēc vispiemērotākā tēma šķita par nodokļu izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem,” atzīst Hārdijs. “Galvenie secinājumi no iedzīvotāju aizpildītajām anketām – 71 procents gulbeniešu seko nodokļu izmaiņām, 77 procenti uzskata, ka nodokļu slogs mājsaimniecībām ir augsts. Iedzīvotāji iesaka veidot stabilu nodokļu sistēmu, vēlas samazinātas un progresīvas nodokļu likmes, zemāku ēnu ekonomikas līmeni, kā arī plašāku informācijas kampaņu par nodokļos samaksātās naudas izlietojumu,” atklāj ģimnāzists. Viņš arī prognozējis neto ienākumu izmaiņas. Aprēķinos viņš izmantojis četrus Latvijas ekonomiskās attīstības gadus (2004., 2008., 2010., 2016.gadu), trīs bruto ienākumus (370, 810, 4100 eiro) un salīdzinājis šos ienākumus gan ar vienu apgādībā esošu personu, gan bez. Rezultātā secināts, ka mainīgākie neto ienākumi ir šībrīža minimālajai algai (370 eiro) ar vienu apgādībā esošu personu. “Izstrādāju arī vairākus ieteikumus, kurus iesniedzu Finanšu ministrijā. Svarīgākie - pārnest slogu no darbaspēka uz ienākumiem no kapitāla, kā arī ieviest obligāto ienākumu deklarāciju visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Noteikti sekošu līdzi nodokļu izmaiņām turpmākajos gados, lai redzētu, vai mani ieteikumi ir piepildījušies. Paldies tiem iedzīvotājiem, kuri bija atsaucīgi, kā arī paldies darba vadītājai skolotājai Simonai Sniķei,” saka Hārdijs.

Trešdaļai skolēnu pusdienās – neveselīga pārtika
Lizuma vidusskolas 11.klases skolnieks Ritvars Sebris izvēlējies rakstīt darbu par veselīgu pusdienu nozīmi skolēna uzturā, jo pats cenšas ēst veselīgi un grib pārliecināt arī citus to darīt. “Aptaujāju Lizuma vidusskolas skolēnus, lai noskaidrotu viņu zināšanas par sabalansētu uzturu, kā arī salīdzināju uzturvielu un enerģijas daudzumu, ko var uzņemt skolēni skolas sabalansētajās pusdienās, un to, ko uzņem skolēni, kuri pusdienās ēd ātrās uzkodas,” stāsta Ritvars. Rakstīt darbu un vākt un analizēt informāciju bijis interesanti, bijuši arī kuriozi atgadījumi. “Piemēram, skolēni, kuri pusdienās pārtiek no ātrajām uzkodām, mēģināja slēpt to, ko viņi nopirkuši, jo domāja, ka es rezultātus rādīšu viņu vecākiem,” stāsta Ritvars. Viņš secinājis, ka skolēni ļoti maz zina par sabalansētu uzturu, ātro uzkodu kaitīgumu, un uzskata, ka šo situāciju noteikti vajadzētu mainīt. Apmēram trešdaļa skolēnu pusdienās pārtiekot no neveselīgas pārtikas. Ritvars ieguvis konkrētākas zināšanas par uzturvielām un daudzumu, kādās tās jāuzņem. “Manu pētījumu varētu izmantot kā uzskates materiālu, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko skolēni ēd, jo tas var ietekmēt viņu tālāko dzīvi,” viņš uzsver.

Ko, kam un kā?
Gulbenes vidusskolas 11.klases skolnieces Tīnas Žmuidas darba tēma ir “Latvijas Republikas valsts prezidentu svētku runu loģiskā analīze”. Tīna ir sabiedriski aktīva, pēc vidusskolas absolvēšanas vēlas studēt kultūras jomā, tādēļ publiska runa ir neatņemama viņas dzīves sastāvdaļa. “Tieši tādēļ pēdējā laikā ļoti aizrautīgi skatījos un klausījos dažādu amatpersonu runas, jo it kā jau šīm runām būtu jābūt paraugam... Pētīju četru valsts prezidentu (Vairas Vīķes-Freibergas, Valda Zatlera, Andra Bērziņa un Raimonda Vējoņa) svinīgās runas, kas teiktas Latvijas valstij nozīmīgos brīžos – 18.novembrī,” stāsta Tīna. “Ļoti interesanti bija izzināt teorētisko materiālu par oratormākslu un retoriku, jo tas lika aizdomāties gan par apkārtējo, gan par savu runas prasmi, ko un kā vajadzētu uzlabot. Protams, arī pašu prezidentu runu pētīšana bija aizraujošs uzdevums, kaut arī ļoti laikietilpīgs un nebūt ne viegls. Viskvalitatīvākās runas ir V.Vīķei-Freibergai un R.Vējonim, jo tās ir mērķtiecīgas, atbilstošas notikumam, saprotamas, spēj ieinteresēt. A.Bērziņam bija jāpievērš uzmanība domu skaidrībai, runas mērķtiecībai, jāstrādā vairāk ar intonācijām (runas melodiskumu), jāizvairās no vispārīgām frāzēm. V.Zatlera runa kopumā neradīja svinīgu noskaņu, daudz runāts par negācijām (nevietā svētku runai), pietrūkst pozitīvā vēstījuma, jāizvairās no liekvārdības.” Tīna secina, ka, veidojot jebkuru publisko runu, ir jāievēro dažādi pamatprincipi. Viens no tiem ir spēja atbildēt uz trim jautājumiem – ko, kam, kā. “To arī novēlu ikvienam – saprast ko runāt, kam runāt un kā runāt!”
Uz zinātnisko konferenci Rīgā izvirzīts arī ģimnāzista Kārļa Sudraba darbs “Eelektromobilis kā nākotnes alternatīva”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jauniešu pētījumi - pārsteidz

Kategorijas