Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir plāns, kā saliedēt novadniekus

Diāna Odumiņa

2016. gada 8. aprīlis 00:00

1304
Ir plāns, kā saliedēt novadniekus

Andris Apinītis mazāk uzticas emocijām, vairāk skaitļiem

Pusgadu Gulbenes novada domes amatā ir aizvadījis lizumnietis, partijas “Reģionu alianse” biedrs Andris Apinītis. Viņš nežēlojas par atbildības nastu un arī nelielās ar to. Vien saka: “Es neraujos ne pēc slavas, ne pēc naudas, ne pēc asām emocijām, jo diezin vai man savā mūžā kādreiz vēl nāksies piedzīvot kaut ko tik saviļņojošu un nozīmīgu kā 1990.gada 4.maijā, kad es kā Augstākās padomes deputāts balsoju par Latvijas neatkarību.”
- Vai piekrītat, ka visiem ir izdevīgs pašvaldības vadītājs, kas ieņem šo amatu vairākus sasaukumus pēc kārtas?
- Visur palaikam vēlas “svaigas asinis”. Tas ir pareizi. Citādi sākas rutīna! Tajā pašā laikā, protams, ir vērtīgs lietpratīgs, pieredzējis pašvaldības vadītājs. Taču viņa ideju pēctecību labā nozīmē nodrošina tie, kurus viņš aiz sevis ir atstājis pašvaldībā. Tie ir speciālisti. Spējīgs vadītājs var paveikt daudz, taču bez atbalstītājiem viņam neiztikt. Profesionāļi spēj pat ļoti gudram vadītājam likt uz problēmu vai situāciju palūkoties ar svaigu skatienu. It kā no cita skatpunkta. Reizēm tas ir ļoti vajadzīgs, lai izprastu cēloņsakarību un turpmākās rīcības plānu. Tad lēmumi kļūst izsvērtāki.
Es nezinu, vai piedalīšos nākamajās Gulbenes novada domes vēlēšanās. Jau iepriekšējās iesaistījos ar pierunāšanu. Nedomāju, ka nākamajā sasaukumā man nāksies vadīt pašvaldību. Ir pietiekami daudz jaunu, spējīgu cilvēku, kas varēs stāties pie novada vadības.
- Pašvaldības izdevums “Gulbenes Novada Ziņas”. Kāda ir jūsu koncepcija?
- Mums par to ir bijusi iekšējā diskusija kolektīvā. Deputāti, kuri vēlējās, piedalījās, un kopā vienojāmies, ka pašvaldības laikrakstā mēs ar politiku nenodarbosimies. Mēs nenodarbosimies ar savstarpēju kritizēšanu. Ar komerciju - vēl ne tik! Ja kāds grib reklamēties vai izteikt kritiku, to var izdarīt ar laikraksta “Dzirkstele” starpniecību. Iespējas izteikties ir. Taču pašvaldības avīze ir domāta iedzīvotāju informēšanai par visu to, kas attiecas uz viņiem saistībā ar novada domes darbu, ar pilsētas un pagastu pārvalžu darbu.
- Valsts kontrole novada domi turpināšot pārbaudīt visu gadu. Tas ir labi vai slikti?
- Esam informēti, ka šī pārbaude turpināsies līdz septembrim vai oktobrim. Apzināmies, ka būs aizrādījumi. Tos uzklausīt nav patīkami. Taču es to visu uztveru ar iekšēju mieru. Neapšaubāmi atklāsies, kas nav izdarīts tā, kā vajadzētu. Taču ir iespēja mācīties no savām kļūdām, kā arī diskutēt un paskaidrot savu viedokli. Jautājumi mums tiek uzdoti nepārtraukti. Nepārtraukti mums ir jāgatavo atbildes. Tā ir iespēja uz savu darbu paraudzīties it kā no malas. Uz to mudina arī audits, kas pašlaik notiek novada domē un kuru veic zvērināts revidents. Patiesībā tas ir ļoti svarīgi un svētīgi. Mums ir vajadzīgs eksperta skatījums uz darba reorganizāciju novada domē. Tas ļaus saprast, kas varbūt ir jādara citādāk.
- Iepirkumu nodaļas izveide domē bija pareizs solis?
- Noteikti! Tā bija pašu deputātu ideja, ka pašvaldības iepirkumu organizēšanai un norisei ir jābūt pilnīgi nošķirtai no politiskā spiediena un ietekmes. Tas mums ir izdevies. Tagad šo jautājumu risināšanā vairs nav iesaistīts neviens deputāts. Šī profesionālā joma ir ļoti smaga un sarežģīta, darba slodze Iepirkumu nodaļai un iepirkuma komisijai ir liela. Iespējams, nodaļā būs vajadzīgs vēl viens cilvēks - jau ceturtais. Protams, nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Nav izslēgts, ka kļūdās arī šie speciālisti. Pārpratumi tiek skaidroti likumā noteiktajā kārtībā. Tad arī noskaidrojas, kam ir taisnība. Nupat pēdējā saimnieciskā tiesa mums ir vinnēta.
- Jūs esot solījis, ka vasarā Gulbenē būs divi jauni ģimenes ārsti!
- Solījis neesmu, esmu vēlējies, lai tā notiktu. Šajā procesā piedalos, lai problēma tiktu risināta. Taču solīt neko nevaru. Nav nekā briesmīgāka par solījumiem, kuri beigās nepiepildās. Sarunas ir ievirzītas. Kā īsti būs, tas ir atkarīgs no mūsu uzrunātajiem cilvēkiem. Novadā šobrīd trūkst trīs ģimenes ārstu - divu Gulbenē un viena Rankā -, kā arī tuvu pensijas vecumam ir vēl vairāki, bet ceram tikt kaut vai pie diviem jauniem dakteriem. Esmu sapratis, ka šobrīd Latvijā ģimenes ārstiem no pacientu skaita ir izdalīti ārā tie, kuri legāli ir devušies dzīvot un strādāt ārpus Latvijas. Tātad situācija ir mazliet citādāka, nekā tā bija pirms vairākiem gadiem. Mēs saprotam, ka ir statistikas datu un reālās situācijas nesakritība. Ja tā, var pienākt brīdis, kad dažam ģimenes ārstam sāks pietrūkt darba. Patiesībā tā ir problēma, kas jārisina valstī kopumā, nevis pašvaldībā.
- Skolu optimizācijas plāns ir kā akmens kaklā?
- Visās lauku skolās ir diezgan traģiska situācija. Apvienojot skolas ar bērnudārziem, vēl kaut cik uz laiku var uzlabot situāciju. Ja kopā tad iestādi apmeklē 60 bērnu, tas jau ir labi. Redzot, ka jaunākās klases ir gandrīz tukšas, kļūst skaidrs, ka agri vai vēlu būs jāpieņem smagi lēmumi. Arī pedagogiem tur nav un nebūs normālas algas. Mani nepārliecina nekādi argumenti, ja klasē ir viens, divi vai trīs bērni, ja viņiem ir jāmācās apvienotajā klasē, kur ir tikai seši bērni. Vai mēs nenodarām tiem bērniem pāri, it kā žēlodami viņus? Viņi tagad klasē ir tikai trīs, bet kā viņi jutīsies, kad nonāks klasē, kurā būs 30 bērnu? Kā viņi būs spējīgi uztvert mācību procesu? Mēs gaidām, ka Izglītības un zinātnes ministrija pateiks skaidri, ko mums darīt. Attiecībā pret klašu piepildījumu vidusskolās ir pateikti skaidri kritēriji. Tādiem jābūt arī sākumskolas un pamatskolas klasēs.
- Dzīvojamo māju siltināšana. Vai pašvaldībai tā ir maksimāli jāatbalsta?
- Vajadzīga prātīga pieeja. Jāuzmanās arī ar finansēm. Lielā sāpe ir tā, ka novadā mums visas daudzdzīvokļu mājas ir būvētas padomju gados un tajās nav paredzēta siltuma regulācija dzīvokļos. Rietumeiropā ir citādāk. Atceros, kad savulaik pats tiku sūdzējies par pārlieku karstumu telpās, man tika atbildēts, lai uzmetu radiatoram segu. Vai tas ir normāli? Tajā pašā laikā ir Gulbenē piemēri, kur māju renovācija ir veikta ļoti veiksmīgi. Daudz kas ir atkarīgs no māju vecākajiem, no tā, cik zinoši viņi ir.
- Vai ir konflikts starp SIA “Gulbenes nami” un pašvaldību?
- Ir atrasts kompromiss - vairāk vai mazāk. Sapratām, ka par problēmām ir jārunā. SIA “Gulbenes nami” līgumu ar pašvaldību ir parakstījusi. Ir tikai jāturpina strādāt. Skaidrs, ka problēmas ir. Ja “Gulbenes nami” būtu privāts, nevis pašvaldības uzņēmums, varētu darīt, kā vēlas. Pagaidām šim uzņēmumam ir jādara tas, ko pašvaldība vēlas. Ja par kaut ko ir šaubas, jāliek pretī argumenti, aprēķini, skaitļi, tad varam strīdēties. Taču vienkārši paziņot, ka kaut ko principā nedarīsim, tā nedrīkst būt.
- Gaidāma ir arī bāriņtiesu centralizācija?
- Vēl nobalsojuši neesam, taču novada domē gandīz jau esam vienojušies par to, ka mums būs viena bāriņtiesa. Ar mērķi, lai šīs institūcijas lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz vieniem un tiem pašiem principiem. Tas nenozīmē, ka darbs notiks tikai Gulbenē. Jauns tiesu nams nebūs jābūvē. Bāriņtiesas pilnvarotie pārstāvji būs arī pagastos. Tas vajadzīgs, lai iedzīvotājiem tiktu sniegti notariālie apliecinājumi, ko veic bāriņtiesa. Pagastos tas ir nepieciešams! Vajadzīgs būt tuvumā iedzīvotājiem. Lēmumi arī tiks pieņemti uz vietas, taču saziņā ar vienotu vadību un pēc vienādas metodikas. Tas svarīgi arī tāpēc, ka bāriņtiesu profesionalitātei visā valstī ir izvirzītas jaunas, paaugstinātas prasības. Esam interesējušies par pieredzi citur. Piemēram, Jelgavas novadā, kur ir apmēram tikpat iedzīvotāju kā Gulbenes novadā, jau darbojas viena vienīga bāriņtiesa.
- Lielākais prieks un lielākā sāpe šajā laikā, kad vadāt novada pašvaldību?
- Ir prieks, ka novada domē strādā cilvēki, kuri zina savu darbu, kuriem tas patīk un padodas. Ja kāds domā, ka te ir tikai sliņķi un pavirši strādājošie, viņa priekšstats ir maldīgs. Sāpe ir tur, ka novadā arvien vairāk sarūk iedzīvotāju skaits. Mēs redzam, ka nedēļu nogalēs uz Gulbeni atbrauc cilvēki automašīnās, bet svētdienās atkal jau brauc projām. Bērni brauc apciemot vecākus! Labi vēl, ka tā. Mums, palicējiem, pagaidām joprojām vēl trūkst kopības sajūtas par to, ka mēs dzīvojam novadā, nevis katrs savā pagastā vai pilsētā. Es ceru, ka tas mainīsies. Ir vajadzīgs laiks. Tieši tāpēc novada domē analizējam paveikto skaitļos, lai redzētu, ir vai nav ievērots vienlīdzības princips finansējuma piešķiršanā un attīstības veicināšanā visā novada teritorijā. Ar šādu datu apkopošanu nodarbojas domes Finanšu un ekonomikas nodaļa.
- Būtu interesanti ielūkoties šādā statistikā!
- Tas noteikti būs iespējams.