Ziedputekšņi atklāj bišu ceļus

2016. gada 14. aprīlis 00:00

895

Bitenieks Rolands Krevics cer uz medus eksportu

Pagājušajā gadā arī Latvijas Biškopības biedrība ir iesaistījusies starptautiskā projektā, lai veiktu ziedputekšņu pētījumu. Visu vasaru vairākās valstīs no konkrētām vietām, konkrētām dravām un konkrētām bišu saimēm tiek vākti ziedputekšņi. Novērojumus veic arī Beļavas pagasta bioloģiskajā saimniecībā “Lukstiņi”, kur ar biškopību nodarbojas Rolands Krevics, kurš ir arī Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs.
“Ja ievērojāt, trim bišu stropiem pie skrejas ir novietota dzeltena plāksne. Tas nozīmē, ka šie stropi ir pakļauti novērojumiem. Noteiktās dienas vakarā, kad ziedputekšņus vāc visās valstīs, tos saskaita un sašķiro pa krāsām, lai tādējādi noteiktu, kādus augus konkrētā gada laikā un vietā bites apmeklē. Rudenī tiek veikts novērojumu apkopojums un veikta pētījuma analīze, vai ziedputekšņi ir no pļavu, meža vai citiem ziediem. Tādējādi biškopis var secināt, kādi augi ir sastopami bišu dravas apkārtnē,” stāsta R.Krevics.

Lido ļoti tālu
Pagājušajā gadā veiktā pētījuma rezultāti biškopim jau ir zināmi. Pēc tiem Rolands Krevics secinājis, ka nektāra meklējumos bites no viņa dravas lido ļoti tālu, jo pētījums atklājis, ka ziedputekšņus bites vākušas arī no lopbarības pupu sējumiem, kas atrodas tālu no saimniecības. “Ieraugot šos ziedputekšņus, man bija liels pārsteigums. Protams, bija arī ziedputekšņi tepat no netālu esošā lielā griķu lauka, pavasarī bija kārklu putekšņi. Projekts ir ļoti interesants, tāpēc šogad ir pieņemts lēmums šajā projektā veikt arī ziedputekšņu uzturvērtības analīzi. Ziedputekšņu paraugus vajadzēs saglabāt saldētā veidā, lai pēc tam laboratorijā noteiktu putekšņu vērtību, meklējot sakarību, kuriem augiem vai ziedošiem kokiem putekšņu vērtība ir salīdzinoši lielāka. Turpinot darboties šajā projektā, būs iespējams veikt vēl citas analīzes. Ja, pētot putekšņus, atklājas, ka no kādas augu grupas putekšņu nav vispār, biškopim ir iespējams izdarīt secinājumus, kāpēc bites šos augus neapmeklē vai apmeklē mazāk nekā citus. Nupat ir sākušas ziedēt blīgznas, tāpēc tiek vākti ziedputekšņi un arī pirmais nektārs jeb pūpolu medus, ko bites var veidot arī kā nelielu uzkrājumu,” atklāj Rolands. Viņš piebilst, ka biškopji, kuri vēlas bišu produkciju dažādot un neslinko, laikus uzliek medus telpas un noķer brīdi, kad bites vāc konkrētu augu nektāru, lai pēc tam medus cienītājiem piedāvātu medu ar noteiktu krāsu, garšu un smaržu. “Cilvēki dažkārt nesaprot, kā tas var būt, ka bites zina kad, kādu medu konkrēti ir savākušas, bet atliek tikai paraudzīties apkārt. Šobrīd jau arī nekas cits nezied kā vien kārkli. Tiklīdz tie beigs ziedēt, no tiem iegūtais medus ir jānoņem un jāļauj bitēm ķerties pie citu ziedu medus vākšanas,” norāda bitenieks.

Latvijas bišu medu ēdīs Vācijā
“Šajā pavasarī, izvērtējot dravu un aprunājoties ar citiem biškopjiem, secinājām, ka kopumā pagājusī ziema bišu dravās bijusi veiksmīga. Dažas saimes ir aizgājušas bojā, bet tas ir krietni mazāk nekā iepriekšējos gados,” stāsta R.Krevics. Sākot nodarboties ar biškopību, Rolandam bijušas divas bišu saimes, bet pērn - jau astoņdesmit saimes. Šogad biškopis cer, ka dravā būs jau vairāk nekā simts bišu saimju. “Pagājušajā gadā ievērojami palielinājās pieprasījums pēc medus, jo Latvijas Biškopības biedrībā tagad strādā medus eksporta speciālists. Ar šī speciālista palīdzību pērn daudzas tonnas medus tika eksportētas uz Vāciju, jo vācieši ir lieli medus cienītāji, bet paši nespēj saražot tik daudz medus, kā būtu nepieciešams. Sadarbības saites tiek meklētas arī ar Spāniju un Franciju. Eksportam pieprasa galvenokārt bioloģisko bišu dravu produkciju. Arī savā saimniecībā strādāju ar bioloģiskajām metodēm, bioloģisko medu iespējams pārdot par augstāku cenu,” stāsta biškopis. Pirms medus eksportēšanas tam tiek veiktas analīzes. Paraugus sūta arī uz Vāciju. Ja tur medus atzīts par labu, komplektē kravu. Rolands bilst, ka bišu dravai, kas vēlas medu eksportēt, jābūt vismaz divām tonnām eksporta medus. “Ja apjoms ir mazāks, tad rodas grūtības kravas nokomplektēšanā, jo tajā ir 20 līdz 24 tonnas medus. Domāju, ka no savas saimniecības es varētu nodrošināt divas tonnas medus. Varbūt eksports izdosies jau šogad, bet nākamajā gadā – noteikti. Uzskatu, ka tas ir solis, kas sperams lielākajai daļai biškopju, lai lielāku daudzumu medus atdotu projām par lielāku cenu, netērējot laiku, fasējot medu pa burciņām, braucot tirgoties un tamlīdzīgi. Protams, arī tas ir vajadzīgs, bet, ja ir eksports, tad mazo dravu īpašniekiem ir jūtami vieglāk Latvijā pārdot savu medu,” uzskata nodaļas vadītājs. Pieprasījums ir arī pēc pārējiem biškopības produktiem, bet arī jābūt apjomam. “Nedaudz piestrādājot, biškopis var paaugstināt medus vērtību, nevis gada beigās visu medu samaisot vienā katlā, bet to sašķirojot pa veidiem. Domāju, ka mūsu novadā ir vismaz pieci biškopji, kuri varētu eksportēt medu uz Vāciju,” piebilst Rolands.

Bez projektiem iztikt nevarēs
Biškopis norāda, ka medus eksports mudinās rakstīt projektus, jo ir vajadzīgi lieli svari, ražošanas telpa ar betonētu grīdu, lai mucas, kurās iepildāmi 300 kilogrami medus, varētu viegli transportēt, nodrošināt to iekraušanu un tamlīdzīgi. Ap “Lukstiņiem” ir liels bišu blīvums, jo bites ir arī kaimiņu saimniecībās, tāpēc Rolands, lai nerastos bišu savstarpējā konkurence, tās ved uz divām citām vietām. “Jo lielāks bišu blīvums, jo tām ir tālāk jālido, bet stropā nonāk mazāks daudzums medus,” novērojis biškopis. Šogad no Eiropas fondiem finansiāls atbalsts gūts projektam, kas saistās ar bišu saimju pārvadāšanu. Ir nopirkta piekabe un bišu stropi, kā arī bišu ciltsmātes un bišu māšu inkubators, lai savai saimniecībai būtu iespējams izaudzēt kvalitatīvas bišu mātes.
“Lukstiņos” bišu mātes varēs iegādāties arī novada biškopji. “Ja ir liela bišu saimniecība, tad bišu māšu iegāde saistās ar lieliem izdevumiem, tāpēc labāk, ja tās var nopirkt tepat uz vietas. Šobrīd top vēl viens projekts, lai tālākā nākotnē būvētu biškopības produkcijas pārstrādes ēku. Ja projekts gūs atbalstu, tad ēku varētu sertificēt un piedāvāt tās izmantošanu biškopjiem, piemēram, lai pārstrādātu bioloģisko bišu maizi. Mājas apstākļos to nav iespējams izdarīt, ir vajadzīga speciāla iekārta. Ar medu jau vien viss nebeidzas. Var vākt propolisu, peru pieniņu un tamlīdzīgi,” stāsta Rolands. Bišu dravā viņa lielākie palīgi ir ģimenes locekļi. Šovasar pieteikušies arī divi praktikanti. Ja saimniecība paplašināsies, iespējams, Rolands varēs arī kādam nodrošināt tajā pastāvīgu darbu, jo medus vākšanas aktīvajā sezonā dravā darba ir ļoti daudz. Biškopis prāto, ka biškopības nozari nākotnē varētu apvienot vēl ar kādu peļņu nesošu nozari. Protams, ja vien visam pietiks laika, jo ikdienā Rolands Gulbenes mūzikas skolā strādā par saimniecības daļas vadītāju.

fakti

◆ Ar biškopību “Lukstiņos” saimnieki nodarbojas kopš 2011.gada.
◆ Apsaimnieko 10 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās platības.
◆ Saimniecība piedāvā trīs sugu bišu ciltsmātes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ziedputekšņi atklāj bišu ceļus

Kategorijas