Zemnieki jūtas ignorēti

2016. gada 14. aprīlis 00:00

339

Ligita Gāgane: “Vietējo zemnieku atsaucība pašvaldības cenu aptaujās un iepirkumos nav liela.”

Gulbenes novada zemnieki vēlas lielāku vietējās pašvaldības ieinteresētību un iespējas ar savu produkciju piedalīties pašvaldības iepirkumos. Par to Galgauskā zemnieki runājuši, tiekoties ar novada deputātiem no Latvijas Zemnieku savienības.
Šo pašu tēmu savā sanāksmē aktualizējuši novada bioloģisko saimniecību pārstāvji. Šobrīd šajā sakarā valdošo pesimismu “Dzirkstelei” raksturo Ligita Zvirbule no Tirzas pagasta saimniecības “Avotiņi”.
“Vienkārši vairs nevienam nav ticības, ka kaut kas var mainīties. Es zinu zemniekus, kas šogad ķiplokus ir izbarojuši govīm. Mana kaimiņiene, kurai arī ir bioloģiskā saimniecība, vienā gadā govīm izbaroja vai pustonnu sīpolu. Arī man ir savi lopi, kuriem izbaroju nestandarta dārzeņus, taču standarta dārzeņiem atrodu noietu, kaut arī redzu, ka visur ir vilku likumi.”

Zemnieki gaida, kad viņus uzaicinās?
L.Zvirbule stāsta savu personīgo pieredzi. Viņasprāt, zemnieki tikuši burtiski izmesti no vietējās pašvaldības organizētās cenu aptaujas ar prasību ziemas laikā nodrošināt svaigus pašu audzētos tomātus un gurķus. “Būsim godīgi! Mēs, vietējie zemnieki, janvārī un februārī neviens nevaram piedāvāt svaigus gurķus un tomātus! Tāpēc tikām izmesti ārā no cenu aptaujas. Cik gan tālu mēs esam aizgājuši, ja paši savējos zemniekus vairs neatzīstam?! Kam tad vispār tā zemkopība ir vajadzīga! Tieši tāpēc es esmu sākusi strādāt Rīgai. Kāpēc mums sava lauksaimniecības produkcija būtu jāved uz galvaspilsētu, ja mēs to varētu pārdot šeit? Tas no pašvaldības puses bija tāds ņirgāšanās gājiens. Mums taču pagastā ir pašiem sava skola! Bet man savi dārzeņi jāved 200 kilometrus tālāk! Agrāk gadu gadiem savu izaudzēto devām Tirzas pamatskolai, citām novada skolām un bērnudārziem. Tagad mūs uzaicināja viena izglītības iestāde Jaungulbenē, ar kuru rezultātā arī tika parakstīts līgums.” “Avotiņu” saimniece apgalvo, ka šī ir ne tikai viņas, bet vēl daudzu citu novada zemnieku lielā sāpe.

Bērnudārzi iepirkumā pasūta par daudz kartupeļu
Arī Galgauskas pagasta kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” pārstāvis Kārlis Matīss uzskata, ka būtu tikai normāli, ja pašvaldība iepirkumus veidotu tā, lai lauksaimniecības produkcijas piegādē skolām un bērnudārziem varētu savstarpēji konkurēt tikai vietējie lauksaimnieki no pašu novada un neviens cits. “Novada deputāts Andris Vējiņš, tiekoties ar iedzīvotājiem Galgauskā, stāstīja, ka, piemēram Limbažu novadā jau ir tāda kārtība. Tur jau iepirkumu nolikumos ir iestrādāts, ka piedalīties var tikai vietējie lauksaimnieki. Kāpēc arī pie mums nevarētu būt tāpat? Tas būtu tikai godīgi,” viņš uzskata.
Kooperatīvā sabiedrība “Kopdarbs” ir uzvarējusi iepirkumā par kartupeļu piegādi pilsētas trim bērnudārziem. Pasūtītas 24 tonnas, taču pagaidām paņemtas esot tikai 7 tonnas. K.Matīsam nav ticības, ka tiks izlietots viss iepirkumā paredzētais daudzums. Viņš netiek gudrs, kāpēc ir pasūtīts trīsreiz vairāk kartupeļu, nekā bērni spēj apēst. K.Matīss par to ir bijis runāt novada domes Iepirkumu nodaļā, tur apgalvots, ka kļūdījušies bērnudārzi. Savukārt bērnudārzu darbinieki uzskatot, ka kaut kas ir sajaukts domes Iepirkumu nodaļā. “Palicis vēl maijs, jūnijs. Neticu, ka atlikušo kartupeļu daudzumu bērnudārzos vēl apēdīs. Nezinu, kas tur ir atbildīgs. Viss pasūtītais kartupeļu daudzums pie mums glabājas tīklu maisos. Sāks sadīgt. Muļķīgi! Augustā jau būs jaunie kartupeļi,” viņš saka. K.Matīss piebilst, ka vietējie zemnieki ir spējīgi ar pašu audzēto produkciju apgādāt pilnīgi visas novada izglītības iestādes.

Vērtē pēc nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
Novada domes Iepirkumu nodaļas vadītāja Ligita Gāgane skaidro, ka iepirkumos uzvarētāja noskaidrošana notiek saskaņā ar nacionālo pārtikas kvalitātes un bioloģiskās lauksaimniecības shēmu. Atbilstība kritērijiem tiek izvērtēta, izmantojot punktu sistēmu. Līdz ar to uzvarētājs vairāku pretendentu konkurencē tiek noskaidrots matemātiski. Augstākā vērtējuma punkti tiek piešķirti par bioloģiskiem un integrēti audzētiem dārzeņiem, kuru piegādi var veikt faktiski Gulbenes novada teritorijas rādiusā. “Ir jānotiek divvirziena komunikācijai. Interesei jābūt arī no zemnieku puses, pretējā gadījumā rezultāts nav sasniedzams. Katrā ziņā Gulbenes novada Iepirkuma komisija ir devusi iespēju mūsu zemniekiem piedalīties iepirkumā, piegādāt zaļajam publiskajam iepirkumam atbilstošus produktus, bet ir retorisks jautājums, vai šīs iespējas ir izmantotas. Tāpēc varu aicināt tikai pašus zemniekus kļūt aktīvākiem, sekot līdzi publiski pieejamajai informācijai, sadarboties un iesniegt savus piedāvājumus,” saka L.Gāgane.

Jāmeklē citāds organizatoriskais risinājums
Novada deputāts Gunārs Ciglis domā, ka novada zemniekiem būtu jārīkojas līdzīgi, kā tas ir aprakstīts Viļa Lāča slavenajā romānā “Zvejnieka dēls”. Būtu savstarpēji jākooperējas! Tas, pēc G.Cigļa domām, varētu notikt gan oficiāli, gan neoficiāli. “Zemniekiem būtu vajadzīgs menedžeris vai mārketinga cilvēks, kāds romānā Zvejnieka dēls” ir Garoza,” saka deputāts. Katram zemniekam darboties pašam par sevi ir grūtāk nekā visiem kopā. G.Ciglis atkal atgādina Latvijas vēsturi un piemin, ka Litenē par “zelta laikiem” tiek uzskatīts periods pirmās brīvvalsts laikā, kad pagastā bija virsnieku vasaras nometne. Tolaik katru nedēļu zemnieki Litenē kāvuši bekonus armijas vajadzībām. Tas darīts pēc iepriekš sastādīta saraksta. Katrs zemnieks ir zinājis, kad viņam suķis kaujams. Visu šo procesu koordinējis kāds apsviedīgs ebreju tautības vīrs no Gulbenes.
Pēc G.Cigļa domām, novada zemnieku produkcijas noiets būtu atrisināts arī šodien, ja organizatoriski novadā kopumā būtu nokārtots mārketinga jeb pārdošanas jautājums.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemnieki jūtas ignorēti

Kategorijas