Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana – aizliegta

2016. gada 14. aprīlis 00:00

133

Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana – aizliegta

Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā

Ik gadu Dabas aizsardzības pārvalde saņem iedzīvotāju informāciju par balto stārķu ligzdām, kas vai nu patvaļīgi, vai, saņemot nepieciešamās atļaujas, tiek nojauktas, informē Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja Agnese Balandiņa.
Latvijā ligzdo apmēram četri procenti no pasaules balto stārķu populācijas – kopējais šo putnu skaits Latvijā ir vairāk nekā 10 000 pāru. Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums mums ir viens no augstākajiem Eiropā – līdz pat 65 ligzdām uz 100 kvadrātkilometriem lauksaimniecības zemju.
«Agrāk gandrīz visas šo putnu mītnes atradās kokos, kur to pamatus parasti bija ielicis cilvēks, piemēram, izvietojot ratu riteņus. Mūsdienās stārķi izvēlas ligzdas būvēt uz skursteņiem, ūdenstorņiem un telefona un elektrolīniju stabiem (vairāk nekā 70 procenti ligzdu). Ligzda tiek darināta no zariem, ko salasa uz zemes, un lietota ilggadēji. Tā var sasniegt iespaidīgus izmērus (1,5 metrus caurmērā un vairāk nekā 1,5 metrus augstumā), kā arī svērt pat vairākas tonnas. Viens no biežākiem stārķu bojāejas cēloņiem Latvijā ir elektrības traucējums vai īssavienojums ligzdās, kas atrodas uz elektrības stabiem,» skaidro A.Balandiņa.
Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta – par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina būt saprotošiem un neuztvert stārķu ligzdu noņemšanu no elektrolīniju balstiem kā apdraudējumu šai sugai. Šīs darbības tiek veiktas arī pašu putnu drošības dēļ. Kur iespējams, vietā tiek uzstādītas mākslīgās pamatnes.
Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus, kas vēlas, lai to māju tuvumā dzīvo baltais stārķis, izgatavot un uzstādīt mākslīgās ligzdas pamatnes ārpus elektrolīniju balstiem, lai izvairītos no apdraudējuma nākotnē. Savukārt, ja nogāzusies tukša ligzda, to iespējams atjaunot – izgatavojot un uzstādot ligzdas pamatni tuvākajā piemērotajā vietā.

◆ Eiropā un Latvijā aizsargājama suga. Latvijā ierodas marta beigās, aprīļa sākumā un aizlido uz Āfriku pārziemot augusta beigās, septembra sākumā. Parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši pērn. Maksimālais zināmais balto stārķu dzīves ilgums savvaļā ir apmēram 20 gadi. Daļa stārķu iet bojā cilvēku darbības ietekmē – nositas elektrības vados, tiek nošauti, galvenokārt to ziemošanas vietās Āfrikā, vai saindējas ar lauksaimniecībā lietotajām ķimikālijām.

◆ Pašlaik balto stārķu populācija Latvijā vairs neaug – ir sasniegts maksimālais vides piesātinājums ar šīs sugas putniem. Ik gadu Latvijā ligzdo apmēram 10 000 stārķu.

◆ Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā – pļavās, ganībās, tīrumos – un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Barību stārķi meklē uz zemes vai bradājot seklos ūdeņos, nereti seko pļaujmašīnai vai arklam. Pārtiek no kukaiņiem, kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem, citu putnu mazuļiem, ēd arī kritušu dzīvnieku atliekas. Citviet Eiropā balto stārķu skaits ievērojami sarucis intensīvās lauksaimniecības prakses ietekmē.

Māra Janaus, Balto stārķu monitoringa programmas vadītāja
Latvija ir balto stārķu lielvalsts, līdzīgi kā Lietuva un Polijas ziemeļrietumu daļa. Visvairāk balto stārķu ir Kurzemē, arī Zemgalē, mazliet mazāk Vidzemē. Toties Latgalē, kur stārķu it kā mazāk, konstatēts veiksmīgāks ligzdošanas procents. Ik pa desmit gadiem notiek balto stārķu uzskaite, un skaidrs ir viens – Latvijā to ir ļoti daudz.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana – aizliegta

Kategorijas