Visā meklē gudru pieeju

2016. gada 15. aprīlis 00:00

909

Gunāram Ciglim - interesantas idejas izglītības jomā

Gunārs Ciglis ir Latvijas Zemnieku savienības vecbiedrs, bijušais Litenes pagastvecis, zemnieks, Gulbenes novada domes deputāts, ģimenes cilvēks un piecu bērnu tēvs.
- Jums ir vairāk nekā 20 gadu deputāta pieredze. Galvenā atšķirība toreiz un tagad?
- Tagad 17 deputātu lēmumu pieņemšana novada pašvaldībā ir kļuvusi attālināta no iedzīvotājiem. Kad biju deputāts Litenē, jutos tuvāk tautai, jo viss, ko lēmām, bija zināms katrā ģimenē mūsu pagastā. Tagad bieži vien iedzīvotāji saka: “Jūs jau tur novada domē paši visu izlemjat. Mēs neko par to nezinām.” Tā ir viena būtiskā atšķirība pēc administratīvi teritoriālās reformas. Otra – tagad pašvaldības darbā vairs nav tik lielas operativitātes. Saņemot kādu iesniegumu pašvaldībā, paiet likumā noteiktais laiks, kamēr uz to tiek reaģēts. Es te nerunāju par ārkārtas situācijām, bet par ikdienu. Tēlaini izsakoties, notiek papīru pārnēsāšana no viena kabineta uz otru. Trešā atšķirība – agrāk es kā pagasta padomes priekšsēdētājs savā teritorijā atbildēju par visu. Tagad novadā pārvalžu vadītāji arī it kā ir atbildīgi un tomēr tā nav, jo viņi nepārstāv lēmējvaru. Uztrauc arī tas, ka septiņus gadus pēc novada pašvaldības izveidošanas mums tomēr ir grūti pārredzēt šo teritoriju kā vienotu veselumu. Mēs tomēr neredzam novadu kopumā! Pašvaldība ir vietējā vara. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju labā ir jāstrādā vairāk, nekā noteikts likumā “Par pašvaldībām”. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir kāda sasāpējusi problēma, novada domei tā jārisina uzreiz. Un nav svarīgi, vai šī problēma ir pašvaldības, valsts vai privātajā kompetencē. Vajag mainīt attieksmi! Gan novada domes, gan pilsētas un pagastu pārvalžu darbā! Nevar novilkt robežu un teikt – te beidzas mūsu atbildība. Ir jāveido dialogs un jāatrisina problēma! Sabiedrībā viedokļi var atšķirties, tomēr mums ir jāvienojas par kopīgiem mērķiem, uz kuriem mēs ejam.
- Skolu optimizācija. Vai neizbēgama?
- Kāds ir ekonomiskais efekts no Bērzu sākumskolas, no Ozolkalna pamatskolas slēgšanas? Kāds būs ieguvums no Daukstu pamatskolas slēgšanas? Esmu mēģinājis to noskaidrot, taču tā arī neizdevās saklausīt, ka tādējādi būtu izdevies būtiski ietaupīt pašvaldības naudu.
Es pats bērnībā mācījos mazā skoliņā Bērzpilī. Zinu, kā tas ir. Uzskatu, ka arī tagad bērniem no 1. līdz 6.klasei skola ir jāapmeklē maksimāli pietuvināti dzīvesvietai. Tā tam jābūt neatkarīgi no bērnu skaita klasēs. Pagastos arvien mazāk paliek cilvēku, kuriem var dzimt bērni, jo ļoti daudzi ir aizbraukuši no Latvijas. Tomēr esmu pārliecināts, ka laukos skolām ir jāturpina pastāvēt, bet vai katrai tādai skoliņai vajag direktoru? Palūkosimies atpakaļ vēsturē! Latvijas pirmās brīvvalsts laikā mazā skoliņā bija pārzinis, nevis direktors. Mums lauku skolās ir jāsamazina administratīvais štats, tāpat arī skolotāju skaits. Taču pēc 6.klases pabeigšanas lauku bērniem jādod iespēja iegūt kvalitatīvu pamatskolas izglītību. Tas jau var notikt attālināti no dzīvesvietas. Bērniem jādod iespēja padziļināti apgūt mācību priekšmetus, kas nākotnē būs vajadzīgi, lai varētu studēt augstskolā vai iegūt profesionālo izglītību.
Par ko vēl pavisam noteikti iestājos - tās ir profesionālās izglītības programmas kādā no Gulbenes skolām, visticamāk, tās varētu ieviest uz šobrīdējās 2.vidusskolas bāzes. Jādod iespēja jauniešiem apgūt novadam nepieciešamas profesijas nozarēs, kur ir vajadzīgi strādājošie. Tas būtu sabiedrībai nozīmīgs ieguvums. Turklāt Gulbenē vēsturiski ir bijusi šāda tradīcija, jo pilsētā ir bijusi arodskola. Novadam ir vajadzīgi kvalificēti darba darītāji. Tie, kas nākotnē uz priekšu virzīs Gulbenes ekonomiku. Mēs varam viņus sagatavot tepat uz vietas.
Man ir ieteikumi arī novada valsts ģimnāzijai. Arī tur mums būtu jādomā par to, kā dot bērniem ieskatu dažādās mūsdienu tehnoloģijās un nozarēs, kurām ir attīstības perspektīva pasaulē, Latvijā un novadā. Nākotnē mums vajadzēs tādus speciālistus, par kādiem šodien, iespējams, daudzi vispār neko nezina. Citos novados šajā jomā pašvaldībām jau ir savas iestrādes. Arī mums vajag! Novada ģimnāzijā grib papildus audzēkņiem no 7.klases ieviest tādu mācību priekšmetu kā programmēšana. Varbūt beigās no tiem apmēram 40 septītklasniekiem ar laiku būs kādi 4 vai 5, kuri par to sāks padziļināti interesēties. Tas būs jau ļoti labi!
- Esat par grāmatvedības centralizāciju novada domē?
- Lielos vilcienos – jā. Bet mani satrauc pašvaldības budžets. Pašvaldībai ir savi ieņēmumi. Taču pašlaik mēs knapi savelkam galus kopā. Vai mēs to varēsim arī pēc 5 vai 10 gadiem? Visādi var būt, ja mēs šodien neko nerisināsim un visu atstāsim pa vecam. Pienāks 2020.gads, un tad mēs jutīsim, ka pietrūkst naudas, lai visiem pašvaldības darbiniekiem izmaksātu algas! Pašvaldības ieņēmumu bāze sašaurinās. Redzam taču, ka novadā samazinās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi. Pensionāru kļūst vairāk nekā jauno cilvēku, kuri ienāk darba tirgū. Liela daļa darbspējīgo novada iedzīvotāju šobrīd atrodas ārpus valsts. Tas, ka Latvijā palielinās minimālā alga, neko neglābj. Ir sākušās pusslodzes, štatu samazināšana, jo izvērtējot nereti atklājas: darba ražīgums neatbilst minimālajai algai. Valstī tagad faktiski tiek mēģināts situāciju labot - ko nav iespējams panākt caur iedzīvotāju ienākumu nodokli, to maksimāli mēģinās iekasēt ar nekustamā īpašuma nodokļa palīdzību. Tad jau mums šis nodoklis ir jāpalielina tiktāl, lai trīs gadu laikā visu Latvijas zemi, kas jau ir īpašumā, mēs vēlreiz katrs nopirktu no jauna.
- Ņemot vērā šo situāciju, vai pašvaldībā nav par daudz darbinieku un par lielu algas?
- Absolūtos skaitļos ņemot, mūsu pašvaldībā darbiniekiem nav tās lielākās algas, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem. Ir viena cita problēma. Ar tādu intensitāti, ar kādu šobrīd strādā pašvaldība... Diezin vai kādā uzņēmumā tā var atļauties strādāt. Tāpēc uzņēmējiem ir pamats purpināt.
- Medicīna novadā. Vai saskatāt problēmas šajā nozarē?
- Problēmas ir ar pieejamību. Piemēram, šāda situācija. Steidzami vajadzēja palīdzību, lai vienam mūsu ģimenes loceklim – bērnam – izņemtu ērci, kas bija piesūkusies auss iekšpusē. Pulkstenis tobrīd rādīja pāri 22.00. Uzņēmumā “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” mums pirmajā brīdī neviens neuzņēmās palīdzēt. Aizbildinājums bija tāds, ka to var darīt tikai LORs (ausu kakla un deguna speciālists). Bet tāda tobrīd nebija uz vietas. Teicu: “Mēs projām nebrauksim, kamēr jūs, medicīnas darbinieki, nesazināsieties ar citām slimnīcām un nedosiet mums skaidru atbildi, uz kurieni tad mums braukt, lai saņemtu palīdzību! Lai tā būtu Valmiera, Rēzekne vai kāda cita pilsēta!” Protams, neviens man atbildi uz šādu jautājumu nespēja sniegt. Beigās atmeta ar roku un to ērci bērnam no auss izņēma. Neoficiāli. Oficiāli uzrakstīja, ka ir veikta pavisam cita medicīniskā manipulācija, kura, acīmredzot, skaitījās legāla.
- Vai iedzīvotāji laukos ar laiku vispār izzudīs?
- Tas ir sliktākais scenārijs, ja mums nebūs skatījuma par lauku teritoriju attīstību un par to, kā atsaukt atpakaļ tos, kuri aizbraukušo darba meklējumos ārpus Latvijas. Tajā pašā laikā varu informēt, ka kopš Gulbenes novada pašvaldības izveidošanas tajā ir investēti 37,783 miljoni eiro. Tā ir Eiropas Savienības, valsts un pašvaldības nauda, kas ieguldīta dažādu projektu realizācijā. No šīs kopsummas pilsētā ir ieguldīta lielākā daļa – apmēram 26 miljoni. Tā ka Gulbenes novadā laucinieki nedzīvo uz pilsētnieku rēķina! Kāds varbūt teiks, ka šo naudu nav ne jutis, ne redzējis. Taču patiesībā paveikts nenoliedzami ir daudz.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visā meklē gudru pieeju

Kategorijas