Dzirkstele.lv ARHĪVS

Augstvērtīgus mērķus grūti sasniegt

Evita Brokāne

2016. gada 19. aprīlis 00:00

14
Augstvērtīgus mērķus grūti sasniegt

Lielākais komandas mīnuss - maz kopīgu treniņu

Basketbola komandai “Gulbenes Buki/ BJSS” šī nebija sevišķi veiksmīga sezona, diemžēl neizdevās iekļūt arī izslēgšanas turnīrā un pacīnīties par labu rezultātu. “Šī sezona mums nav izdevusies,” saka komandas galvenais treneris Artūrs Brūniņš.
“Rezultātus, ko gribējām sasniegt, mums diemžēl neizdevās sasniegt, tādēļ šo sezonu ir jāvērtē ar mīnusa zīmi. Ko labot? Grūti pateikt. Mums ir tāds mīnuss, ka mēs, komanda, esam Gulbenē, bet mūsu spēlētāji studē Rīgā un komandai diemžēl nav kopīgu treniņu. Līdz ar to arī augstvērtīgus mērķus komandai ir ļoti grūti sasniegt,” saka A.Brūniņš. “Protams, komandas vadība nāks kopā un mēģināsim rast risinājumus, ko darīt tālāk un kā strādāt, jo mērķus tiešām gribas izvirzīt nedaudz augstākus. Pagājušajā sezonā spēlētāji trešdienās, ceturtdienās jau bija Gulbenē un tad mēs arī varējām kaut ko sasniegt. Šogad situācija bija citādāka. Turklāt arī sezonas gaitā nepaveicās, daži spēlētāji guva traumas, tādēļ arī rezultāts bija tāds, kāds bija, taču tāds ir sports, neko darīt.”
Analizējot spēlētāju darbu šīs sezonas gaitā, treneris atzīst, ka viņš nevar neko pārmest nevienam spēlētājam. “Tiem, no kuriem es varbūt biju gaidījis kaut ko vairāk, bet viņi to neparādīja, kā attaisnojums varētu būt tas, ka viņi netika uz treniņiem un fiziski nebija spējīgi to izdarīt. Taču kopumā gribētos uzteikt visu komandu. Kāds varēja vairāk, kāds – mazāk, bet visi darīja, ko varēja.   Par pašatdevi nevienam neko negribu pārmest,” saka A.Brūniņš.
Treneris stāsta, ka puiši, kas mācās Rīgā, atbraucot uz Gulbeni, arī šobrīd, kad sezona ir beigusies, turpina nākt uz treniņiem. “Arī sporta skolā, protams, viss turpinās. Tur ir daži jaunekļi, kas startēja arī lielajā komandā. Lielākā daļa komandas spēlētāju startē arī novada basketbola čempionātā. Darbs notiek, turpinām treniņus, nekas jau nav apstājies.”
Par komandas tālāko likteni lems vadība, taču A.Brūniņš kā treneris saka: “Ir skaidrs viens - ir  vajadzīgs finansējums, lai mēs ieinteresētu studentus un viņi būtu gatavi braukt arī nedēļas vidū uz šejieni un sākt treniņus. Otrs risinājums ir spēlēt ar sporta skolas jauniešiem, bet visi, protams, grib rezultātu, taču šajā gadījumā būs jābūt pacietīgiem un jāgaida vismaz divi trīs gadi, kamēr puikas apradīs ar situāciju, pazaudēs baiļu sajūtu un varēs droši cīnīties ar pieredzējušākiem spēlētājiem. Risinājumu vienmēr var atrast, to arī noteikti meklēsim.”