Gulbenei būs sava dāliju šķirne

2016. gada 21. aprīlis 00:00

1267

Pētera Mucenieka selekcionētās dāliju šķirnes priecēs arī parīziešus Vispasaules izstādē

Dāliju audzētājs un selekcionārs Pēteris Mucenieks no Gulbenes šogad ar četrām paša selekcionētajām dāliju šķirnēm `Britnija`, `Baiba`, `Irēna` un `Beļaviete` pirmo reizi piedalīsies Parīzē Vispasaules dāliju izstādē, kas notiks rudenī. Minēto šķirņu dāliju gumus selekcionārs jau nosūtījis marta sākumā. “Tur tos asnos, spraudeņos, izaudzēs, uzziedinās, tad griezīs ziedus, ko liks izstādē,” stāsta selekcionārs.
“Izstādes rīkotāji paši mani atrada, jo man ir draugs un kolēģis, kurš dzīvo Berlīnē, Vācijā. Viņam ir savs uzņēmums, kur tiek vāktas dālijas no visas pasaules. Tālāk viņš tās sūta pa dažādām valstīm. Saņemot piedāvājumu piedalīties šādā izstādē, jutos pagodināts, jo dālijas audzēju vismaz trīsdesmit gadus, bet ar selekciju nodarbojos aptuveni divdesmit piecus gadus,” stāsta P.Mucenieks. No četrām “parīzietēm” viņam pašam interesantākā šķiet `Britnija`, jo tai ziedlapas atgādina nesafrizētus matus, bet no ārzemēm saņemtā informācija liecinot, ka `Irēna` tomēr esot populārāka.

Audzē Vecpiebalgā
“No diviem simtiem dāliju hibrīdu pāri paliek aptuveni divdesmit. Pārējie tiek aizmesti, jo ziediem parādās tukši vidi, nav vēlamās krāsas un formas. Es saglabāju tās dāliju šķirnes, kuras ir vērts pavairot. Selekcionētajām šķirnēm ir stingras prasības. Ziedam ir jābūt ar stingru kātu, ārā no lapām, kātam zieds jātur taisni. Ziedam jāskatās noteiktā leņķī. Tas var būt vērsts pat uz augšu, lai saule tajā ienāktu,” stāsta dāliju audzētājs. Pirms vairākiem gadiem Pēteris iecerējis izveidot jaunu dāliju šķirni ar lieliem, baltiem ziediem `Gulbene`. Līdz šim tas nav izdevies, bet šogad arī Gulbenei būs sava dāliju šķirne. Selekcionāri visā pasaulē joprojām sapņo par zilas dālijas radīšanu, bet nevienam tas vēl līdz šim nav izdevies. Toties viņš radījis daudz citu šķirņu. Piemēram, šķirnes nosaukums `Malvīne` dots par godu kādas paziņas vīramātei.
Šis ir otrais gads, kopš P.Mucenieks dālijas audzē Vecpiebalgā, nevis dārzā, kas atrodas Stāķos. “Vecpiebalga ir mana dzimtā puse. Tur manam māsas dēlam ir lauku saimniecība, ir tehnika. Viņš man palīdz sastrādāt tīrumu, kur stādu dālijas nepilna hektāra platībā. Šajā pavasarī rēķinu, ka varēšu iestādīt aptuveni četrus piecus tūkstošus dāliju dēstu. Dālijas stādot un novācot, rīkoju talku,” stāsta Pēteris.
Dālijas vajag modināt
Selekcionārs dāliju gumus sāk modināt februāra beigās un marta sākumā. “Man ir jāgatavojas tirgum, jo no Vācijas pēc dāliju gumiem brauc pakaļ martā. Tie tiek tirgoti tālāk pa visu pasauli. Esmu saņēmis ļoti labas atsauksmes no daudzām pasaules valstīm. Aprīlis ir pēdējais mēnesis, kad dālijas jāmodina. Tās jānes ārā no pagraba, jāizgriež, kas ir sapuvis. Varbūt gumi arī jāsadala vēl sīkāk. Iestādot gumu ar vienu vai diviem asniem, dālija ziedēs krāšņāk nekā tad, ja iestādīsiet nesadalītu gumu ceru. Ja nekas netiks dalīts, dālijai viss spēks aizies tikai lapojumā. Dālijas līdzīgi kā citi augi spēj pašregulēties, neļaujot attīstīties atsevišķiem asniem. Ja gums ir mazāks ar vienu vai diviem asniem, dālijai rodas pašsaglabāšanās instinkts,” stāsta P.Mucenieks. Pavasarī gumus var pārbērt ar mitru kūdru un turēt siltumnīcā tik ilgi, kamēr zināms, ka nebūs salnu. Pa šo laiku dālija var izaugt pat divdesmit centimetru garumā. Tas nav būtiski, jo dālijas neņems ļaunā pārstādīšanu jebkurā laikā. “Dāliju modināšana noteikti paātrinās ziedēšanu,” iedrošina selekcionārs. Labākais dāliju stādīšanas laiks ir maija beigas. To var darīt arī aprīlī, bet tad jāgādā, lai dālijas neciestu no pavasara salnām.”

Puķei netīk minerālmēsli
Dālijas ir iespējams pavairot ar sēklām, spraudeņiem un gumu dalīšanu. Pavairošanu ar sēklām parasti izmanto selekcijā. Spraudeņiem vajag labu substrātu. “Tikai tad, kad spraudenis ir apsakņojies, to var vest uz tīrumu. Vismaz desmit dienas tam jāatrodas siltumā. Uzreiz visus spraudeņus uz Vecpiebalgu aizvest nevaru, tāpēc šī vadāšana ievelkas līdz Jāņiem. Pēdējos spraudeņus tradicionāli stādu ap 20.jūniju. Arī tie zied augusta beigās, jo dālija ir dzīvespriecīga un pieticīga puķe. Stādot dālijas, gumiem apakšā var iestrādāt satrūdējušus organiskos mēslus. Svaigi mēsli dālijām nepatīk. Siltumnīcā spraudeņus leju ar šķidro mēslojumu “Vito 1”. Dālijas ar spraudeņiem var pavairot līdz maijam. No šiem spraudeņiem jau pirmajā sezonā izveidosies pilnvērtīgs augs, bet veģetācijas periodā izveidojušos sakneņus varēs tālāk atkal izmantot, lai pavairotu iepatikušos šķirni. No labiem spraudeņu stādiem dālijas zied agrāk un krāšņāk nekā tās, kas audzētas tajos pašos apstākļos no gumiem,” saka selekcionārs.
P.Mucenieks veido arī dāliju formu. Lai ātrāk uzziedinātu vidējo ziedu un tas būtu lielāks un spēcīgāks, tiek izkniebti malējie pumpuri. Izkniebjot vidējo pumpuru, malējie ziedi būs garākos kātos. “Tas viss prasa lielu darbu, bet, ja patīk, nekas nav par grūtu. Tiesa, ja ir jāatpumpuro tūkstošiem dāliju, tas īsti nav pa spēkam. Gar dobēm garām ejot, nepārtraukti raustu nost pumpurus,” saka P.Mucenieks.

Pēteris Mucenieks iesaka

◆ Dālijām nepatīk pavirša laistīšana, toties patīk, ja tās aprušina.
◆ Lielus gumu cerus ieteicams sadalīt jau rudenī.
◆ Ja dālijas pavasara salnās apsalst, tad nosalušo daļu nogriež.
◆ Dāliju audzēšanā lietojot minerālmēslus, ziemā gumi slikti glabājas.
◆ Dālijas augšanu aizkavē gumu kodināšana kālija permanganāta šķīdumā jeb zilajos graudiņos.
◆ Dālijām ziedu daudzums ir ieprogrammēts. Ja zieds lielāks, dālija ziedēšanā ir slinkāka.
◆ Dālijas necieš, ja pagrabā kaimiņos tām ir kartupeļi.
◆ Dāliju gumi ir jāstāda samērā sekli.
◆ Lai dāliju ziedi vāzē ilgāk saglabātos svaigi, to kātu galiņus uz pāris sekundēm iemērc vārošā ūdenī vai patur virs atklātas liesmas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenei būs sava dāliju šķirne

Kategorijas