Stārķi šogad atgriezās agrāk

2016. gada 21. aprīlis 00:00

629

Ornitologs Elvijs Kantāns veic putnu uzskaiti

Gājputnu atgriešanās šobrīd rit pilnā sparā. Tā norisināsies vēl visu aprīli un arī maijā. Līdz maija beigām gan visi gājputni jau būs atlidojuši, stāsta ornitologs litenietis Elvijs Kantāns.

Jāpēta ilgtermiņā
Lai arī dažas gājputnu sugas šogad ir atgriezušās agrāk nekā pērn, kopumā šis pavasaris gājputnu atgriešanās ziņā īpaši neatšķiras no iepriekšējiem. “Gājputnu reģistrēšana notiek līdz 31.maijam. Tie gājputni, kas Kurzemē parādās, piemēram, aprīļa sākumā, pie mums parasti ir ar divu nedēļu novēlošanos. Gājputnu novērošana ir ļoti interesanta – ir interesanti pētīt, kurā reģionā tie atgriežas agrāk un ar cik lielu intervālu, taču tas noteikti ir jādara ilgtermiņā,” atzīst Elvijs. Šogad, piemēram, salīdzinoši agri atgriezās stārķi.
E.Kantāns par putnu uzskaites rezultātiem gan varēšot spriest tikai rudenī, kad beigsies sezona. “Šobrīd ievācu datus, kurus pēc tam apkopošu un salīdzināšu ar pagājušo gadu, tad arī varēs spriest, kas un kā ir mainījies,” stāsta Elvijs. Šobrīd notiek Latvijas ligzdojošo putnu atlanta uzskaites, Eiropas ligzdojošo putnu atlanta uzskaites, kā arī dienas un nakts plēsīgo putnu uzskaites. Elvijs stāsta, ka retākas putnu sugas parasti vairāk tiek novērotas Kurzemes pusē, pie jūras. “Migrācijas laikā šis tas interesants vienmēr tiek novērots, piemēram, retākas zosis - īsknābja zosis, sarkankakla zosis. Baltvaiga zosis Vidzemē, Latgalē ir reti sastopamas, savukārt Kurzemē to ir pat simtiem. Pa kādai šeit ieklīst arī Kanādas zosis. Pie mums uz laukiem vairāk ir redzamas zosis, ko visi uzskata par meža zosīm, bet patiesībā meža zosu tur ir mazs procents. 98 procenti ir sējas un baltpieres zosis, turklāt sējas zosu ir vairāk nekā baltpieres, cik pagaidām ir novērots. Šīs sugas pie mums neligzdo, bet tikai lido pāri Latvijai.” Pagājušajā gadā pļavās un tīrumos varēja manīt ļoti daudz zosu, šogad to ir salīdzinoši mazāk. E.Kantāns stāsta, ka to ietekmē pavasara pali un ūdeņi pļavās un laukos. “Ja ūdeņu pļavās un tīrumos ir maz, zosīm ir mazāk vietas, kur koncentrēties. Tāpēc vietās, kur ir ūdeņi, mitrums, zosis pulcējas lielākā barā. Šogad ir slapjāks, tādēļ zosis vairāk ir izklaidus dažādos nostūros, tāpēc varbūt arī šķiet, ka šogad to ir mazāk, taču nevajag domāt, ka tās ir izmirušas. ”

Darbojas brīvprātīgā
Kopš rudens Ziemeļvidzemes Putnu pētniecības biedrībā darbojas arī brīvprātīgā Tatjana Viskušenko no Baltkrievijas. Jauniete pieņēma izaicinājumu kļūt par brīvprātīgo desmit mēnešu garumā Latvijā pēc tam, kad divus gadus bija strādājusi par ģeogrāfijas skolotāju Minskā. Brīvprātīgā regulāri piedalās putnu monitoringā un citās organizācijas aktivitātēs kopā ar biedrības vadītāju E.Kantānu. “Tatjana vairāk ir saistīta ar ģeogrāfiju, tādēļ tas, ko viņa dara pie mums, viņai ir kā jaunums, taču viņa visu ātri apgūst, labprāt mācās un viņai tas patīk. Jāatzīst, ka liela daļa putnu pie viņiem ir tādi paši kā pie mums. Viņiem vairāk gan ir sauszemes putnu, bet nav jūras putnu, mums savukārt lielākā skaitā ir jūras putni, tas viņai ir lielāks jaunums, bet kopumā lielākā daļa putnu ir līdzīga. Tatjana agrāk ir piedalījusies putnu vērošanas ekskursijās, taču tagad viņai ir iespēja pašai apgūt putnu uzskaites un piedalīties datu vākšanā un apkopošanā, ko vēlāk izmanto zinātnē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Stārķi šogad atgriezās agrāk

Kategorijas