Dzirkstele.lv ARHĪVS

Volejbolā – kopš skolas laikiem

Evita Brokāne

2016. gada 26. aprīlis 00:00

197
Volejbolā – kopš skolas laikiem

Lizuma volejbolistes vieno savstarpēja draudzība, mīlestība uz volejbolu un lepnums par dzimto vietu

Lizuma meiteņu volejbola komandas  vārds regulāri izskan dažādās sacensībās. Kā atzīst pašas volejbolistes, viņu sens sapnis ir savas komandas izveide.
Viena no volejbolistēm, lizumniete Diāna Melle stāsta, ka volejbolu meitenes spēlējot jau kopš sākumskolas, apmēram no 8, 9 gadu vecuma. “Man šis ir jau septiņpadsmitais gads, kopš spēlēju, citām meitenēm tas ir atšķirīgs, jo esam dažāda vecuma. Dažām meitenēm ir bijuši pārtraukumi, kad volejbola spēlēšana ir izpalikusi, taču vairāk vai mazāk spēlējam visu šo laiku - kopš sākām iet uz pirmajiem treniņiem kaut kad ļoti sen,” stāsta Diāna. Viņa atzīst, ka viņu īstā pamudinātāja bija trenere Līvija Grīnberga. “Viņa piedāvāja mums nākt uz volejbola treniņiem, meitenes, kuras bija ieinteresētas, arī sāka apmeklēt šos treniņus. Ļoti aizraujoši šķita iet uz sporta zāli un mācīties spēlēt volejbolu, tas bija kaut kas pavisam jauns. Lizumā tajā laikā kāda cita sporta virziena, kurā attīstīties, īsti nebija. Tā mēs arī pamazām sākām trenēties,” atceras Diāna. “Mēs mēģinājām pierast, ka treniņi ir katru dienu, kas ne vienmēr izdevās. Citreiz gribējās izsprukt cauri, tā vietā padzīvojoties kaut kur pagalmā ar draugiem, bet trenere mūs ātri pieradināja pie režīma. Treniņi bija katru dienu, attieksmei bija jābūt un joprojām ir jābūt nopietnai. Volejbols ir komandas spēle, un komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais ķēdes posms, tāpēc nācās audzināt raksturu un censties izdabūt no sevis labāko.” Diāna atzīst, ka ar laiku patika pret volejbolu nostiprinājās vēl arvien vairāk.

Trūkst kopīgu treniņu
Šobrīd ir apmēram 12 meitenes, kuras joprojām spēlē un ir gatavas pārstāvēt Lizumu sacensībās. Tās ir Anete Jukse, Agnese Melne, Evija Morozova, Elīna Aģe (Morozova), Dace Ose, Laila Melle, Alise Aigare, Arta un Mairita Buklaginas, Liene Ķikuste, Madara Strade un D.Melle. “Uz spēlēm mēs parasti braucam septiņas meitenes, jo ne vienmēr visas tiekam. Mēs visas strādājam, dažas vēl studē. Elīnai, Lienei un Madarai jau ir ģimene, protams, ir arī citi hobiji un intereses. Bet - jo vairāk dari, jo vairāk izdari - skan visai loģiski un vienkārši. Spēlētāju mums pietiek, tikai diemžēl kopīgu treniņu nepietiek. Visas kopā vienā treniņā mēs neesam bijušas ļoti ilgu laiku,” stāsta Diāna. Šobrīd Lizuma volejbolistes katra trenējas vietā, kurā dzīvo. Lielākā daļa meiteņu dzīvo Rīgā. Ir meitenes, kas dzīvo Lizumā un Smiltenē. “Kopīgi treniņi būtu visai sarežģīti. Reizēm vairākas meitenes ir Lizumā darbdienās, tad aizejam uz pagasta treniņiem, patrenējamies kopā ar tiem, kas regulāri apmeklē šos treniņus. Vasarā bieži vien vienkārši tāpat uzspēlējam pludmales volejbolu, pludmales volejbolā gan mēs sacensībās piedalāmies mazāk.” 

Lietā liek kopīgās prasmes
Diāna spriež, ka spēcīgākais iemesls, kas satur meitenes kopā, ir viņu savstarpējā draudzība. “Mēs tiešām esam draudzenes - nav tā, ka sanākam kopā tikai uz spēlēm un pēc tam katrai ir sava dzīve. Esam atradušas kopīgu valodu ne tikai laukumā, bet arī dzīvē. Ļoti labi zinām cita citu, un spēlēšana kopā parasti izvēršas par jautru pasākumu. Volejbols ir tāds kā liels pamats un bonuss mūsu draudzībai. Mums ir kopīgas prasmes, kuras varam likt lietā. Pazīstam cita citu kopš bērnības, kopā esam gājušas skolā, kopā uzsākušas volejbolu spēlēt. Tuvākas saites mums radās, tieši spēlējot volejbolu. Tā ir bijusi liela daļa no mūsu dzīvēm. Treniņi bija katru dienu, un lielākā daļa brīvdienu visu skolas laiku tika pavadītas sacensībās. Volejbols mums ir tik dziļi iekšā saknēs, ka citādāk jau vairs nevar,” saka Diāna. Meitenes ir lepnas pārstāvēt Lizumu. “Nav bijis tāda brīža, kad es nebūtu bijusi lepna un priecīga, ka Lizums ir tā mana īpašā vieta, tāpat tas ir arī pārējām meitenēm. Diāna uzsver, ka liels nopelns tajā, ka viņas joprojām spēlē un pārstāv Lizumu, noteikti ir trenerei Līvijai. “Viņai izdevās mūs trenēt ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Viņa mūsos ir ielikusi komandai visas nepieciešamās iezīmes, galvenokārt jau disciplīnu pret sevi, nopietnu attieksmi pret darbu un cieņu citai pret citu, un, protams, nepārvaramu vajadzību pēc volejbola. Ir bijuši brīži, kad šķiet - viss, pietiek ar to sportu, cik daudz traumu ir bijis un cik daudz laika, spēka un enerģijas tas prasa, bet - cik ātri nodomāji, tik ātri pārdomāji.”

Labs potenciāls komandai
Uz spēlēm, sacensībām meitenes parasti saorganizē L.Ķikuste, kas ir arī sporta organizatore Lizumā. “Mūsu aktīvais periods ir pavasaris, kad sākas dažādi kausi. Šogad piedalījāmies Naukšēnu kausā, Reinsona kausā, pagājušajā gadā braucām uz Maltas kausu, jūlijā plānojas Burtnieku kauss, tāpat arī visi mazie kausiņi, kas notiek Lieldienu laikā. Protams, regulāri piedalāmies Gulbenes novada čempionātā. Tādās valsts līmeņa sacensībās gan visām kopā līdz šim nav izdevies piedalīties. Ir vesela gūzma apstākļu, kas tādu iespēju apgrūtina. Liela daļa no mums spēlē Rīgā vienā komandā un ar šo komandu arī piedalās dažādās sacensībās, piemēram, Entuziastu volejbola līgā, Universiādē. Drīz arī norisināsies Latvijas olimpiāde.”
Lizuma volejbolistes apzinās, ka viņām ir labs potenciāls, lai veidotu savu komandu, kurā visas spēlētājas būtu lizumnietes. “Lai mums būtu sava komanda, kas piedalās ne tikai kausos, bet arī līgās un augstāka līmeņa sacensībās, ir vajadzīgi kopīgi treniņi, kas būtu arī iespējami, jo lielākā daļa atrodamies Rīgā, taču tad būtu vajadzīgs īrēt telpas treniņiem, tie ir diezgan lieli finansiālie līdzekļi. Klāt vēl nāk arī dalības maksas sacensībām, un summas nav no mazākajām, tāpat vajadzīgas arī formas, transports.” Diāna un citas meitenes apzinās, ka ceļš uz lielu mērķi ir šķēršļiem pilns, bet tas nenozīmē, kas tas ir neiespējami. “Iespējas noteikti ir, tikai viņas jāpamana vai varbūt jārada jaunas. Ar gribasspēku daudz var panākt. Man šķiet, ka mums tā pietiek, tikai jāliek lietā. Šajā sezonā vēl kopā plānojam piedalīties Burtnieku kausā, pēc tam arī beigsies klasiskā volejbola sezona.”