Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nākotnes glābiņu meklē pagātnē

Mārīte Dzene

2016. gada 28. aprīlis 00:00

518
Nākotnes glābiņu meklē pagātnē

Pirms 11 gadiem izveidotā komisija, kas aprēķina PSRS okupācijas režīma nodarītos zaudējumus Latvijai, ik gadu saņem 40 000 eiro valsts finansējumu. Tiesa, no 2009. līdz 2014.gadam komisija pārtrauca darbu. Turklāt ne tikai ekonomiskās krīzes, bet arī viļņveidīgo attiecību ar Krieviju iespaidā. Nesen tā nākusi klajā ar atzinumu, ka Krievijai jāiesniedz prasība par apmēram 300 miljardu eiro kompensāciju, kurā 185 miljardus eiro veido ekonomiskie zaudējumi. Paredzams, ka pētījumi ieilgs līdz 2020.gadam, kas nozīmē, ka zaudējumu apmērs vēl pieaugs. Vai tos kādreiz atgūs? Krievijas politiķis Dmitrijs Rogozins kompensācijas vietā sola Latvijai „beigta ēzeļa ausis”. Komisijas pārstāvji savukārt norāda uz Vācijas piemēru, kura izmaksāja kompensācijas no nacistiskā režīma cietušajiem. Taču Krievijas nostāja un attieksme ir pavisam cita – tā ir uzvarētāja lielvalsts, kurai visiem jābūt pateicīgiem.

Kam prasīt atlīdzību par aizbraucējiem?
Ka komisija necer atgūt zaudēto, liecina tās priekšsēdētāja Edmunda Stankēviča teiktais: „Komisija strādā ne tikai tāpēc, lai varētu iesniegt pretenzijas Krievijai, bet arī tāpēc, lai pašiem kļūtu skaidrs nodarītais posts un pārliecinošāk varētu skaidrot savu nostāju citām valstīm.” Manuprāt, ja kādam nav vēl saprotamas okupācijas sekas, tad jāšaubās, ka to ieviesīs aprēķinātā zaudējumu summa. Izpratne nemainīsies no tā, vai kompensācijās pieprasa 300 miljardus eiro vai vēl lielāku summu.
Mēs nezinām, kāda ir starptautiski atzītā formula, pēc kuras aprēķina nodarītos zaudējumus. Taču par iespējamu subjektivitāti liecina politologa Jura Ruzenvalda atzinums, ka nedrīkst visas Latvijas iekšējās problēmas novelt uz padomju okupāciju. Viņš norāda, ka Latvijā tas ir kļuvis par ieradumu. „Tas, ka cilvēki brauc projām, pirmkārt, ir saistīts ar iestāšanos Eiropas Savienībā un robežu atvēršanu. Pēdējo 15 gadu laikā esam zaudējuši vairāk cilvēku nekā Otrā pasaules kara laikā.” Kam par to prasīt atlīdzību?

Kritizējam, bet saņemam algu aploksnēs
Kā sava veida atbilde ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atzīšanās: „Man ir kauns, ka Igaunijā budžets ir lielāks par desmit miljardiem eiro, bet mums – it kā lielākai valstij ar lielāku ekonomiku, ir pāri septiņiem miljardiem.” Viņš uzsver, ka jāpaskatās uz sevi tepat Latvijā, kur ēnu ekonomika ir vismaz 24 procenti no iekšzemes kopprodukta, kur pusi veido pievienotās vērtības nodokļa optimizēšana un pusi – algas aploksnēs. Ja salīdzina naudas masu, kas nodokļos nav samaksāta, tad patiesībā problēma ir daudz lielāka mūsu valstī, nevis Panamā. Mani nepārsteidz prezidenta atzinums, ka nodokļu neiekasēšanā Latvija ir līdere starp Baltijas valstīm. Nodokļu maksāšana ir jautājums par valsts pastāvēšanu. Ja gribam drošību, medicīnu, izglītību, tam vajag nodokļu masu. „Mēs kritizējam daudz ko, bet saņemt aploksnē algas – to uztveram kā dzīves normu,” uzsver prezidents.

Atgūt zaudējumus ir iespējams
Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījuma rezultāti liecina, ka korupcijas radītie zaudējumi Eiropas Savienībā ir robežās no 179 līdz pat 990 miljardiem eiro gadā. Par atskaites punktu izmantoti trīs dažādi indeksi, kas rada priekšstatu par korupciju dalībvalstīs. Ja vadās pēc viena no tiem – Starptautiskā valstu risku rādītāja, tad tajā pirmajā vietā diemžēl ir Latvija, kurai seko Bulgārija un Lietuva. Vēl ir Korupcijas uztveres indekss un Kontroles korupcijas indekss, kas rāda priekšstatus par korupciju valsts pārvaldē un valsts iespējām ar to cīnīties. Arī šajos gadījumos Latvijas rādītāji nav iepriecinoši un atrodas turpat blakus valstīm ar augstākajiem korupcijas uztveres rādītājiem. Balstoties uz tiem, aprēķināti Latvijas tautsaimniecības iespējamie zaudējumi. Pesimistiskākā scenārija gadījumā tie aprēķināti 14,64 procenti no iekšzemes kopprodukta jeb 4,3 miljardi ASV dolāru gadā. Šie aprēķini un pieņēmumi ir tikai teorētiska varbūtība. Tomēr zaudējumu apmēri 5 procenti no iekšzemes kopprodukta vai pat vairāk ir pilnībā reāli ne tikai Latvijai, bet vairākām valstīm. Tāpēc, manuprāt, vēl svarīgāk par kompensāciju piedziņas aprēķiniem ir nepieļaut šos zaudējumus vai arī tos atgūt. Un tas ir iespējams!