Deputāti Lizumā dabū pasvīst

2016. gada 29. aprīlis 00:00

2024

Pagasta iedzīvotāji sapulcējas lielā skaitā un nosaka sarunas toni

Lizumniešu izraudzītā moderatore (sarunu vadītāja) – SIA „Brīvzemnieki” izpilddirektore Vēsma Stapāne – jau no pirmajām tikšanās minūtēm lika saprast, kuri te ir situācijas noteicēji. Viņas tonis mikrofonā (lai visi dzirdētu visu!) nebija pazemīgs, taču nebija arī nepieklājīgs. Vēlāk deputāts Normunds Mazūrs mazliet samulsināja V.Stapāni, teikdams, ka viņa ir negatīvā toņa noteicēja šajā pasākumā, pretnostatījot domniekus Lizuma iedzīvotājiem. Varēja redzēt, ka domnieki nav pieraduši pie atklāti kritiskas nostājas, pie tā, ka iedzīvotāji šādu tikšanos ir spējīgi noorganizēt paši un sanākt kopā kuplā skaitā. Deputātam Valtim Krauklim uzstājoties ķērās valoda, tik ļoti viņš bija uztraucies par to, ka reizēm diskusijā viedokļi var arī nesakrist.

Asprātība, kaislības un patiesa interese!
Iespējams, Kārļa Ulmaņa cienīgu zemtekstu varēja saklausīt novada domes priekšsēdētāja Andra Apinīša vārdos, kad viņš no V.Stapānes rokām izmānīja diskusijas mikrofonu, teikdams: „Varbūt apmainīsimies vietām?” A.Apinītis nepaguris vakara gaitā neskaitāmas reizes cēlās kājās, lai sniegtu paskaidrojumus uz visiem iedzīvotāju jautājumiem, un demonstrēja sava amata cienīgu harizmu - spēju pārvaldīt auditoriju.
V.Stapāne uzreiz paziņoja, ka pasākuma laikā tiks veikts audioieraksts, viņa aicināja runātājus ar to rēķināties, cienīt citam citu un, pirms jautāt vai komentēt, nosaukt savu vārdu. Protams, galvenā saruntēma, kuru vēlējās risināt lizumnieši, bija par pagastam tik ļoti vajadzīgo bērnudārzu. Tā izveidei iedzīvotājiem, kā norādīja V.Stapāne un kas vēlāk apstiprinājās diskusijas gaitā, Lizumā ir savs skatījums. Savukārt deputāti, neapspriežoties ar pagasta ļaudīm, visu jau ir izlēmuši pa savam. „Kāpēc mēs par to uzzinājām, atverot 1.aprīļa „Dzirksteli”?” vaicāja lizumniete Inta Dārzniece, tādā veidā taisnīgi norādīdama uz nepietiekamo komunikāciju ar iedzīvotājiem. Taču novada domes izpilddirektore Guna Švika drīz vien ar it kā laipnu atvainošanos I.Dārzniecei atgādināja, ka viņa ir ne tikai lizumniete, bet arī pašvaldības darbiniece – pagasta pārvaldes lietvede. Savukārt N.Mazūrs pārmeta Lizuma pagasta pārvaldes vadītājam Uģim Aigaram, ka viņš par maz runā ar saviem iedzīvotājiem un laikus nenodod viņu zināšanai informāciju, kura pašam ir labi zināma. Lizumnieši šo „kašķi” laida gar ausīm.
Ilgāk nekā pusotru stundu iedzīvotāji runāja un runāja par bērnudārza tēmu, vairākkārt uzdodami vienu un to pašu jautājumu – vai izdevīgāk nebūtu Lizumā uzcelt jaunu bērnudārzu, nevis pielāgot šādai vajadzībai pagastmāju.

Sacenšas pat ar videoprezentācijām
Lizumnieši bija sagatavojuši videoprezentāciju, kurā metodiski izsekots novada domes pretrunīgi pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Lizuma bērnudārza izveides nepieciešamību. Arī novada dome bija sagatavojusi savu videoprezentāciju, ka pagastmājā obligāti ir veicama izpēte un abiem ēkas stāviem ir vajadzīgs būvprojekts (pat ja ēkā tomēr netiks veidots bērnudārzs), jo māja nav droša – tās pirmajā stāvā 2000.gadā ir iekārtojies veikals, kura vajadzībām ir izjauktas divas nesošās sienas. Un tad tikpat strauji, kā bija sākusies viedokļu kauja, tā arī beidzās, kad vārdu ņēma Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa. Viņa bija tā, kura pierādīja, ka bērnudārza vajadzībām ir pārprojektējams gan pagastmājas pirmais, gan otrais stāvs. Ņemot vērā, ka 148 pagastmājā esošās puķu bodes klienti ir par pirmā stāva saglabāšanu divu veikalu vajadzībām un ka ir veikta iedzīvotāju aptauja, kurā vairums iestājies par bērnudārza veidošanu otrajā stāvā! Skolas direktore sacīja, ka pēc iedzīvotāju ierosinājuma viņa apsver iespēju uzņemt bērnudārzā arī pašus mazākos bērnus, kuri ir tikai pusotru gadu un pat tikai gadu veci. I.Ābeltiņa sacīja, ka bērnudārza vajadzībām telpas ir jāprojektē ”elastīgi”, lai varētu piemēroties gan demogrāfiskiem kāpumiem, gan kritumiem. Šādu koncepciju atbalstīja arī vietējā ģimenes ārste Baiba Mezīte. Šajā variantā bibliotēkas pārvietošanai varētu izmantot tautskolas telpas. A.Apinītis solīja, ka, līdzko būs izstrādāts būvprojekts abiem pagastmājas stāviem, tas tiks izlikts pagasta pārvaldes telpās vispārējai apskatei un apspriešanai.

Uldis Misiņš pats iznāk „uz paklāja”
Negaidot, kad viņam sāks uzdot jautājumus, auditorijas priekšā stājās arī lielākais Lizuma uzņēmējs Uldis Misiņš. Viņš piekrita, ka nekavējoties ir jārisina Lizuma pagastmājas pielāgošana bērnudārza vajadzībām. U.Misiņš klāstīja, ka viņa uzņēmumā strādā gados jauni cilvēki un katru gadu tuvu pārdesmit no viņiem kļūst par jaunajiem vecākiem. No savas puses U.Misiņš informēja par „labo žestu” - šogad ar 1.janvāri pieņemto lēmumu, ka viņa pārstāvētā mēbeļu ražotne SIA „Avoti SWF” ar labdarību nodarbojas vairs tikai novada teritorijā, kā arī palīdz saviem darbiniekiem.
U.Misiņš informēja, ka līdzās SIA „Avoti SWF” top arī 11 miljonus eiro vērtā koģenerācijas stacija, kurai drīzumā tiks piegādāts 88 tonnas smagais katls un kura vēl šogad tiks testēta siltuma ražošanai. Turpat blakus līdz 2017.gadam ir jātop arī 12 miljonus eiro vērtajai granulu ražotnei (virzienā no pagasta centra uz SIA „Avoti SWF” ceļa labajā pusē).
Lizumnietis Aleksandrs Ogorodovs jautāja par to, vai dūmi no šīs ražošanas zonas (kas pagaidām pagasta plānojumā it kā skaitoties lauksaimniecības zona) neplūdīs Lizuma centra virzienā un vai netiks piesārņots gaiss. Viņu uztrauc arī tas, ka palielināsies autotransporta plūsma cauri Lizuma centram. U.Misiņš skaidroja, ka granulu ražotne Lizumā būs moderna, mazāka nekā tā, kas jau darbojas Gulbenes tuvumā, un saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem dūmu un putekļu būs piecreiz mazāk par pieļaujamo līmeni. Lizumnietis Aldis Strads piebilda, ka centrā visi varēs būt laimīgi, ka vairs netiks kūpināta katlumāja turpat blakus. Lizumu sildīs puskilometru attālā koģenerācijas stacija. U.Misiņš piebilda, ka Latvijā un tātad arī Lizumā valdošie ir rietumu vēji, tas nozīmē, ka izmeši no koģenerācijas stacijas un granulu ceha tiks nesti nevis Lizuma centra virzienā, bet drīzāk “novada domes priekšsēdētāja A.Apinīša ģimenes mājas virzienā”. Savukārt to, ka transporta plūsma cauri centram ir un būs, U.Misiņš nenoliedza, jo citu variantu nav. U.Aigars informēja, ka pēc pašvaldības iniciatīvas ir plānots uzlabot brauktuves asfaltsegumu, lai tas spētu izturēt lielāku slodzi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāti Lizumā dabū pasvīst

Kategorijas