Arī zieds var kaut ko nepateikt

2016. gada 29. aprīlis 00:00

Ceturto gadu Gulbenes novada centrālā bibliotēka Dzejas nedēļas laikā mudina vietējos literātus dzejot, rīkojot dzejoļu konkursu un piešķirot tiem dažādas nominācijas. Šogad konkursam tika dots nosaukums “Ir katrā ziedā kaut kas nepateikts”. Pats nosaukums norāda, ka dzejolī jāizskan kāda zieda nosaukumam vai vismaz vārdam “zieds”. Konkursa idejas autore, bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Krūmiņa, uzrunājot darbu iesniedzējus, norādījusi, ka viņiem konkursam iesniegtais dzejolis ir jāiztēlojas tā, it kā tas tiktu pasniegts pašam autoram reizē ar ziedu.
“Šis konkurss katru reizi tiek rīkots ar domu pamodināt vēl kādā cilvēkā dzejošanas garaini un sajust jaunus dzejniekus. Bija patīkami, ka skolotāja Inga Kadile Lizuma vidusskolā bija aktivizējusi skolēnus rakstīt dzeju. Pārsteigums bija mazā meitene Saule Līza Survilaite. Jauki, ka arī no Gulbenes pilsētas dzejniekiem konkursā piedalījās tādi, kas līdz šim to nebija darījuši. Kā vienmēr visam mazliet neparasti savā dzejā pieiet Ivars Strautiņš, jo viņš uz dzīvi raugās citādāk. Žēl, ka bija cilvēki, kuri savu dzeju bija atsūtījuši, neizlasot pieteikumu konkursam. Bija dzejoļi par Latviju, par dzimteni un mājām, nevis par ziediem,” saka I.Krūmiņa. Viņa uzskata, ka šādi konkursi, kur ir pamudinājums rakstīt kaut ko gaišu, katram cilvēkam nāk tikai par labu. Īpaši, ja cilvēks pēc dabas ir sapņotājs.

PĀRSTEIDZOŠĀKAIS dzejolis, arī KLAUSĪTĀJU SIMPĀTIJU balva
Ivars Strautiņš

Pūces astes zieds
Katru dienu, kad es izeju uz ielām
rūpju pilnās gaitas izriņķot,
ļaudis saka - pūcei aste ziedēs
tai stundā, kad es tevi satikšot.
Cik krāšņam jābūt pūces astes ziedam?
Es prātoju, un jauna rūpe klāt.
Tai ziedā jābūt daudz kam nepateiktam.
Vai pietiks laika visu izrunāt?
Ne tikai sapņoju, es reizēm arī cenšos
likteņus un mītus piemānīt
un tavā ceļā izliktajos valgos
tevi līdz ar pūci sagūstīt.
Tev vienīgajai pasaulē tiks dāvāts
neparastais pūces astes zieds,
no maniem sapņiem tev ir jātiek ārā
un mani savā ceļā jāsatiek.

ĪSĀKAIS dzejolis
Inese Tirzīte

* * *
Kā rozā puķuzirnim smaržot,
pie balsta turēties
un ziedēt, ziedēt…
GARĀKAIS/ROMANTISKĀKAIS dzejolis
Arvis Degums

* * *
Visskaistāk ievas zied pēc lietus,
kad balta migla krastos kāpj.
Es tevi satiku uz pavasara sliekšņa,
un manī skanēja kāds sentimentāls blūzs.
Es tevi satiku, kad migla krastos kāpa,
vēl neapzinoties, cik tuvs vai tāls būs ceļš,
vēl neapzinoties, ka pasaule bez tevis
man bijusi kā neliels smilšu grauds.
Visskaistāk ievas zied pēc lietus -
tā, it kā gribētu ko teikt.
Es gadalaikiem cauri tevi jūtu
un skaitu mirkļus, kurus tu man dod.
Bet, kamēr mana elpa dzīva ganās
un kamēr saule sarkana kā spīts,
es tevi gaidīšu uz pavasara sliekšņa
un man nekā priekš tevis nebūs žēl.

KRĀSAINĀKAIS dzejolis

Daiga Kalinka

* * *
Vienā ikdienišķi pelēkā smilgas skarā
Visas pasaules pērles kā rasas lāses rotājas.
Vienā zaļā un spurainā smilgas skarā
Visas šīsvasaras siltās dienas kā ogas savērtas.
Vienā sausā un zeltainā smilgas skarā
Viss gada ritums pie griestiem puzurī karājas.
Vienu smilgu – stipru un vienkāršu,
Pelēkā sudrabā vizošu,
Saules lēktos un rietos krāsotu,
Es šai vasarai par grāmatzīmi lieku.

SAULAINĀKAIS dzejolis
Sarmīte Zviedre

* * *
Māllēpes, pienenes, gundegas, purenes –
saules turpinājums uz zemes.
Tavas domas – dzīvības apliecinājums tevī.
Apsēdies brīdi un savij vainagu
no domām, no ziediem, no sapņiem,
tikai raugi, lai vainags ir dāvana
mīlestībai un nodzīvotajiem gadiem.

ROTAĻĪGĀKAIS dzejolis
Ramona Ruņģe

* * *
Šodien ar tevi Es runāju caur sniegpulkstenīšiem.
Bāžu tev sniegpulkstenīšu pilnas ausis.
Mālēju tev sniegpulkstenīšu pilnas acis.
Pļāpāju tev sniegpulkstenīšu pilnas domas.
Skūpstu tev sniegpulkstenīšu pilnu muti.
Sasienu tavas rokas ar sniegpulkstenīšu smiekliem
Un aizeju, izliekoties nedzirdam
Tavas sniegpulkstenīšu samaitātās domas.

AIZKUSTINOŠĀKAIS dzejolis
Irisa Puidze

* * *
Kad putni augstu gaisā
Un lauki pilnos ziedos,
Es plūcu baltās madaras,
Lai ietu pie tevis ciemos.
Zinu, šīs puķes tev mīļas
Tāpat kā saules skavas,
Kopš pa varavīksnes tiltu
Staigāji bērnības pļavās.
Pēc daudziem gariem gadiem
Tagad brīnos un skatos,
Kā visbaltākās madaras
Zied tavos tumšajos matos.

FILOZOFISKĀKAIS dzejolis
Maruta Liepiņa

* * *
Neskumsti pamanot
pirmos sudraba matus.
Tu jau zini – tikai gadi
mums asina prātus.
Pienenes neraud, sirmojot
krietni vien straujāk,
redzot, kā zaglīgie vēji
sēklas nes tālāk un tālāk.

NOSTALĢISKĀKAIS dzejolis
Vilis Grasis
* * *
Reiz dārza vidū ziedēja puķe,
Bet tagad tikai - rožu smārds,
Kas atgriež atpakaļ tos mirkļus,
Par kuriem sapņoja reiz zēns.
Ik gadu puķe zied un nozied
Tāpat kā nozied rožu stāds,
Bet puķe novītusi bālē…
Tā beidzas mīlestības stāsts.

DZEJOLIS-DIALOGS
Antoņina Logina

* * *
Vēlos tev dāvināt pavasari.
Domās blakus tev eju.
Sirdī ievirmo atmodas gari,
vēlme kā strautiņam čalot.
-Skat! Gājputni dejo!
-Jā, atgriežas zosu bari.
-Redzi, ziedi jau plaukst!
Cik tie zili, cik skaisti!
Krokusi zied, saule tos skauj…
-Ko, nu, blēņas! Nav laika
muļķībās šķiest.
Vīlusies jūtos mazliet,
savas jūsmas prom raidu.
Pēkšņi izdzirdu -
strazdu svilpes jau skan!
-Jātaisa būrītis jauns!
-Jā, gan!
Klusi smaidu, jo zinu -
tu saņēmi pavasari.

ROTAĻĪGĀKAIS dzejolis
skolēnu grupā
Saule Līza Survilaite (5.kl.)

Vizbulīte
Pavasaris pienācis, vizbulītes zied.
Staigāju pa mežu – viss ir ļoti zils.
Kaķēns pastaigājas, satiek zaķēnu,
Abi skatās – vizbulītes zied!
Paskaties pa logu - pavasaris klāt!
Putni dzied, kurkst vardes.
Arī kaķu korim pirmais mēģinājums ir.

Vēl pāris autoru dzejoļi –
lai krāsaināka buķete
Iveta Krūmiņa (kā konkursa organizatore)

* * *
Tāds vienkāršs kartupeļa zieds!
Tāds patiess!
Kā rupjas maizes rieciens, galdā likts.
Kā spēka avots un kā dzīves pamats.
Kā zemes sāls un saules aicinājums.

Inese Strautmale

Virši
Šodien man par mīlu zilie virši stāsta,
Virši vīna glāzē,
Un man pietrūkst tava glāsta.
Virši tikai ausī klusi stāstu stāsta,
Par rudeni, par dzērvēm kliedzošām,
Par tavām lūpām sārti kvēlošām.
Arī virši runāt prot,
Tikai tev tas jāsaprot.

Agneta Švarce - Švampāne

Pumpurs
Kā vēl neatvēries pumpurs
Tava dzīve vēl tikai plaukst un zeļ.
Tā plauks arvien krāšņāk,
Ja tik spēsi savu galvu uz sauli vērst.
Tā smaržos vēl saldāk,
Ja tik atdosi to, kas tev ir jāatdod.
Paturi sevī tikai to smaržu,
Paturi sevī tikai to, kas tev ir jāpatur.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Arī zieds var kaut ko nepateikt

Kategorijas