Prieks būt daudzbērnu māmiņai!

2016. gada 6. maijs 00:00

2736

Ievas meitām un dēlam bērnība ir kā piedzīvojums

Trīs bērnu māmiņa Ieva Garjāne ir cilvēks ar saulainu starojumu neatkarīgi no “laika apstākļiem” viņas dzīvē. Šī būs pēdējā viņas un bērnu vasara Gulbenē, rudenī ģimene pārcelsies uz dzīvi galvaspilsētā. Tur Ievai būs darbs, bet bērniem sāksies viņu Rīgas dzīves periods. “Dzirkstelei” Ieva saka, ka ir gatava atbildēt uz jebkuru jautājumu, un to arī dara. Par savām privātajām attiecībām, kas vedušas kalnup un lejup, par ģimenes budžetu, kuru sabalansēt nav nemaz tik vienkārši, Ieva stāsta bez raudāšanas. Viņa ar savu vitalitāti prot iedvesmot un apburt.
Ieva ir cilvēks, kurš skatās rītdienas virzienā. Viņa nav aizmirsusi savu sapni, ka varbūt reiz kļūs četru bērnu mamma. Vismaz bērnu dienās Ievai licies, ka tā būtu labi. Kāpēc gan ne?! Nekad nesaki nekad! Ieva pati nāk no trīs bērnu ģimenes, pati no bērnības pieredzes zina, kā ir tad, ja tētis un mamma dzīvo šķirti, taču nenaidojas, saglabā labas attiecības un vienlīdz stipri mīl visas savas atvasītes. Ievai bija un ir svarīgi abi savi vecāki un viņu laulātie draugi. Arī Ievas izveidotā ģimene nav klasiska paraugģimene. “Tomēr esmu vēlējusies attiecībās saglabāt savstarpēju cieņu un cilvēcisku mīlestību. Es tiešām neko savā 35 gadus ilgajā mūžā nenožēloju. Man ir bijis viss, ko varu vēlēties. Kaut vai rīt es ar mierīgu sirdi varētu nomirt,” viņa atzīst. Ievai dzīvē bijušas divas lielas mīlestības, kas dāvājušas vislielāko pasaules bagātību – bērnus. Ar abiem saviem bijušajiem mīļotajiem vīriešiem viņa ir pratusi šķirties civilizēti un spēj konstruktīvi sarunāties, jo ir taču par ko runāt, par ko kopā rūpēties!

Mamma un “savs čoms”
Viens par visiem un visi par vienu – tā var sacīt par Ievas ģimeni. Bērni ir pieraduši rūpēties cits par citu. Ieva saka – viņa uzticas saviem bērniem. Mazā brāļa auklēšanā māsas ir bijušas milzīgs atbalsts. “Katram reizēm ir brīži, kad gribas pastrīdēties, padusmoties. Taču ilgi tas turpināties nevar. Mani bērni un es mīlam cits citu. Ātri salīgstam. Kāds pirmais pasaka: “Vajag parunāties!” Mēs daudz runājam. Laikam tas ir attiecību veidošanas galvenais pamats pat tad, ja katrs paliekam pie sava viedokļa. Bērni aug, viņiem veidojas pašiem sava vērtību sistēma. Reizēm tā var nesakrist ar vecāku viedokli,” stāsta Ieva. Viņas lielais pluss ir tas, ka attiecībās ar bērniem spēj būt ne tikai mamma, bet arī draudzene, sabiedrotā, “savs čoms”. Puspajokam Ieva saka, ka neuzskata sevi par normālu mammu. “Es “lecu” ārā no normām,” viņa smejas. Tieši šā iemesla dēļ starp mammu un bērniem neveidojas “asumi”. Viss tiek pārrunāts bez bailēm, ka nosodīs, nesapratīs, brēks un piespiedīs rīkoties pa savam. Ieva saka, ka pēc iespējas retāk cenšas saviem bērniem kaut ko aizliegt bez jautājuma izdiskutēšanas. Nekad viņa kategoriski nenostājas pret bērnu izraudzītajiem draugiem. Ieva atļauj viņiem nakšņot savās mājās, ja tas ir saskaņots ar vecākiem, un otrādi – arī viņas bērni ciemojas pie saviem draugiem un mēdz tur palikt pa nakti. “Es atceros savu bērnību. Man bija tik svarīgi, ka mēs ar draudzenēm varam noļurināt visu nakti par visu un neko,” saka Ieva. Pavērojot viņas meitu aktivitātes sociālajos tīklos, tur var ieraudzīt daudz iemūžinātu dzīvespriecīgu mirkļu kopā ar mammu. Bērni lepojas ar Ievu, viņa ir autoritāte.

Bērni – lielākie skolotāji
Mammas un bērnu attiecību foršumu, kā pati saka, Ieva saskata tur, ka ļauj saviem bērniem patstāvību. Gudrās grāmatās par to, kā pareizi jāaudzina bērni, Ieva padomus nesmeļas. Viņa tic mistiskajai teorijai, ka bērnu dvēseles ir tās, kuras izvēlas sev vecākus. Tātad tā ir uzticēšanās, kuru nedrīkst pievilt! “Bērni ir mani lielākie skolotāji! Ar dēlu Jēkabu mums ir tāds dežūrteikums: “Mēs taču vienmēr varam visu sarunāt!” Un tā arī ir! Protams, pa vidu ir pārdzīvojumi, realizētas un momentā nerealizējamas vēlmes,” viņa stāsta.
Ieva atzīst, ka lāgā nav pamanījusi, kā izaug meitas, kā viņas kļuvušas par tik atbildīgiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem. Anna un Grēta ir sportistes. Aizrāvušās ar volejbola spēli. Mamma reizēm apbrīno, cik apzinīgi meitas apmeklē visus treniņus, piedalās sacensībās, nekad neaizbildinās ar nogurumu, lai nobastotu kādu mācību stundu skolā. “Es reizēm esmu teikusi, lai nobasto! Atzīstos! Gribas pažēlot meitas, jo slodze viņām patiešām ir liela. Taču meitenes neatlaiž bremzes un neņem manu priekšlikumu par pilnu,” smej Ieva. Un ir jūtams, ka viņa patiešām lepojas ar Annu un Grētu. Sports iemācījis meitenēm pašdisciplīnu, ķermeņa kultūru un prasmi būt un darboties komandā.

Trūkst kabatas naudas
“Es esmu neforša, saviem bērniem nedodu kabatas naudu vienkārši tā uz dienu vai nedēļu. Rēķināmies visi ar finansiālo situāciju, kāda mums ir konkrētajā brīdī. Mēs kalkulējam. Nav tā, ka mani bērni dabū visu, ko viņi grib. Nē! Visgrūtāk to saprast ir Jēkabam. Reizēm padusmojas. Bet mēs izrunājamies. Samierināmies ar realitāti. Toties manas lielās meitenes ir iemācījušās pelnīt pašas. Piemēram, vada pasākumus, bērnu ballītes par ziedojumiem. Finansiāli ieguvums nav liels, bet ir prieks par katru centu. Prieks par ieguldīto darbu un par to, ka izdodas. Protams, meitas arī pašas vasarā brauc uz mežu ogot, dara to patstāvīgi, pašas ceļas, organizē, dara,” stāsta Ieva. Aizkustinošs bijis brīdis, kad vecākā meita Anna reiz paziņojusi mammai, ka ir sakrājusi pietiekami lielu summu, lai nopirktu divas biļetes kopīgam ārzemju ceļojumam divatā ar mammu. Protams, šo meitas vēlēšanos Ieva piepildīja. Viņa uzskata, ka svarīgi ir būt ne tikai kopā četratā, bet arī svarīgs ir laiks, ko Ieva kā māte pavada divatā ar katru no saviem trim bērniem. “Viņiem ir jādabū tā mana enerģija, kad esam viens pret vienu. Tas ir mūsu laiks, ko kopā pavadām vairākas stundas lidostā, ceļā. Mums ir mūsu sarunas, joki,” saprot Ieva. Viņa pati pēc savas profesionālās nodarbošanās ir personāla trenere. Šīs prasmes Ievai lieliski noder arī kā mammai, motivējot bērnus, novirzot viņu uzmanību no mazāk svarīgā un būtiskāko – sava “es” apzināšanos un pašpilnveidi.

Ievas atziņas

◆ Mūsdienās ģimeņu modeļi ir dažādi. Taču neviena ģimene nav iedomājama bez savstarpējas cieņas un mīlestības.
◆ Vecāki, neaudziniet bērnus! Viņi tāpat izaugs tādi kā jūs! Mums, vecākiem, ir pašiem sevi jāaudzina un jābūt izaugsmē. Bērni, redzot izmaiņas vecākos, aug līdzi!
◆ Es neatceros, kad mūsu ģimene pēdējo reizi kaut ko ir iegādājusies mājsaimniecībai. Mums ir tikai paši nepieciešamākie ikdienas tēriņi, automašīna, tālruņi un vēlēšanās ceļot, kurai krājam naudu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prieks būt daudzbērnu māmiņai!

Kategorijas