Vecāku un bērnu savienība laukos

2016. gada 6. maijs 00:00

179

Kristīne Puķe: “Mums abiem ar vīru ir pastāvīgs darbs “Lapās” un mammas “Jaunpūriņos”.”

Beļavas pagastā ir zemnieku saimniecība “Jaunpūriņi”, kā arī piemājas saimniecība “Lapas”. Abas minētās saimniecības ir uzskatāms piemērs, kā laukos vecāku liktais lauksaimnieciskās saimniekošanas pamats kļūst par drošu atspēriena punktu viņu bērniem. Tieši tā jāsaka par Sniedzītes Puķes un viņas meitas Kristīnes Puķes saimniecību, kura savu saimniecību izveidojusi pirms pāris gadiem.
Sniedzīti un Kristīni sastopam pie aploka, kur pusdienas ietur gaļas šķirnes lopi. Atšķirībā no mammas Kristīne izlēmusi, ka pievērsīsies šai lauksaimniecības nozarei, jo tā tik ļoti “nesasien” saimnieka rokas kā slaucamās govis.
”Šobrīd piena cena vārda vistiešākajā nozīmē grauž lauksaimniekus. Mana saimniecība akciju sabiedrībai “Rankas piens” pārstrādei pienu nodod par 17,5 centiem litrā. Ir saimniecības, kas saņem tikai 15 centus par litru. Lai gan no piena ražotāja produktu iepērk gandrīz par velti, veikalos tāpēc piens nav lēts,” prāto Kristīnes mamma, kas “Jaunpūriņos” aprūpē 50 slaucamās govis.

Atzinīgi vērtē vecāku
palīdzību
Kristīne ar ģimeni dzīvo Ozolkalnā, tāpēc katru dienu viņa vispirms aizved bērnus uz bērnudārzu Gulbenē, lai pēc tam brauktu apraudzīt savu saimniecību, kur viņu jau gaida 28 Limuzīnas un Šarolē gaļas lopi. “Lai meitai būtu pašai sava zeme, no kaimiņa nopirkām četrus hektārus zemes. Gaļas lopu izmitināšanai, vismaz pagaidām, kūti īrējam no labiem kaimiņiem,” stāsta Sniedzīte. Viņa bieži domājusi, kā ir noticis tā, ka meita izvēlējusies palikt un strādāt laukos. “Laikam jau tāpēc, ka Kristīne kopš mazotnes lielākoties dzīvoja pa kūti, kur man vajadzēja slaukt govis. Ja arī tagad dažkārt sašķobās veselība, man nav jādomā, kur ņemt cilvēku. Meita atskrien palīgā, tāpat kā es savukārt viņai. Jaunieši, kuri ir dzīvojuši laukos, spēj saprast, ka viņu vecākiem, strādājot savā saimniecībā, nekas viegli nav nācis. Kam tad citam palīdzēsim, ja ne saviem bērniem, kas būs mūsu vecumdienu atbalsts,” bilst Sniedzīte, bet Kristīne papildina, ka, uzsākot savas saimniecības veidošanu, vecāki jau varējuši palīdzēt ne tikai ar padomu, bet arī materiāli. “Mums ar vīru ir divi bērni. Dēls rudenī sāks iet skolā, bet meitiņai ir divi gadiņi. Gribu, lai arī viņiem nākotnē varu kaut kā palīdzēt. Par gaļas lopiem arī man pašai radās interese,” atzīst Kristīne. Lopi tiek atdoti izsoļu namam. Izsoles notiek reizi mēnesī. Ja var iekārtot tā, lai katru mēnesi varētu izsolē atdot vienu 250 līdz 300 kilogramu smagu septiņus mēnešus vecu gaļas šķirnes bullēnu, tad sūdzēties neesot pamata.

Projektā jauns traktors un pļaujmašīna
Kristīne ir starp tiem lauksaimniekiem, kas ar projektu startējuši Eiropas fondu atbalsta programmā, lai varētu iegādāties jaunu traktoru un pļaujmašīnu. ”Šinīs dienās jau saņēmām ziņu, ka fondu nauda ir ieskaitīta. Vēl šī summa mazliet jāpapildina ar saviem līdzekļiem un varēsim vest traktoru mājās,” stāsta “Lapu” saimniece, bet viņas mamma piebilst, ka nelabprāt draudzējoties ar bankas aizdevumiem. Tādu arī neesot. Kristīne savukārt smejas, ka ar pļaujmašīnu un traktoru vien būšot par maz, tāpēc to, kas būs vajadzīgs, aizlienēšot no mammas. Arī jauno traktoru, kas savas jaudas dēļ tikšot piesaistīts tīrumu aparšanai. Esot arī pļaujmašīnas un siena prese, bet, laikam ejot, rodoties prasības pēc kaut kā jaudīgāka. “Lai varētu iesniegt projektu saimnieciskās darbības izveidei, uzreiz ir jāpierāda, kādi būs ienākumi un tamlīdzīgi. Kur lai ņemu ienākumus, ja viss sākams no nulles?” prāto Kristīne. Gan viņa, gan mamma domā, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc jauni cilvēki neizvēlas laukus, kāpēc apkārt ir tik daudz tukšu māju. Sniedzīte veic arī mākslīgās apsēklošanas tehniķes darbu, tāpēc labi atceras, cik savulaik bijušas pārtikušas arī nelielās piemājas saimniecības. “Kūtī - govs, sivēns, vistas. Pļavās – skaisti siena zārdi. Lūk, tā bija īstā Latvijas ainava, nevis pamesti lauki un tukši māju puduri. Ar lielajiem zemniekiem jau viss kārtībā, bet tiem, kas tikai sāk saimniekot, valsts un Eiropa tomēr nav tik pretimnākoša, kā vajadzētu. Pensionāri tur govi, uztur kārtībā zemi, visā ieguldot savas nelielās pensijas, bet viņu izslauktais piens tiek novērtēts kā neefektīvais. Pensionārs laukos varētu dzīvot ar savu pensiju un vispār neko nedarīt, bet viņš nevar atteikties no govs, jo visu mūžu ir to turējis. Kāpēc valsts šodien skatās tikai uz lielsaimniekiem, neredzot šos īstos Latvijas patriotus?” jautā Sniedzīte. Gan Kristīne, gan viņas mamma uzskata, ka bez Eiropas fondu atbalsta Latvijas lauksaimniekiem klātos ārkārtīgi grūti.

Abas ģimenes apvienojas
Kristīne nepieder tiem cilvēkiem, kuri kaļ tālejošus nākotnes plānus, pat īsti nezinot, kā tos īstenos dzīvē. “Vismaz pagaidām neko pārāk neplānoju. Gribētu tikai skaitliski palielināt gaļas lopu ganāmpulku, lai ar to varētu labi iztikt,” bilst Kristīne. Vasarā, kad sākas aktīvais lopbarības sagatavošanas laiks, abas saimniecības apvieno spēkus. Tad Kristīne un viņas jaunākā māsa, kura strādā Rīgā, kā arī Kristīnes vīrs sēžas katrs uz sava traktora. Īsā laikā tiek satīti gan skābsiena, gan siena ruļļi. Pagājušajā gadā bijusi situācija, kad neesot bijis citu cilvēku, ko paaicināt talkā. Sniedzīte pat darba meklētāju sludinājumus pārskatījusi, bet vienam nepaticis, ka saimniecībās nav paša modernākā traktora, otru neapmierinājusi solītā darba alga. “Mēs gan abi ar vīru mēdzam jokot, ka mums abiem pastāvīgs darbs ir pie mammas,” smejas Kristīne, bet Sniedzīte attrauc, ka arī nevarot iztikt bez meitas un znota palīdzības. Kopā saimniekojot, neesot iespējams iztikt bez lauksaimnieciska rakstura domu apmaiņas. “Mēs ar vīru, kā jaunāki cilvēki, daudzas problēmas pārdzīvojam vieglāk nekā mamma un tētis. Meklējam idejas, kā šīs problēmas pārdzīvot. Kopsaucēju atrodam vienmēr.”

Fakti

◆ Beļavas pagasta piemājas saimniecībā “Lapas” ir 28 gaļas lopi.
◆ Saimniecība izveidota 2014.gadā.
◆ Gaļas lopu izganīšanai saimniecība nomā 3 hektārus.
◆ “Lapas” apsaimnieko kopumā aptuveni 30 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
◆ Gaļas šķirnes lopi ļauj ietaupīt elektroenerģijas patēriņu, kā arī īpašniekiem brīvāk plānot savu laiku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vecāku un bērnu savienība laukos

Kategorijas