Kas uztrauc Eiropu?

2016. gada 6. maijs 00:00

Eiroparlamentā cenšas samērot valstu un pilsoņu brīvību ar teroraktu riskiem

Aprīlis Eiropas Savienības (ES) pārvaldes institūcijās nozīmīgs ar vairāku lēmumu pieņemšanu, kas saistītas ar divām šībrīža aktualitātēm – migrāciju un drošību. Latvijā cilvēkus, protams, vairāk interesē, kā tas atsauksies uz dzīvi pašu mājās. Pirmie bēgļi no Sīrijas un Eritrejas jau pirms kāda laika šķērsojuši mūsu valsts robežu. Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā skaidrojām, vai tā nākotnē kļūs par ikdienišķu parādību.

Obligātās bēgļu kvotas
visām dalībvalstīm
Kritiķi pauž, ka Eiropas Parlaments vienas no svarīgākajām visas Eiropas nākotnes problēmām – migrācijas (bēgļi un iebraucēji) un drošības (terorisms) jautājumus – risina “ugunsgrēka dzēšanas režīmā”. Tomēr, nenoliedzami, birokrātiskais milzis Eiroparlaments, it īpaši pēc patvēruma meklētāju krīzes Vidusjūras valstīs, kā arī asiņainajiem Parīzes notikumiem un Briseles lidostas spridzināšanas, ir iekustējies un pievērsies šiem jautājumiem, un jau pieņemti lēmumi, kas pašu mājās ne visiem šķitīs viegli pildāmi. Tāda varētu būt, piemēram, prasība centralizēt migrācijas un patvēruma piešķiršanas sistēmu Eiropas Savienībā.
Šobrīd galvenos bēgļu uzņemšanas principus Eiropas Savienībā nosaka tā sauktā “Dublinas regula”. Šis dokuments paredz patvēruma meklētāja nosūtīšanu atpakaļ uz to savienības valsti, kurā viņš reģistrēts pirmoreiz, iebraucot ES, pat tādā situācijā, ja viņš devies tālāk pāri atvērtajām Šengenas zonas robežām. Eirodeputātu vairākuma aprīlī pieņemtā rezolūcija atzīst, ka pašreizējā patvēruma meklētāju pieņemšanas procedūra Eiropā nedarbojas. Par to liecina arī skaitļi – līdz 2016. gada martam no vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku, kas gaida pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas uz pārējo Eiropu, reāli pārvietots mazāk nekā tūkstotis. Eiropas migrācijas krīze, kas, iespējams, vēl uzņem apgriezienus, esot pierādījusi, ka šāda sistēma ir negodīga pret valstīm pie savienības ārējām robežām.
Brisele lēmusi, ka risinājums varētu būt centralizēta patvēruma pieteikumu pieņemšana, taču tas visdrīzāk nozīmētu arī “automātiskas” uzņemamo bēgļu kvotas katrai no dalībvalstīm. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka šādai sistēmai Latvija nav gatava un dalībvalstij pašai jāatstāj tiesības lemt, kādus iedzīvotājus mēs vēlamies. Tāpat kā lielākā daļa Latvijas deputātu viņa balsojusi “pret”. Tajā pašā laikā Latvijas pārstāve Eiropā piebilst, ka nav zināms, kā nākotnē varētu mainīties migrācijas plūsmas, un, tā kā Latvija atrodas pie savienības ārējās robežas, centralizēta migrācijas pārraudzīšana kādreiz var kļūt pat izdevīga. Tomēr S. Kalniete netic, ka jau esošais mehānisms varētu tikt pārskatīts, jo šādu vienošanos dalībvalstīm būtu grūti panākt, it īpaši ņemot vērā to, cik asas diskusijas publiskajā telpā it visās dalībvalstīs vērojamas saistībā ar bēgļu krīzi.

Stiprināsim iekšējās vai ārējās robežas?
Lai gan bieži vien Briselē tapušām rezolūcijām ir tikai ieteikuma raksturs, jo ir daudzas jomas, kuras Eiroparlaments joprojām atstājis dalībvalstu pārziņā, ir tādi jautājumi, kur nozīmīga arī centralizēta lēmumu pieņemšana. Eiroparlamenta akcepts nepieciešams Eiropas Komisijas priekšlikumam izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru uz jau esošās robežu aģentūras Frontex bāzes, kas ļautu radīt visām dalībvalstīm vienotu robežu apsargāšanas mehānismu. Ziņojumu par šo tēmu EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā šomēnes prezentēja Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”). Viņš stāsta, ka galvenie Latvijas ieguvumi varētu būt operatīva kopīgās robežsardzes papildspēku piesaiste, ja tādi ir nepieciešami, un tiešs vai netiešs tehniskais atbalsts.
Šī priekšlikuma opozīcija apgalvo, ka var runāt pat par dalībvalstu suverenitātes apdraudējumu – vienotajai robežapsardzes aģentūrai būtu tiesības aizrādīt par problēmām uz dalībvalsts ārējās robežas, bet, ja tā atteiktos no palīdzības robežapsardzē, tad viena no sankcijām varētu būt iekšējās robežas slēgšana ar šo valsti. Jāsaka gan, ka A. Pabriks cer, ka robežapsardzes aģentūras izveide varētu iekustināt tieši pretēju procesu. Laikā, kad nelegālo imigrantu krīzes iespaidā daudzviet iekšējā Eiropas Savienības valstu robežkontrole tiek atjaunota vai valstis domā par šādu soli, ārējo robežu nostiprināšana ļaus atcelt atkalieviesto iekšējo robežu uzraudzību.

Samierinoties ar terora draudiem ikdienā
To, ka drošības situācija Eiropā ir nokaitēta, diemžēl var just, ne tikai klausoties Eiropas Parlamenta debatētājos. Arī Latvijas žurnālistu grupai, kas devās uz Strasbūru, nācās novērot, ka iespējamo terora aktu draudi Eiropas valstu lielākajās pilsētās tiek uztverti ļoti nopietni.
Mēs par to pārliecināmies dzelzceļa stacijā, kas atrodas Parīzes Šarla de Golla lidostā, kad ļaužu pārpildītā uzgaidāmā zāle tiek atbrīvota no cilvēkiem nepilnu piecu minūšu laikā. Lai gan dzelzceļa drošībnieki rīkojas ļoti profesionāli un, svilpju signāliem skanot, strauji virza cilvēku plūsmu prom no stacijas ēkas pirmā stāva, pietrūkst informācijas angļu valodā. Cilvēku sejās lasāma gan neizpratne, gan satraukums, dažs mēģina jokot vai mulsi smaidīt, taču vispārēja nedrošības sajūta ir jūtama gaisā. Tikai tad, kad pasažieri jau sapulcināti uz perona, uzzinām, ka evakuācijas iemesls ir aizmirsta bagāža. Trauksme norimst tikpat strauji, kā sākusies, nejauši esam nonākuši uz īstā perona, un vilciens uz Strasbūru atiet gandrīz laikā.
Arī Strasbūrā, kurā vietu radusi viena no Eiropas Parlamenta mītnēm, vērojami drošības pasākumi, pie centrālās dzelzceļa stacijas dežurē vīri armijas formās ar automātiskajiem šaujamieročiem rokās. Arī pie citiem nozīmīgākajiem objektiem var sastapt šādus drošības sargus. Savukārt policija pilsētā parādās daudz nopietnāk bruņota nekā vēl pirms dažiem gadiem. Nevar nepamanīt arī to, ka atkritumu urnu melnās mutes pilsētas centrā aizlodētas ar spožām metāla plāksnēm, bet atkritumi plīvo tām blakus, iemesti caurspīdīgos maisos. Pie drošības kontrolēm, ieejot Eiropas Parlamentā, visi jau pieraduši, taču pavisam nesen tās pārceltas no iekštelpām uz ārpagalmu neglītās konstrukcijās, kas atgādina metāla konteinerus, kādus parasti izmanto celtniecībā.

Drošības sargiem būs pieejami pasažieru dati
Par nopietnu diskusiju tematu visā Eiropā kļūst tas, kā samērot cilvēku tiesības un brīvības, un jauno realitāti, kurā nepieciešami arvien efektīvāki veidi, kā ierobežot terora aktu iespējamību. Eiropas Parlamentā nupat apstiprināta arī jauna direktīva, kas ievieš Pasažieru datu reģistru (PDR) un nosaka kārtību, kādā šie dati tiks izmantoti nopietnu noziegumu un terorisma izmeklēšanai un novēršanai. Jaunie noteikumi būtībā paredz, ka lidsabiedrībām būs pienākums nodot dalībvalstu drošības iestādēm datus par visiem lidojumiem starp Eiropas Savienību un ārvalstīm. Dati, ko iegūst aviokompānijas, satur pasažiera vārdu, kontaktinformāciju, ceļojuma datumu, maršrutu, informāciju par izmantoto maksāšanas līdzekli u.c. Noteikumi daudziem radījuši nopietnas bažas par riskiem, kas saistīti ar iedzīvotāju datu vākšanu un uzglabāšanu, tāpat mērķiem, kādiem šie dati tiks izmantoti. Kritika izskanējusi arī par to, ka PDR varētu nebūt efektīvs līdzeklis cīņā ar terorismu, piemēram, Parīzes un Briseles teroraktu gadījumā noziedznieki nebija ieceļojuši no valstīm ārpus ES robežām un reģistrs nespētu palīdzēt viņu nodomu atklāšanā. Eiropas Parlamenta ziņotājs Timotijs Kirkhops (Lielbritānija), kas iepazīstināja ar direktīvu, uzskata, ka tā paredz datu aizsardzības garantijas un “ir proporcionāla riskam, kam šobrīd esam pakļauti”. Turklāt dalībvalstis, kas atbildēs par datu uzglabāšanu un ieguvi, varēs paplašināt tās piemērošanu arī uz iekšējiem lidojumiem, kas noris starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā reģistrs gan vēl tiešāk attieksies uz Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis iebraucējiem un viesiem.
Kopumā jāsaka, ‒ lai gan idejas par to, kā risināt drošības un migrācijas krīzi Eiropā, EP Latvijas deputātu vidū var atšķirties, lielākā daļa liek nojaust, ka risinājums nebūs ātrs. EP informācijas biroja veiktajā Latvijas deputātu aptaujā par migrācijas problēmas risinājumu tie iesaka īstermiņā domāt par stingrāku ārējo robežu apsargāšanu un dalībvalstu drošības dienestu sadarbības uzlabošanu. Ilgtermiņā ar aktīvāku ārpolitiku un drošības politiku būtu jāspēj laikus novērst asiņainu militāru konfliktu izcelšanos ES pierobežā. Citējot S. Kalnieti: “Lai nebūtu kara, bet vairāk darba cilvēkiem, lai ir augstāks izglītības līmenis un zemāka dzimstība.” Tikai laiks parādīs, vai Eiropas pārvaldes institūciju ambīcijas ietekmē neregulētas migrācijas problēmas cēloņus aiz savām robežām ir iespējams īstenot.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kas uztrauc Eiropu?

Kategorijas