Katru dienu - dzīvot ar prieku

2016. gada 10. maijs 00:00

1406

Ineta Jūga spēlē teātri, dzied “Veišu muzikantos” un mīl dejot

“Teātra spēlēšana man rada prieku,” atzīst Galgauskas kultūras nama amatierteātra “Galgauska” aktrise Ineta Jūga, kas Gulbenes novada amatierteātru skatē saņēma titulu “Zelta aktieris” par Emīlijas lomu Ērodeja Krillova lugā “Tracis vienas bučas dēļ”.
Ikdienā viņa jau deviņpadsmit gadus strādā par pārdevēju veikalā “Gusts” Galgauskas centrā. Veikals nenozīmē tikai pircēju apkalpošanu, preču iesaiņošanu un pirkuma maksas aprēķināšanu. Tas esot sava veida teātris, kur ne vienmēr iespējams pateikt, kurš ir galvenās lomas atveidotājs – pārdevējs vai pircējs. Ineta stāsta, ka veikala apmeklētājus esot ielāgojusi tik labi, ka jau iepriekš zinot, kādas preces viņš iegādāsies, kāds ir cilvēka noskaņojums. Arī pircēji, kādā dienā nepamanot Inetas lūpu kaktiņos smaidu, nekavējoties izrādot interesi, kas noticis. “Tad es jautātājam uzsmaidu un iejūtos tik labi zināmajā pārdevējas lomā, jo mans moto ir - lai cilvēks no veikala izietu priecīgs. Ar teātra spēlēšanu uz skatuves ir citādāk nekā aiz veikala vitrīnām,” smej Ineta, uzskatot, ka ir ļoti sabiedrisks cilvēks.

Labprātāk izvēlas jautras un kustīgas lomas
Amatierteātrī “Galgauska” Ineta iesaistījusies aptuveni pirms septiņiem gadiem, režisores Dzidras Matīsas uzrunāta. “Piedāvājumu spēlēt teātri pirmo reizi no režisores saņēmu jau tad, kad dejoju līnijdejas. Man ārkārtīgi patīk dejot. Tās tomēr beidza pastāvēt, jo vadītāja bija “jāieved”. Kolektīvi ilgstošāk darbojas tur, kur tam ir vietējais vadītājs. Toreiz domāju, ka visu nevarēšu apvienot, tāpēc atteicu. Otrreiz, kad režisore meklēja cilvēku, kas jaunajā iestudējumā varētu atveidot lomu, kurā jādzied, un atkal aicināja mani, nedomādama piekritu. Pa šiem gadiem esmu sapratusi, ka teātra spēlēšana cilvēkam ļauj izpausties citādāk nekā dejojot. Deja - tas ir ritms. Tajā cilvēks var izdejot savas sāpes vai priekus, mīlestību vai naidu, bet teātrī ir ļoti rūpīgi jādomā par lomu. Ir jādomā, ko un kā konkrētajā brīdī uz skatuves darīšu, kā kustēšos, kāda būs mana sejas izteiksme. Dzidriņa, kura režisores krēslu tagad ir nodevusi mūsu jaunajai vadītājai Līgai Radiončikai, vienmēr jau pati bija izdomājusi, kurš aktieris kurai lomai būs vispiemērotākais. Padomus daudz tikām prasījuši arī Liānai Kušķei, kura arī darbojās amatierteātrī,” stāsta Ineta. Atsaucot atmiņā Emīlijas lomu, viņa to vērtē ar prieku, jo ne tikai šajā, bet arī citās savulaik nospēlētās lomās Ineta velk paralēles ar savu raksturu. “Emīlija bija tāda, kas man lika padomāt, ko varone īsti grib, kāpēc grib. Kopumā ņemot, man tomēr patīk lomas, kas ir jautras, jo tajās ir iespējams arī daudz kustēties. Mierīga sēdēšana un garu monologu runāšana nav man.” Savas lomas tekstu Ineta mācās pa ceļam no mājām uz darbu, iepriekšējā vakarā vairākas reizes izlasot tekstu. “Ir gadījies, ka izrādes laikā teksts piemirstas. Tad esmu ieturējusi pauzi, tad kāds pasaka priekšā, jo mēdz būt tā, ka pārējie tekstu zina labāk nekā pats. Teātrī mēs cits citam, kā vien varam, cenšamies palīdzēt.”

“Veišu muzikanti” - tas ir ģimeniskums
Ineta piecus gadus ir arī ansambļa “Veišu muzikanti” dalībniece. Uz šo kolektīvu viņu aizvilinājusi tā vadītāja Inga Zomerovska. ““Veišu muzikanti” mani saista ar ģimeniskumu. Tur mēs visi jūtamies kā viena liela un draudzīga ģimene. Mēs varam ne tikai izdziedāties, bet arī izrunāties par visu. Varam izstāstīt savas bēdas, zinot, ka vajadzības gadījumā būs, kas palīdz. Dalāmies arī priekos. Ir bijis tā, ka tumšajos vakaros jādodas uz mēģinājumu un nemaz negribas, toties tad, kad pēc mēģinājuma eju mājās, visu ceļu dziedu. Kur tad vēl koncerti! Arī tie šķiet kā ģimenisks pasākums. Man patīk, ka šajā kolektīvā katrā melodijā ir rodama kāda “rozīnīte”, kas mūs pašus, kā arī klausītājus padara priecīgus. Cilvēkiem ir jābūt priecīgiem,“ uzskata Ineta. Viņa slavē arī Galgauskas pagasta pārvaldi, kas sniedz materiālo palīdzību jaunu tērpu iegādei. Arī bez pašu dziedātāju izdomas neiztiekot.

Kafija putnu dziesmu pavadījumā
Ineta, kad vien ir iespējams, apmeklē arī dažādus kursus, piemēram, tādus, ko vada personības izaugsmes treneris un bioenerģētikas speciālists Andžejs Reiters. “Viņš man ir licis saprast, ka cilvēkam ir jābūt priecīgam tajā vietā, kur viņš konkrētajā brīdī atrodas. No katriem kursiem, ko apmeklēju, par lielu ieguvumu uzskatu vismaz trīs teikumus, ko varu paturēt prātā un pielietot dzīvē. Nav viegli dzīvē ievērot šos dažus ieteikumus. Ir bijis arī tā, ka padomus esmu uzrakstījusi uz līmlapiņām un pielīmējusi sev redzamā vietā. Man ļoti gribētos, lai cilvēki saprastu, ka tikai viņi paši ir savas dzīves prieka radītāji,” mudina Ineta, kura uz dzīvi cenšas raudzīties caur optimisma lupu. Viņa atklāj, ka savā būtībā esot absolūta romantiķe. “Man ļoti patīk agri rītos iemalkot kafiju, atrodoties mājas pagalmā. Kādi tagad rītos ir putnu koncerti! Kā smaržo gaiss!” Ineta nespēj slāpēt prieku, kas pārpilns ar pavasara skaņām un smaržām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katru dienu - dzīvot ar prieku

Kategorijas