Kalnienā audzē sparģeļus

2016. gada 13. maijs 00:00

4088

Dvaits Spuriņš cer, ka nākotnē varēs sparģeļus eksportēt uz Skandināvijas valstīm

Dvaits Spuriņš ir rīdzinieks, bet Kalnienā ir Dvaita sievas Agneses tēva īpašums, kur tad arī sparģeļi tiek audzēti. Jau 20 gadus Dvaita uzņēmums “Dalans” darbojas riepu un disku tirdzniecības biznesā Rīgā, bet tagad viņš nolēmis paeksperimentēt ar sparģeļu audzēšanu. “Man Gotlandē, Zviedrijā, dzīvo draugi, arī pats tur kādu laiku esmu dzīvojis. Tur sparģeļi ir lielā cieņā. Vienmēr, kad pavasarī biju Zviedrijā, galdā tika celti sparģeļi. Tie tiek ēsti ar sviestu, un man ļoti garšo, tāpēc sparģeļi ir aizķērušies arī manā sirdī,” stāsta Dvaits. Ar savu zviedru draugu Stigu pirms apmēram pusotra gada Dvaits nolēmis, ka varētu pamēģināt iestādīt dažus hektārus sparģeļu arī šeit, Latvijā, un tas viņam varētu būt kā “pensiju fonds”. “Jāsaka godīgi, ka man par lauksaimniecību nav īpaši lielas saprašanas, tādēļ ļoti priecājos, ka sievastēvs Juris šajā ziņā palīdz ar saviem padomiem. Savukārt tieši sparģeļu audzēšanā padomus nekad neatsaka mans zviedru draugs,” stāsta Dvaits.

Viss notiek testa režīmā
Šobrīd sparģeļu bizness ir vēl tikai pašā sākumā. “Sparģeļus mēs iestādījām pagājušajā pavasarī. Gadu vecam sparģeļa stādam nekādas īpašās ražas nebūs, stādam ir jāļauj kļūt stiprākam. Mēs pašreiz novācam šo ražu tikai testa režīmā, piedāvājot sparģeļus Rīgas restorāniem, tirdziņos, lai pamazām pievērstu šim mūsu biznesam uzmanību. Šogad sparģeļus novāksim apmēram desmit dienas. Nākamajā gadā jau tos varēs novākt ilgāk – kādu mēnesi - un pēc tam jau to varēs darīt apmēram līdz Jāņiem. Mēs šobrīd esam pašā sākumā – mums bija iestādīts pusotrs hektārs un tagad esam iestādījuši vēl pushektāru. Nepilni divi hektāri ir mūsu mazais sākumiņš,” stāsta Dvaits. Viņš atklāj, ka ir iegādāta arī vēl papildus zeme un nākamgad viņš grib iestādīt vēl divus hektārus sparģeļu, bet tad arī pagaidām pietiks. “Sākumā bijām domājuši, ka varbūt jāiesāk ar pushektāru, bet - paies trīs gadi, kaut ko nedaudz pārdos Latvijā, bet nebūs jēgas darbināt mašīnu, lai sparģeļus vestu uz Somiju vai Zviedriju. Tāpēc nolēmām atļauties uzreiz iestādīt nedaudz vairāk, lai, ja tiešām viss izdodas, varētu startēt ar pārdošanu uz ziemeļu pusi. Zviedri, piemēram, var izaudzēt tikai 10 procentus no kopējā patēriņa, tādēļ viņi būtu ieinteresēti pirkt. Es domāju, ka viņi ar laiku varētu arī novērtēt mūsu kvalitāti. Protams, ja kaut kas paliks pāri, nedaudz tirgosim arī tepat, Latvijā.”

Strādā paši un piesaista darbiniekus
Stāstot par sparģeļiem un to audzēšanu, Dvaits spriež, ka it kā jau nekas sevišķi sarežģīts tas nav, taču varbūt kādam, jo īpaši mūsdienu ātrajai paaudzei, kas pieradusi gūt ātru rezultātu, varētu likties ne sevišķi ērti ieguldīt naudu, darbu un tikai pēc pāris gadiem redzēt, vai šis bizness tiešām nes augļus. “Man šī biznesa uzsākšanai nebija nauda jāaizņemas bankā. Ja arī te neiznāks milzīgs bizness, es ceru, ka vismaz “pensiju fonds” noteikti te būs. Protams, es būšu ļoti priecīgs, ja šis bizness tomēr izdosies un mēs varēsim raudzīties Skandināvijas valstu virzienā.”
Dvaits stāsta, ka viņi griež apmēram 25 centimetrus garus sparģeļus. To novākšanai tiek izmantota arī speciāla tehnika, kas iegādāta Itālijā. Cilvēks sēž uz tās, brauc un griež sparģeļus, liekot tos kastēs. Jau ir novākti pārsimts kilogrami un plānots novākt vēl kādus simts vai divsimt kilogramus sparģeļu. “Šogad mēs esam piesaistījuši divus darbiniekus darbam šeit. Arī paši darbojamies gan ar šķirošanu, gan pakošanu, gan arī vedam uz Rīgu. Pašiem viss ir jāiemācās, jāapgūst, lai zinātu, ko un kā labāk darīt. Nākamgad gan noteikti būs vajadzīgi vēl cilvēki, kas grib strādāt. Darot, cerams, krāsim pieredzi un viss pamazām izdosies.”
Par “Kalnienas sparģeļiem” vairāk informācijas ir mājaslapā “www.kalnienasspargelis.lv”.

Kas ir sparģelis?

◆ Sparģeļus, ko ēdam, latīniski sauc Asparagus officinalis. Pastāv vairāk nekā 100 zināmas sparģeļu šķirnes, ieskaitot tās, kas ir dekoratīvas un tiek audzētas kā mājas augi. Sparģelis ir daudzgadīgs tauriņziedis, kas profesionālas kultivēšanas rezultātā var augt pat desmit vai vairāk gadus, taču pienāk brīdis, kad pats sparģelis izaug tik tievs, ka turpināt tā audzēšanu nav vērts. Tad ir laiks stādīt jaunus augus.
◆ Zaļais sparģelis ir vitamīniem bagāts augs – A vitamīns, C vitamīns un folijskābe. Nozīmīgs ir kālija un cinka daudzums, kā arī citas auga sastāvā esošās bioaktīvās vielas.
◆ Sparģelis sastāv no 90 % ūdens un satur apmēram 1 % šķiedrvielas, 2 % proteīna un 2 % ogļhidrātu, taču tauku saturs ir tuvu nullei. Līdz ar to sparģeļi ir mazkaloriju ēdiens, ja vien tiek pievērsta uzmanība, izvēloties pareizas piedevas.
◆ Senie grieķi sparģeļus izmantoja kā medicīniskus augus. Pagatavotas sparģeļu saknes tika izmantotas pret dažādām veselības problēmām – aknām, žultspūslim, nierēm un urīnpūslim. Tika uzskatīts, ka auga lapas un sēklas atvieglo zobu sāpes.
◆ Šodien tiek runāts par nozīmīgajām sparģeļa antioksidanta īpašībām. Interese ir arī par sparģeļa šķiedru īpašībām, kas ietekmējot gremošanas sistēmu un palīdzot izsargāties no resnās zarnas vēža, kā arī ietekmējot holesterīna līmeni. Sparģeļos esošā folijskābe ir īpaši svarīga grūtniecēm. Tāpat tiek pētīta arī sparģeļos esošās folijskābes ietekme, piemēram, lai palielinātu vīriešu auglības līmeni.

Stādīšana
◆ Sparģeļu stādīšanas periods ir no aprīļa līdz jūnija sākumam – tiklīdz zeme vairs nav sasalusi, bet arī nav pārāk izžuvusi. Vispiemērotākais attālums starp stādiem ir no 25 līdz 40 centimetriem, bet starp stādu rindām – no 1,2 līdz 1,5 metriem. Stādu vagām jābūt apmēram 15-16 centimetrus dziļām un 20 centimetrus platām apakšdaļā, lai saknēm būtu, kur izstiepties. Stādi ir jākārto vagās, viens pēc otra, izplešot saknes un apberot augus ar 6-8 centimetru biezu augsnes slāni, lai viss stāds tiktu pilnībā nosegts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kalnienā audzē sparģeļus

Kategorijas