Uz robežas ar nezināmo

2016. gada 13. maijs 00:00

943

Maija Dambrova: “Atklājumu, ja paveicas, var izdarīt acumirklī, bet gadi paiet, pārliecinot citus, ka tev ir taisnība.”

Farmācijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja un mūsu novadniece Maija Dambrova, strādājot enerģijas metabolisma pētījumu jomā, ir devusi ieguldījumu “Mildronāta” darbības mehānismu izpētē.
M.Dambrova saka, ka par “Mildronātu” kā par dopingu ir jājautā sportistiem un sporta ārstiem, taču viņas vadītajā laboratorijā ir daudz paveikts meldonija jeb “Mildronāta” farmakoloģisko efektu un darbības mehānismu pētījumos. Vairāk nekā desmit gadus Maijas kolēģi ir mēģinājuši izprast, kā šī viela ietekmē enerģijas iegūšanas reakcijas, ko “Mildronāts” palīdz sakārtot tā, lai sirds šūnas skābekļa trūkuma apstākļos ciestu mazāk. Reizēm tas nozīmē izglābtu dzīvību.
Viņas vadībā, sadarbojoties ar AS “Grindeks”, notiek arī jauna kardioprotektora farmakoloģiskā izpēte. “Atklājumu, ja paveicas, var izdarīt acumirklī, bet gadi paiet, pārliecinot citus, ka tev ir taisnība, un vēl vairāk laika nepieciešams, līdz teorētiskam atklājumam tiek rasts praktisks pielietojums. Pirms kāda laika atklājām jaunu molekulu, kas ļoti labi no dažādām problēmām pasargā sirds šūnas un asinsvadus, bet ar tālāko virzību uz praktisku vielas izmantošanu nodarbojas farmācijas nozares speciālisti, un zinātniekiem tikai atliek turēt īkšķus, lai viss noritētu veiksmīgi,” atzīst Maija.
- Kā jūs skatāties uz jaunatklājumiem - kā uz veiksmēm, apstākļu sakritību vai varbūt kā uz loģisku atrisinājumu ieguldītajam darbam?
- Tas ir ļoti dažādi. Vairākas reizes manā zinātnes dzīvē tiešām ir bijusi drusciņ maģiska sajūta, un es nevaru noliegt veiksmes lomu. Piemēram, ja jāpārbauda aktivitāte simts vielām, kuru izvēlēties pirmo? Ja veicas, pie rezultāta un jauna atklājuma var nonākt ātrāk, izdarot pareizu izvēli. Protams, lai kaut ko jaunu izdomātu, ir nepieciešama datu kopa un rezultāti, ko bez plānveida darba un pacietīgas ikdienas neiegūt.
- Izskanējis, ka Latvijā zinātnei, zinātniskajiem pētījumiem tiek atvēlēts nepietiekami daudz naudas?
- Naudas zinātnei nav pietiekami nevienā valstī, un pēdējā laikā jebkurā projektu pieteikumu konkursā ir milzīgs skaits lielisku ideju, kas paliek nefinansētas. Šādos brīžos ir sāpīgi, bet mēs turpinām publicēt savus pētījumus pasaules vadošajos nozares žurnālos, “audzējam muskuļus”. Šogad sākam divus jaunus projektus, kas ir izturējuši sijāšanu Eiropas līmeņa izvērtējumā. Vienā projektā kopā ar 14 partneriem no dažādām Eiropas valstīm meklēsim jaunas zāles ļoti retai slimībai, kuras gadījumā nedarbojas šūnas atkritumvielu izvades sistēma. Citā projektā kopā ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Izraēlas un Zviedrijas pētīsim, kā varētu mazināt audu bojājumus pēc galvas smadzeņu traumām. Papildus tam rakstīsim pieteikumus, meklējot finansējumu, lai turpinātu pētījumus arī citos virzienos, kas mums šķiet daudzsološi un aizraujoši.
- Jūs esat studējusi, strādājusi ārzemēs - kā atšķiras zinātnieku darbs te un tur?
- Kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības valsti, daudzas lietas ir izlīdzinājušās. Šobrīd arī pie mums ir uzceltas jaunas ēkas, kas ir aprīkotas ar ļoti modernu aparatūru. Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā, ko vadu, mēs ļoti labi zinājām, ko vēlamies, un šogad notika sapņa piepildījums, kad sākām strādāt jaunajās laboratoriju telpās. Pirms mēneša viesojos Antverpenes Universitātē Beļģijā, un man nācās secināt, ka mūsu jauniešiem ir iespēja darboties daudz labāk aprīkotās telpās.
- Cik bieži mūsu zinātniekiem ir iespēja nākt klajā ar pārsteidzošiem atklājumiem?
- Latvija ir pasaules valsts, un mūsu zinātniekiem ir līdzvērtīgas iespējas cīnīties par finansējumu, tajā skaitā - starptautisko, publicēties visaugstākā līmeņa žurnālos, patentēt izgudrojumus, lai mēs tiktu pamanīti. Pēdējās nedēļās ir interesanti vērot, cik ļoti citu valstu zinātnieki interesējas par mūsu pētījumiem meldonija jomā. Šī gada sākumā kopā ar kolēģiem publicējām apskatrakstu par meldonija kardiometabolās aktivitātes darbības mehānismiem, un šis raksts šobrīd ir viens no visvairāk lejuplādētākajiem žurnāla mājaslapā. Gandrīz katru dienu saņemu lūgumus atsūtīt mūsu publikāciju failus, kas parāda, cik vērtīgi mūsu pētījumi šķiet zinātniekiem visā pasaulē.
- Kas jums šķiet pats saistošākais zinātnieces darbā?
- Zinātniekam ir jāierauga neparastais, neiederīgais, neizskaidrotais. Ja ticēt, ka viss ir pareizi, savā vietā un nav maināms, tad nebūs, par ko lauzīt galvu, lai atklātu ko jaunu. Jā, domāju, ka zinātnieki ir īpaši. Tiesa, arī mākslinieki, rakstnieki un pat labi anekdošu sacerētāji ir īpaši, jo prot izcelt un padarīt apbrīnojamu to, kam lielākā daļa cilvēku paiet garām. Interesanta ir darbošanās uz robežas ar vēl nezināmo un neizprasto. Zinātniekam ir jāierauga pagaidām vēl neskaidrie jautājumi un tad jāmēģina atrast uz tiem atbildes, turklāt jāvar šis atbildes skaidrot citiem cilvēkiem tā, lai tās pārvērstos visiem saprotamās zināšanās un beigās nonāktu mācību grāmatās. Uz zinātnes karjeras pusi vajadzētu pabīdīt tos bērnus, kas vecākus un skolotājus neliek mierā ar jautājumiem, uz kuriem šobrīd grūti atbildēt.
- Kāda ir jūsu darba ikdiena laboratorijā?
- Ja studenta - doktoranta gadu laikā vairāk nācās strādāt tiešām laboratorijā ar pipeti rokā, tad tagad pētnieka baltais halāts ir nomainīts pret lietišķu kostīmu, jo daudzas stundas un dienas nākas pavadīt pie datora, sanāksmēs, konferencēs un sarunās, tajā skaitā - ar jaunajiem zinātniekiem, kas tikai plāno savu ceļu zinātnē un gatavojas aizstāvēt pirmo zinātnisko grādu.

Apbalvojumi
un pagodinājumi:
◆ 2016.gads. RSU Gada balva nominācijā “Gada zinātnieks”.
◆ 2014.gads. Apbalvojums „Zelta Pūce” par izcilu sniegumu zinātnē; AS „Grindeks” fonds „Zinātnes un izglītības atbalstam” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.
◆ 2013.gads. Latvijas zinātnes sasniegums pielietojamā zinātnē: pabeigta jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte, kas ļauj uzsākt šīs vielas klīniskos pētījumus. Akad. M. Dambrova,
Dr. S. Grīnberga, akad. I. Kalviņš, Dr. J. Kūka, Dr. E. Liepiņš,
Dr. D. Loļa, Dr. E. Loža, LZA
kor.loc. O. Pugovičs,
Dr. R. Vilšķērsts; Dr. I. Stonāns; Latvijas Organiskās sintēzes institūts, a/s “Grindeks”.
◆ 2012.gads. Īstenā locekle, Latvijas Zinātņu akadēmija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz robežas ar nezināmo

Kategorijas