Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

"Dzīvespriekam": Laikmetu attēls upes spogulī

Dzīvespriekam

2010. gada 22. decembris 11:24

2554
"Dzīvespriekam": Laikmetu attēls upes spogulī

Tikko nojaušams kaltētu pļavas zāļu aromāts vestibilā. Majestātiska sarkanu ķieģeļu arka. Atvērtajās durvīs iebrāžas vējš, līdzi nesot rāmu ūdeņu šalkoņu. Senajā Mežotnes pilskalnā viņpus upei koku lapotne, nopurinot pirmo sniegu, zaigo apsūbējuša zelta tonī. Pirmais mirklis, ienākot Regīnas un Andra Deičmaņu brīvdienu mājā, ir līdzīgs japāņu trīsrindes - haiku - klusinātajai dziļajai vizualitātei.

 

Tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane pirms dažiem gadiem rekonstruēto 19. gadsimta sākuma klasicisma stila divstāvu ēku, kas ir firstam fon Līvenam piederējušās Mežotnes pils ansambļa sastāvdaļa, dēvē par mazo Mežotnes pili. Vietējie savukārt to joprojām sauc par siernīcu, jo fon Līvens būvi baltvācu pamatīgumā cēla speciāli siera ražotnes vajadzībām.


Siernīca nebija vienīgais rūpniecības objekts, kas «sildīja» tālaika ekonomiku. Tuvējā ķieģeļu ceplī no vietējām izejvielām tika ražoti būvmateriāli. Senie ķieģeļi, kā arī jaunāku laiku mūris ir Deičmaņu brīvdienu mājas rekonstruētā interjera ekspozīcijas galvenais elements, kas dažādu laikmetu un stilu iezīmes sintezē vienotā mūsdienīgā mākslas telpā.

 

Pazīstama kultūrvide
Mazā Mežotnes pils ir mākslinieces Regīnas ceļojums laikā no 19. gadsimta sākuma precīzās, kanoniskās stilistikas līdz mūsdienu dizaineru oriģinālām un drosmīgām interpretācijām. «Mežotnes kultūrvēsturiskā vide man bija labi zināma. Mūsu ģimenei pieder būvfirma, kas pirms nepilniem desmit gadiem piedalījās pils kungu mājas rekonstrukcijā. Vēsturiskos gleznojumus restaurēja manas draudzenes, visi bijām iesaistīti procesā. Uzzinājusi, ka siernīcas īpašnieks ēku pārdod, ne mirkli nedomāju. Man bija vīzija, kā to atjaunot un kāpēc, bija skaidri zināma funkcija un vēlēšanās pamesto namu pārveidot dzīvīgā kultūrvides objektā. Mans vīrs Andris ir tehnisko risinājumu autors, bet es - dizaina priekšlikumu. Interjera koncepcijas izstrādē mums palīdzēja arhitekte Liene Griezīte. Vairākas viņas idejas ir izdevies veiksmīgi īstenot,» skaidro Regīna.

 

Noteicošais - saturs
Iecerētā brīvdienu māja nenozīmēja noslēgtu laika pavadīšanu savā lokā. Ēka ir pārāk liela vienai ģimenei, uzskata īpašniece un precizē: «Mēs vēlējāmies namu darīt atvērtu, pieejamu gan draugiem, gan citiem interesentiem. Mūsu mērķis ir aktīva dzīves telpa, tālab jau divus gadus vasarā rīkojam mākslinieku plenērus, koncertus, arī citus radošus sarīkojumus. Es priecājos, ka šovasar mūsu ģimenes organizētais plenērs guva starptautisku rezonansi. Ne jau pats fakts - ēkas iegūšana īpašumā - ir noteicošais, bet gan saturs. Tādēļ mēs veidojam sadarbību ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, piemēram, ar plenēra «Bauskas vasara» rīkotāju Indru Liepu. Arī koncerti, kas vasarā notiek mūsu mājas terasē, bet ziemā - telpās, ir pieejami ikvienam.»

 

Ilustrē vēstures posmus
Māksliniecei ir pieredze interjera veidošanā, un kā profesionālei viņai bijis daudz vieglāk izstrādāt mājas stilu nekā cilvēkam, kam šī joma ir sveša. Regīna uzsver: «Fasādei ir jāiekļaujas Mežotnes pils un parka vienotajā ansamblī. Neko nedrīkst mainīt vai uzlabot pēc saviem ieskatiem. Ilgi pētīju visu, kas siernīcas ēkā saglabājies no iepriekšējiem laikmetiem, arī padomju perioda, līdz pieņēmu nešaubīgu lēmumu visu saglabāt īpašā veidā. Mazā pils tagad ilustrē vairākus atšķirīgus laikmetus. Ēkas dienvidu fasādes terasē ar burvīgu skatu uz upi un Mežotnes pilskalnu nolēmām saglabāt gan 19. gadsimta arkādes granīta balstus, gan padomju laika grubuļaino betona grīdas segumu. Arī interjera detaļu, mēbeļu un priekšmetu izvēlē šo principu ievēroju. Kāpēc man būtu kāds šā nama vēstures periods jāizdzēš? Jebkuru var veiksmīgi iekļaut un prezentēt koptēlā. Šā iemesla dēļ ģimenes dzīvojamo telpu zonā saglabāju 20. gadsimta vidus koka grīdas, kas tika attīrītas un iekonservētas.»

 

Atklātas uguns maģija
Sarunā par dizaina koncepciju Regīna min «mājas sirdi» jeb dzīvās uguns klātesamību telpās. Vestibilā atrodas liels ar malku kurināms kamīns, bet ēkas pirmā stāva vestibila, izstāžu zāles un plašās daudzfunkcionālās ēdamistabas grīdas ir apsildāmas. Oriģināla ir ideja ēdamistabā ierīkot atklātu, ar malku apsildāmu pavardu, lai sveču gaismā gatavotu īpašas maltītes. Telpa ir sadalīta trīs funkciju grupās - pavarda daļa, liela ēdamistaba un ar laikmeta modernākajām tehnoloģijām aprīkota virtuve, kurai vienlaikus ir ēdamistabas funkcija. «Bez mana vīra tehniskā prāta un nestandarta pieejas būtu grūti īstenot dizaina idejas,» apgalvo Regīna.

 

Veido muzeju un bibliotēku
Jaunie īpašnieki Mežotnē iepazinās ar radošu cilvēku Anatoliju Kazačenko, kuram bija pieredze celtniecībā. No vecākiem - kādreizējās Mežotnes Selekcijas un izmēģinājumu stacijas zinātniekiem - viņš mantojis meklētāja «gēnu». Anatolija lielā kaislība un aizraušanās ir Mežotnes senvēsture. Viņš nodibinājis domubiedru grupu un iesaistās starptautiskos pilskalna atjaunošanas un popularizēšanas projektos.


Anatolijs piedalījies arī ēkas rekon­strukcijas priekšdarbos un atceras zīmīgu epizodi: «Hallē demontējām starpsienas un kalām nost padomju laika apmetumu. Piepeši zem tā ieraudzījām iespaidīgu 19. gadsimta ķieģeļu pusloka arku. Lielisku! Gaidīju atbraucam īpašniekus un jutos laimīgs, kad Regīna paziņoja: arka būs nama pirmā stāva interjera dominante!»


Brīvdienu māju vēl personiskāku un vienlaikus vietai piederīgu dara Deičmaņu ģimenes iekārtotā Mežotnes senvēstures ekspozīcija un bibliotēka otrā stāva hallē, kas atrodas virs arkas. Uz sienām redzamas senu karšu digitālas kopijas, bet stikla vitrīnās novietoti daži arheoloģiski atradumi. Grāmatu kolekciju veido izdevumi par latviešu etnogrāfiju, dainām, dzīvesziņu, muižas un pils vēsturi, arheoloģiju.

Kategorijas

Kategorijas