Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

"Dzīvespriekam": Lai piesalst pirms segšanas

Dzīvespriekam

2010. gada 22. decembris 11:11

2273
"Dzīvespriekam": Lai piesalst pirms segšanas

Šoruden dārzos raksturīgs paaugstināts mitrums, tādēļ jo īpaši jāuzmanās piesegt augus pirms sala.

Tūlīt pienāks brīdis, kad apstādījumos vējš noraus pēdējās koku un krūmu lapas un augi būs gatavi doties ziemas mierā. Taču apgādāt tos ar vissiltāko deķi vēl nevajadzētu steigties, brīdina Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģijas institūta docente Ieva Žukauska. Šoruden pirmā sala sagaidīšanai ir vēl lielāka nozīme nekā citus gadus, jo zeme daudzviet piesūkusies mitruma, dārzos vagās pat turas ūdens, tādēļ ziemotāju piesegšana var beigties ar izsutušiem, slimiem un pat nopuvušiem augiem. Kad sals augsnes virskārtu pārvērtīs kraukšķīgā garozā, laiks ķerties pie egļu zariem.

 

Arī zemenes un rabarberi
«Vēl labāk, ja seko laika apstākļiem un piesedz tad, kad sola bargāku salu vai ir ilgstošs kailsals,» saka I.Žukauska. Viņas aprūpē ir iespaidīga garšaugu kolekcija, kas kalpo ģenētisko resursu pētījumiem un saglabāšanai. Tādēļ jo īpašas ir rūpes par cimperlīgāko augu pārziemināšanu. Lupstājs un estragons pārcietīs vai jebkuru ziemu, teic docente, savukārt salviju, timiānu un lavandu (attēlā) labāk piesegt, jo daļa garšaugu pieraduši pie Vidusjūras piekrastes maigajām ziemām, kad pat lapas īsti nenākas nomest.


Tāpat jāuzmana dārzā augošie rozmarīna stādiņi, par egles zara segu ziemā pateicīgi būs arī šoruden dēstītie rabarberi, augusta zemenes un sparģeļi.


Jāpiebilst, ka laiskākie dārzkopji, ja reiz saņēmušies doties dārza sakopšanas darbos, līdz salam vēl var iespēt zemē iebakstīt tulpju sīpolus, ziemas ķiplokus un dārzos ierastās sīpolpuķes, piemēram, narcises vai sniegpulkstenītes.

 

Apgriež lielāko daļu
Ap šo laiku no lapām gandrīz pilnībā atvadījušās vīnogas, to jaunie dzinumi ir pārkoksnējušies, un vīnogulāji pamazām pošas miera periodā, stāsta agronoms Edgars Zihmanis, kurš iepriekšējā «Dzīvespriekam» numurā dalījās vīnogu stādīšanas gudrībās. «Tagad ir laiks bez žēlastības apgriezt pat 90 procentu no visiem zariem. Jo vairāk, jo labāki pavasarī augs jaunie dzinumi, uz kuriem veidosies raža,» skaidro agronoms. Ja vīnogulājs noaudzis visu mājas sienu, tā mežonību vajadzētu ierobežot, atbrīvojot kāpelētāju no šā gada dzinumiem. Vīnogām ziemā izdzīvo spēcīgākie zari. Tie ir augšējie, tādēļ veciem ogulājiem nereti ir skraja apakša, bet līdz ogām vairāku metru augstumā stiepdamies nevar tikt.


Vīnogas tāpat kā rozes piesedz tad, kad sals dienā noturas vismaz mīnus vienu grādu. «Pagājušajā rudenī sāku segt 3. decembrī, kad iestājās ziema,» atceras E.Zihmanis. Kā sega noder egļu zari, nevis kūdra, plēve vai šīferis, zem kā mēdz iemesties grauzēji. Ja dārznieks tomēr izmanto kūdru, svarīgi, lai tā ziemā nesamirkst, jo Latvijā raksturīgo biežo atkušņu laikā tā var kļūt slapja, pelēt un pūdēt zarus. «Skujas ir kā ledusskapis, kas notur stabilu temperatūru,» vērtē agronoms.

 

Augststumbra rozes - pie zemes
Vīnogu speciālistam piekrīt arī rožu audzētāja Gunta Dumpe, sakot, ka kūdra segšanai der tikai ideāli sausa. Pavasarī tā mēdz uzsilt, rozes pārsteidzīgi sāk dzīt pumpurus vēl tad, kad zeme sasalusi. Vislabāk arī rozēm der egļu skujas. «Bet tās saliek krietnu čupu, lai roze ir kapitāli nosegta!» mudina G.Dumpe. Uz skaistumdārzu saimnieku jautājumu, kā piesegt augststumbra rozes, pieredzējusī šo puķu audzētāja atbild, ka tagad ir pēdējais laiks to izdarīt. Pie rozes kājas pieliek koka klucīti, tad kātu līgani liec līdz augsnei un ar kādu žākli piesprauž pie zemes. Ja nav liels sals, kāts liecot nepārlūzīs.

Kategorijas

Kategorijas