Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

"Dzīvespriekam": Vasara prom. Ko liksim vietā?

Dzīvespriekam

2010. gada 21. decembris 18:11

1618
"Dzīvespriekam": Vasara prom. Ko liksim vietā?

Gads rit savu gaitu, un gadalaiku mija nenovēršami skar ēdienkarti. Smaidīgi, saulaini ķirbji cenšas pierunāt saimnieces pagatavot vēl vienu marinādes burciņu, bet rudenī vajadzētu atcerēties arī par tikpat zeltaini dzirkstošām zivju eļļas kapsulām.

 

Daži svarīgi vitamīni
Mazliet saules vēl var atrast atvasaras dienās, bet īstais laiks atcerēties, ka neesam ne saulainās Grieķijas, ne Spānijas iedzīvotāji, kā arī līdz slavenajiem zivju ēdājiem skandināviem mums tālu - stiprai nervu un kaulu sistēmai, veiksmīgai smadzeņu darbībai tik vajadzīgo D vitamīnu vēlams uzņemt papildus. D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc to papildus noteikti jāuzņem tiem, kuri «iekrīt» dažādās beztauku, liesās diētās. Noteikts tauku daudzums nepieciešams arī normālai hormonu darbībai sievietes organismā.


Dietologs Andis Brēmanis atgādina, ka D vitamīna galvenā funkcija ir palīdzēt kalcijam un fosforam no gremošanas trakta «iebūvēties» kaulos. Ja vitamīna trūkst, kauli kļūst plāni, trausli un nav lielas jēgas dzert pat samaltu olu čaumalu pulveri, jo kaļķi organisms nespēj izmantot.


Visbagātākais D vitamīna avots ir zivju eļļa, treknas zivis (siļķes, laši, skumbrijas), kas piedāvās arī vērtīgās Omega-3 taukskābes. Mazāk gaļu, vairāk zivis, vismaz divreiz nedēļā - sirds veselībai to ieteic arī kardiologi.


D vitamīns mazākā koncentrācijā atrodams arī olas dzeltenumā un dzīvnieku aknās. Būtisks D vitamīna avots vairākās Eiropas valstīs ir margarīns, jo tas pagatavots no kvalitatīvām augu eļļām un bagātināts ar D vitamīnu ražošanas procesā.


Garastāvokļa izmaiņas uz slikto pusi, nogurums un bezmiegs vienlaikus, viegla aizkaitināmība ne vienmēr ir rudens dēļ - varbūt organismam nepietiek dzelzs vai magnija. Ja ir aizspriedumi pret pupiņām vai zirņu ēdieniem, var izmēģināt lēcas, turku zirņus vai citus pākšaugus.

Nav tik vienkārši


Protams, rudentiņš bagāts vīrs, bet tas nebūt nenozīmē, ka rudenī visi papilnam ēd dārzeņus, augļus un ogas. Ne katram dārzs, ne katram iespējas ik dienu tirgū izvēlēties to veselīgāko un svaigāko. Turklāt rudens skolas bērniem sāk diktēt citus ēšanas paradumus.


Farmaceite Inga Borisova atgādina, ka vitamīni parasti paredzēti lietošanai no četru gadu vecuma, taču tas neattiecas uz D vitamīnu, un nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar ārstu, arī citus vitamīnus drīkst lietot agrāk. Savukārt uztura bagātinātājus atļauts sākt dot tikai četru gadu vecumu sasniegušiem bērniem.


Iegādājoties vitamīnus un uztura bagātinātājus, jāņem vērā, ka visalerģiskākie ir B grupas vitamīni, par kuru lietošanu būtu jākonsultējas ar ārstu, iesaka I.Borisova. Turklāt šiem produktiem tiek pievienotas atsevišķas dabiskās piedevas, kas ne visiem piemērotas. Arī pieaugušajiem var būt par daudz B grupas vitamīnu kapsula rītā un vakarā. Lai cik ļoti gribētos pretoties iekaisuma procesiem un stiprināt ādas veselību - ja parādās nieze, paaugstināta nervozitāte, deva ir par lielu.


Alerģiskam bērnam labāk izvēlēties uztura bagātinātājus, kuros mazāk sastāvdaļu, ja reiz nolemts, ka pavisam bez tiem iztikt nevar, piemēram, kaļķa tabletes. «Līdzīgiem preparātiem var vienkārši apskatīties, vai sastāva apraksts neaizņem visu iepakojuma virsmu, un tad arī pieņemt lēmumu, ir par daudz vai ne,» saka farmaceite.


Lietojot vairākus preparātus, jāparēķina, kāda tad īsti sanāk kopējā deva, neaizmirstot dienišķās maltītes un atgādinājumu - uztura bagātinātāji neaizvieto pilnvērtīgu uzturu.

Kategorijas

Kategorijas