Dzirkstele.lv ARHĪVS

Muzeju naktī apmeklētājus vilina Sarkanās pils pagrabi

Gatis Bogdanovs

2016. gada 22. maijs 16:19

26216
Muzeju naktī apmeklētājus vilina Sarkanās pils pagrabi

Gulbenē “Muzeju nakti”, kas ir saistīta ar Starptautisko muzeju dienu, šogad apmeklēja gandrīz divi tūkstoši interesentu, starp kuriem bija arī daudz gados vecu cilvēku un bērnu. Bija dzirdama igauņu, poļu un vācu valoda. Pirmo reizi apmeklētājiem bija iespējams izstaigāt Sarkanās pils gaiteņus un ielūkoties pils pagrabos.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja darbinieki, kuri skaitīja apmeklētājus, informē, ka kopumā “Muzeju naktī” piedalījušies 1732 cilvēki. Pērn bijuši tikai 779 interesenti. Muzeja izstāžu zālēs ielūkojušies 506, bet klētī – 319 cilvēki. Savukārt Sarkanās pils pagrabu noslēpumainību izbaudīt steiguši 425 cilvēki, bet pils romantiski izgaismotajās telpās spoku meklējuši 417.

“Šogad apmeklētāju bija salīdzinoši vairāk tāpēc, ka bijām padomājuši par vairākām apskates vietām. Daudzos interesi raisīja tieši Sarkanā pils un tās pagrabi. Īpašas sajūtas šī pils radīja tajos cilvēkos, kuri savulaik tika mācījušies pils telpās ierīkotajā Gulbenes astoņgadīgajā skolā. Cilvēki izrādīja interesi arī par novadnieka Jūlija Madernieka māksliniecisko devumu,” stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis.

Muzeja restauratore, kura “Muzeju naktī” rosījās klēts telpās, bija novērojusi, ka apmeklētāju pieplūdums noticis viļņveidīgi.

Rudītei Vaicei, kura savulaik pati mācījusies Sarkanajā pilī, vajadzēja atbildēt uz daudziem apmeklētāju jautājumiem, piemēram, kā tolaik bijušas izkārtotas telpas, kas atradies pils pagrabos. Jāpiebilst, ka muzeja darbiniecēm, gatavojoties “Muzeju naktij”, bija nācies pamatīgi pasvīst, lai pagrabus atbrīvotu no tur uzkrātā kultūrslāņa. Ļoti daudzos apmeklētājos interesi raisīja pamatīgās metāla durvis, kas dažviet saglabājušās pagrabos. Par tām tika izteikti dažādi minējumi. Pils otrā stāva telpās bija iespējams vērot videoekspozīciju par to laiku, kad pilī atradās skola. Diemžēl, kā stāstīja muzeja darbinieces, praktiski neesot senu fotogrāfiju, kas atklātu, kāds bijis Sarkanās pils iekštelpu interjers. Lai to uzzinātu, vienīgais risinājums esot pēc tām raudzīt arhīvos, kas atrodas ārzemēs.

“Man jāatzīst, ka jūsu Sarkanā pils varētu pretendēt uz tādas pils statusu Latvijā, kur atrodas  skaitliski visvairāk ar malku kurināmu krāšņu. Nekur neesmu tās redzējis tik daudz,“ bija ievērojis “Muzeju nakts” apmeklētājs Rolands Buliņš no Rīgas. Viņš bilda, ka pie Sarkanās pils vajadzētu saglabāt arī padomju gados no baltajiem ķieģeļiem uzcelto piebūvi, tādējādi saglabājot dažādos laikos izveidojušos kultūrslāni arī celtniecībā. Bija cilvēki, kuri ar cerībām raudzījās arī Baltās pils virzienā, apzinoties, ka tās atjaunošanai nu jau ir nepieciešami nevis simtiem tūkstoši eiro, bet jau vairāki miljoni.