Dzejā apzinās savu misiju

2016. gada 24. maijs 00:00

652

Agneta Švarce-Švampāne izdod savu pirmo dzejoļu krājumu

“Atļaujieties būt “domās tīri un nesapīti”, jo viss taču pasaulē ir vienkārši,” saka jaunā dzejniece Agneta. Pagājušajā svētdienā Lejasciema kultūras namā notika lejasciemietes, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas šāgada absolventes Agnetas Švarces- Švampānes pirmā dzejas krājuma “Domās tīrs un nesapīts...” atvēršanas svētki.
Agneta stāsta, ka dzeju sākusi rakstīt tad, kad vēl mācījusies 9.klasē. Tas noticis gluži nejauši. Agneta apsēdusies pie datora un ļāvusi domām izkārtoties vārdu rindās. Pirmo dzejoli viņa nolasījusi vecākajai māsai Agnesei. Kopš tā laika meitene to dara regulāri. Kā pati saka, nedēļā topot vismaz viens dzejolis, lai gan laika esot kļuvis mazāk. Savā dzejā Agneta meklē atbildes uz daudziem jautājumiem, tāpēc katrs Agnetas dzejolis ir nopietns un filozofisku noskaņu pilns. Autore domā, ja nedzīvotu tik skaistā vietā kā Lejasciems, diezin vai rastos tik daudz pārdomu, kas rautin raujas izliktas uz papīra. Viņai ļoti patīk vērot dabu, kas liek par daudz ko padomāt.

Vārdus prot ietērpt vēl skaistāk
”Domās tīrs un nesapīts...” ir mans pirmais dzejoļu krājums, kas apvieno to, ko trīs gadu laikā esmu pierakstījusi. Jau trīs gadus esmu savienota ar to, kas šīs domas manī rada. Manuprāt, dzejnieki ir tie, caur kuriem no augšas tiek nodotas idejas pārējiem. Mums tikai jāpaņem papīrs un jāraksta, mums tikai jāietērpj vārdi vēl skaistāk. Cenšos savas pārdomas izteikt filozofiski. Es dažkārt pati brīnos, kur manī rodas tādas dzīves gudrības. Arī runājot ar mammu, viņa vienmēr brīnās, ka es savos astoņpadsmit gados izsaku tādus spriedumus, kādi piemīt viņas vecuma cilvēkiem, kam ir liela dzīves pieredze. Man šīs pieredzes tik daudz nav. Ir tā, ka par situācijām, kuras pati neesmu piedzīvojusi, varu izteikt savus spriedumus. Es neuzskatu, ka esmu gudrāka par saviem vienaudžiem, jo par dzīves filozofiskajiem jautājumiem ar viņiem īpaši nerunāju. Es pieskaņojos viņiem, tāpēc klasesbiedri arī bija pārsteigti, ka rakstu dzeju,” stāsta Agneta. Meitene uzskata, ka domas, kas ir ietērptas vārdos, ir apliecinājums, ka cilvēka prāts spēj domāt plaši, ka visas dzīves gudrības ir atrodamas savā galvā. “Idejas izzūd tikpat ātri, cik tās rodas, tādēļ svarīgs ir ikkatrs brīdis,” domā Agneta. Krājuma autores pūrā bijuši vismaz simts dzejoļi, tādēļ viņa uzrunājusi tanti Ilonu( Ilonu Vītolu, kurai pieder izdevniecība), bilstot, ka varbūt kādreiz varētu izdot savu dzejoļu krājumu. Ilona uzskatījusi, ka Agnetas dzejoļi ir vērti, lai tos izdotu krājumā. Grāmatā dzejoļus papildina arī Agnetas pašas fotogrāfijas.

Agneta ir mans balsts
Meitene raksta arī veltījuma dzejoļus māsām, mammai un citiem cilvēkiem, kas Agnetai ir tuvi. Veltījuma dzejoļu tapšanas brīžos viņa īpaši piedomā par konkrēto cilvēku.
“Es pati nekad neesmu rakstījusi dzeju, tāpēc atliek uzskatīt, ka Agneta radošos gēnus ir mantojusi no savas tantes un manas māsas Ilonas, kuras izdevniecība izdeva šo dzejas krājumu. Uzzinot, ka Agneta raksta dzejoļus, biju ārkārtīgi pārsteigta! Īpaši jau par to, ka meita raksta nopietnu dzeju, kas liek daudz ko pārdomāt. Es Agnetas dzeju nosauktu par nobrieduša cilvēka dzeju. Priecājos, ka meitai piemīt radošums, jo viņa arī fotografē, filmē, skolā ir sabiedriski ļoti aktīva. Manuprāt, radošumu viņa smeļas dabā, īpaši jau mežā, kas Agnetai ļoti patīk,” savu jaunāko meitu raksturo viņas mamma Evija Švarce-Švampāne un, valdot asaras, lasa viņai veltīto dzejoli. “Agneta mani ļoti labi pazīst. Viņa man ir palīdzējusi tikt pāri dažādām ģimenes grūtībām, saprotot, kā es iekšēji jūtos. Viņa ir mans balsts,” piebilst Evija.

Vēlas izpausties radoši
“Nav tādas profesijas dzejnieks, tāpēc dzejoļu rakstīšana būs kā mans vaļasprieks, lai gan pēc ģimnāzijas beigšanas savu nākotni vēlos saistīt ar radošām profesijām, piemēram, strādājot pie dažādu scenāriju veidošanas, filmu uzņemšanas un tamlīdzīgi. Iespējams, ka stāšos Latvijas Kultūras akadēmijā vai citā augstskolā apgūšu audio-video mākslu, lai gūtu padziļinātas zināšanas šinīs jomās. Šobrīd esmu sapni – turēt rokās pašai savu grāmatu - piepildījusi,” atzīst jauniete. Viņa kopā ar vecāko māsu Agnesi, kura pēc profesijas ir latviešu valodas skolotāja, pati veidoja grāmatas atvēršanas svētku scenāriju.
Grāmatas atvēršanas svētkos kopā ar jauno dzejnieci bija arī viņas radiniece, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkne, pianiste Ance Skopāne un Gulbenes mūzikas skolas saksofona klases audzēkne Patrīcija Švarce-Švampāne. Piedalījās arī Lejasciema amatierteātra “Paradokss” dalībnieks, 2016.gada nominācijas “Zelta aktieris” ieguvējs Edmunds Stabiņš. Neizpalika arī Agnetas mammas ceptā kūka.
“Katram mums ir sava misija šajā dzīvē. Tā var būt pavisam dažāda. Kādam tā būs - izaudzināt bērnus par labiem cilvēkiem, citiem tā būs – nopelnīt kaudzēm naudas un iegādāties dārgas lietas, bet vēl citam tā būs – apskatīt pasauli, braucot nolietotā mašīnā. Katram mums ir sava misija. Svarīgi ir apzināties, kāda tā ir un kā es to īstenošu,” uzskata jaunā dzejniece.

Agneta Švarce-Švampāne

Pārtapšana

Pārtopi gaismā, bet neesi Saule.
Pārtopi tumsā, bet neesi nakts.
Pārtopi laimē, bet neesi nauda.
Pārtopi priekā, bet neesi tikai aizraušanās.
Pārtopi lietū, bet neesi okeāns.
Pārtopi sevī un kļūsti cilvēks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzejā apzinās savu misiju

Kategorijas