Nezināšana neatbrīvo no atbildības!

2016. gada 24. maijs 00:00

Malumedniecība ne vienmēr ir tīša un apzināta rīcība. Dažreiz noteikumus pārkāpj arī tie, kuri tos vienkārši nezina. Medniekiem ir jāatsvaidzina savas zināšanas, jo kaut kā nezināšana vai neatcerēšanās nemazina cilvēka atbildību par pārkāpumu. Taču ir arī cilvēki, kuri visus noteikumus zina un tieši tāpēc iemanījušies tos pārkāpt aizvien nemanāmāk.

Pārvadāšana stingri reglamentēta
Tieši nezināšanas dēļ biežākie pārkāpumi medniecībā saistīti ar ieroču pārvadāšanu – tā, piemēram, ieroci nedrīkst pārvadāt ar patronām ieroča patrontelpā, skaidro Valsts policijas Nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas vienības galvenais inspektors Lauris Arājs. Piemēram, Skandināvijā noteiktā kārtība paredz, ka ierocim reizi gadā jāveic tehniskā pārbaude. “Medniekam savs medījums ir arī jāciena, un tas ir pelnījis tikt nošauts ātri. Nekvalitatīva ieroča dēļ dzīvniekam nebūtu jācieš,” pauž L.Arājs.
Aizvien biežāk tiek atklāti gadījumi, kad kādam medniekam ir noņemta ieroču turēšanas atļauja un šis mednieks pārraksta savus ieročus uz kādu savu draugu, bet medībās dodas abi. Šādā gadījumā abiem medniekiem var tikt piemērota kriminālatbildība. “Reizi mēnesī vismaz viens tāds gadījums tiek atklāts,” stāsta L.Arājs.
Bieži tiek pārkāpti arī ieroču pārvadāšanas noteikumi. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka personām, kurām garstobra šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām, ir tiesības īslaicīgi, medību laikā, glabāt ieroci un munīciju īpaši tam paredzētā telpā (vietā) vai transportlīdzeklī, kā arī laikā, kamēr pārvadā ieročus un munīciju no vai uz medībām - transportlīdzeklī, arī tā īslaicīgas apstāšanās laikā, veicot šīs telpas un transportlīdzekļa uzraudzību un nodrošinot, lai ierocis un munīcija nenokļūst pie nepiederošas personas. Ieročus un munīciju transportlīdzeklī novieto pēc iespējas drošākā vietā, lai futrālis vai cits iesaiņojums, kurā ierocis un munīcija ievietota, nebūtu redzams no transportlīdzekļa ārpuses, aizslēdz transportlīdzekļa durvis un bagāžas nodalījumu un ieslēdz trauksmes signalizācijas ierīci. L.Arājs uzsver, ka tieši ieroča pārvadāšanas kārtība automašīnā bieži vien tiek pārkāpta – mednieki neieliek ieroci tam paredzētā futrālī vai arī neaizver to ciet. Ir bijuši gadījumi, kad policija ierodas kādā mājas pagalmā, kurā mednieki svin veiksmīgi notikušas medības, bet automašīna ar visiem ieročiem tajā ir atstāta neaizslēgta. Šādi gadījumi šķiet nevainīgi, taču tie ir bīstami, jo ieročus var nozagt ikviens, kuram ir tāda vēlme.

Policijas darbinieki ir jāklausa bez ierunām
Ministru kabineta noteikumos atrunāts, ka šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā, izlādētā veidā, nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. “Viens ir atstāt automašīnā ieročus, bet pavisam cits – atstāt tos pielādētus,” uzsver L.Arājs, minot gadījumu, kad tikusi apturēta kāda mednieka automašīna, bet mednieks tajā brīdī drudžaini mēģinājis izņemt patronas no ieroča patrontelpas. Šāda situācija ir bīstama, jo policijas darbinieki nevar nojaust, kā ierocis tiks pielietots.
Paši mednieki gan atzīst, ka likumi ir ļoti bargi un dažreiz gribētos, lai policijas darbinieki ir saprotošāki. Tiesību akti paredz, ka personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda šaujamierocis, tā munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, kā arī šaujamieroča un tā munīcijas sastāvdaļas un attiecīgā ieroča atļauja. Taču nereti mednieki interesējas, vai viņiem meža vidū tiešām ir obligāti jāatklāj sava personība un jāuzrāda ierocis L.Arājs akcentē, ka medniekiem policijas darbinieki ir jāklausa bez ierunām. Ja mednieks pēc pieprasījuma neuzrāda ieroci, tad šāda rīcība tiek uzskatīta par pretošanos policijai un tādā gadījumā cilvēkam uz noteiktu laiku var atņemt ieroča turēšanas atļauju. “Tā ir policijas taktika, un ir jāuzrāda, piemēram, ierocis, ja policijas darbinieks to lūdz. Ja būs nepieciešams, policijas darbinieks uzrādīs dienesta apliecību,” pauž L.Arājs.

Mednieki - labākie palīgi malumednieku notveršanā
Ir cilvēki, kuri nevēlas iesaistīties medībās legāli, tādēļ Valsts policijas darbinieku ikdiena ir arī cīņa ar malumedniekiem. Ja malumednieki kaut kur ir parādījušies, viņi tur visticamāk arī turpinās sirojumus. “Ir bijis gadījums, kad cilvēks, gribēdams notvert malumednieku, ietriecies malumednieka mašīnas aizmugurē, lai to aizkavētu, taču malumednieks tik un tā aizbraucis no notikuma vietas. Šajā gadījumā problēmas rodas tam, kurš vēlējies notvert malumednieku, jo viņš izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Iesaku novērot, reģistrēt mašīnas numurzīmi, kā arī ziņot, nevis pašiem pārgalvīgi steigties,” teic L.Arājs. Tieši mednieki var būt labākie palīgi malumednieku notveršanā, un nevienam nevajadzētu atstāt bez ievērības aizdomīgus gadījumus.
“Nezināt kaut ko ir normāli, bet tieši tādēļ zināšanas par noteikumiem ir jāatsvaidzina. Vajadzētu biežāk arī palasīt medību noteikumus,” teic L.Arājs. Tas ir jādara arī tāpēc, lai nerastos dažādi kuriozi pārpratumi. Vieni no diskutablākajiem jautājumiem skar arī medīšanu alkohola reibumā. Saskaņā ar Medību likumu un Ministru kabineta noteikumiem “Medību noteikumi” nedrīkst medīt vai pārvadāt ieroci alkohola ietekmē, ja tā koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles. “Kopš likumā noteiktas 0,5 promiles, ir gadījušies pārpratumi: cilvēki nav izlasījuši vārdu “promiles”, bet gan uztvēruši, ka tie ir “litri”,” saka L.Arājs. Par jebkuru novērotu pārkāpumu medībās ikviens var zvanīt un sniegt informāciju L.Arājam pa tālruni 27895495.

◆ Jēkabpils novada Leimaņu pagastā šoziem kādā vakarā vietējie mednieki ap deviņiem vakarā kādā nomaļā meža ielokā izdzirdējuši šāvienu. Tajā apkaimē neviena no kluba medniekiem nebijis un arī šāvienam nevajadzējis atskanēt. Vīri apsekojuši teritoriju un pie kādas barotavas sniegā pamanījuši staltbrieža teļa pēdas un dažas asiņu pilītes. Mednieki aizbraukuši līdz kādai nomaļai lauku mājai. Viņiem bijušas aizdomas, ka tieši tur meklējami malumednieki. Mājā patiešām notikusi aizdomīga rosība, tāpēc viņi par notiekošo nekavējoties ziņojuši vecākajam medību inspektoram Vladimiram Prisjaginam. Ieejot lauku mājā, kurā gan pastāvīgi neviens nedzīvojis, vienā no telpām uz vinčas karājies līdz pusei nodīrāts briežu teļš. Tālāk viņi neesot tikuši. Viens no vīriešiem tūlīt arī uzņēmies atbildību par notikušo. Otrs skaidrojis, ka zvanījis draugs un lūdzis palīdzību, kā arī neesot nemaz īsti zinājis, ka nomedīts briežu teļš. Policija uzsākusi kriminālprocesu. Malumedniekiem būs jāatlīdzina medību saimniecībai nodarītie zaudējumi - 5920 eiro. Policija izņēmusi ieroci.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nezināšana neatbrīvo no atbildības!

Kategorijas