Par centralizēto eksāmenu matemātikā

2016. gada 26. maijs 00:00

628

Mana mazmeita atskrien mājās no centralizētā matemātikas eksāmena dikti ātri un ar asarām acīs. Es šai prasu: “Nodevi?” Šī: “Pusstundas laikā biju cauri! Bet ko tas dod, ja pie špikošanas netiku! Biju... balta lapa.”
Kā tā?! “Kur tad nobāzi savus špikerus, ka nevarēji eksāmenā izvilkt?” tincinu es. Mazmeita nopūšas. Neesot bijis laika špikerus driķēt. Draugi iepriekšējā vakarā patraucējuši, saukuši tusēt. Mazmeita nav varējusi atteikt. “Pilnīgi saprotami,” es līdzjūtīgi nosaku. Mazmeita lielās – tomēr darījusi, ko varējusi, eksāmena telpā esot ienesusi visu “Rokasgrāmatu matemātikā”. Tas ir “Zvaigznes ABC” poligrāfiskais izdevums 368 lappušu biezumā, bet, par laimi, mīkstajos vākos. “Žetons! Nekad nepadodies! Gluži kā vecaistēvs. Mani gēni!” es slavēju atvasi. Mazmeita stāsta - iedama uz eksāmenu, esot iestūķējusi grāmatu apakšbiksēs uz vēdera, bet eksāmenā izvilkt nav varējusi. “Učenes uz mani visu laiku blenza kā kobras! Acis no manis nenolaida,” sūkstās mazmeita. “Nabaga bērns,” es ievaidos, “tev nav, ko sev pārmest. Esi darījusi visu iespējamo un neiespējamo, lai beidzot nokārtotu to nolāpīto matemātikas eksāmenu.”
Mazmeitai sirds ir pilna. Viņa sūdzas man tālāk... Saprazdama, ka visa matemātika viņai ir uz vēdera, bet nekā nav galvā, viņa esot gribējusi pamest eksāmena telpu jau pirmajās minūtēs, bet šai nav ļauts to darīt! “Iedomājies, opi, tās učenes man neļāva! Teica, lai es drusciņ padomājot arī par citiem, nevis tikai par sevi! Vispirms man būšot jāpasēž un jāpagaida, kamēr pārējie eksāmena dalībnieki visi pēc kārtas izstaigā tualeti. Noteikumi, lūk, esot tādi: kā pirmais pamet eksāmena telpu, neviens vairs nedrīkst apmeklēt tualeti,” mazmeita savu stāstāmo ber kā pupas, un es viņai slauku asaras. Saku – gan Dievs tās učenes sodīs! Šitā pazemot manu mazmeitu!
“Tu zini, opi, kāpēc eksāmena dalībniekiem visiem pēc kārtas uz tualeti vajadzēja iet? Domā – viņiem no stresa caureja bija piemetusies? Muļķības! Viņiem tur aiz poda špikeris ar formulām bija aizbāzts! Dzirdēju, kā viena meitene draudzenei to pačukstēja. Un es jau pēc eksāmena pati par to pārliecinājos. Vai tas ir godīgi? Man agrāk nevarēja pateikt? Es arī būtu to špikeri izmantojusi...” sūrojas mazmeita.
Tik necilvēcīga rīcība no jauniešu puses! “Arī viņus Dievs sodīs,” es mierinu mazmeitu. Bet šī iekaucas: “Atkal es augstskolā netikšu. Bet tie, kuri špikoja, tiks! Vai tas ir godīgi?”
Un lai tās učenes nestāstot, ka neko nav redzējušas un nezina. Visiem viņas ļāvušas špikot, tikai ne manai mazmeitai. “Iedomājies, opi, es godīgi pildīju eksāmena darbu. Bet citi tikmēr bezkaunīgi špikoja... Formulas bija saštancējuši uz šokolāžu papīrīšiem, meitenes – pat uz lakotajiem, garajiem nagiem, uz balto blūzīšu piedurknēm! Pat saulesbriļļu futrāļos bija sarakstījuši!“ mazmeita pūš vaļā tā, ka puņķi šķīst uz visām pusēm.
Jā, nabaga bērns... Viņa jau piekto gadu neveiksmīgi pūlas nokārtot 12.klases beigšanas eksāmenu matemātikā. Viņa mums grib studēt par katru cenu. Nu kam viņai tā augstskola?! Viņas vecāki ir to beiguši, bet tagad fasē dārzeņus Anglijā. Un ir laimīgi! Un pēkšņi pār mani nāk atklāsme: “Nevis matemātikas tests tev, mazmeitiņ, būtu jākārto, bet gan grūtniecības tests!”
Šī asaras norauš un palūdz desmitnieku. Šampanietim. Mani gēni! Neprot mana mazmeita ilgi dusmoties. Māk paraudzīties uz katru dzīves situāciju no gaišās puses. Priekā! Bet tie citi, kuri būs nomocījuši to 12.klases beigšanas eksāmenu matemātikā, vai paši zina, kāpēc to darījuši?

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par centralizēto eksāmenu matemātikā

Kategorijas