Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jāmācās runāt vienkāršā valodā!

Diāna Odumiņa

2016. gada 27. maijs 00:00

186
Jāmācās runāt vienkāršā valodā!

Liāna Jansone: “Reizēm visi ir ieguvēji, ja novada dome izdara vairāk, nekā atļauj likums.”

Universālais kareivis - tā savus darba pienākumus Gulbenes novada domē komentē konsultante-priekšsēdētāja palīdze Liāna Jansone, kura šajā amatā ir vēl nepilnu gadu. Protams, viņa mazliet par sevi ironizē, taču būtībā pasaka, ka veic gan amata aprakstā formulētos pienākumus, gan vēl daudzus citus, kurus ikdienā viņai uzdod veikt pašvaldības vadītājs. L.Jansones pārraudzībā ir pašvaldības ārējie sakari, saiknes uzturēšana ar sabiedrību kopumā un ar atsevišķām tās grupām, īpaši izceļot uzņēmējus. Būdama cilvēks, kas mūža lielāko daļu līdz šim bija saistījusi ar izglītības darbu un tā organizēšanu, arī jaunajā amatā L.Jansone akcentu liek uz zināšanām, izglītošanos un saskarsmes kultūru.
“Novada vadītājam ir jābūt lietas kursā par visu, jāreaģē uzreiz, līdzko pašvaldībā rodas kāda problēma, kura skar vietējo dzīvi. Reizēm apvienot ar ikdienas pienākumiem to ir pat neiespējami. Pašvaldībā šobrīd ir darba pilnas rokas, lai izmantotu visas tās iespējas, kuras dod valsts un Eiropas Savienības fondi. Mans pienākums ir informēt priekšsēdētāju, lai viņš ikvienā negaidītā situācijā spētu reaģēt maksimāli ātri, jo iedzīvotāji to gaida,” skaidro L.Jansone.
- Situācija ar darbību pārtraukušo vācu šūšanas firmu bija sava veida pārbaudījums arī novada domei?
- Man šķiet, ka cilvēki pašvaldībā vienmēr ir jāuzklausa, pat tad, ja viņi lielākoties izsaka kritiku. Novada domei ir jābūt lietas kursā par visu – par labo, kas notiek, un par problēmām, par iespējām tās risināt. Varbūt reizēm domes darbiniekiem pašiem ir jāsper pretī pirmais solis. Tā notika situācijā sakarā ar SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” ražošanas pārtraukšanu Gulbenē, kad bez darba palika 170 cilvēku. Mēs, uzzinot par šo situāciju, ieradāmies uzņēmumā kopā ar savu juristu un mēģinājām palīdzēt ieviest skaidrību, kas ir noticis un kā ir jārīkojas turpmāk. Šajā situācijā no pašvaldības puses mēs darījām pat vairāk, nekā mums likums atļauj, taču rezultātā ieguvēji ir visi. Mēs palīdzējām SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” darbiniekiem juridiski, lai viņi varētu kļūt par šā uzņēmuma kreditoriem, un vienlaikus dibinājām kontaktus ar citām šūšanas firmām Latvijā, vilinot paplašināt biznesu Gulbenē. Pirmā atsaucās SIA “Nemo”, kuras filiāle Gulbenē šonedēļ jau ir atvērta. Par to ir liels gandarījums! Vismaz 40 darbiniekiem atkal ir nodrošināts darbs. Vēl turpinās sarunas ar citiem šūšanas uzņēmumiem – SIA “SRC Brasa” un SIA “Artex Latvia”. Tiek meklētas telpas, kur šie pārējie divi uzņēmumi varētu Gulbenē izvērst savu darbību. SIA “SRC Brasa” pārstāvji tikās ar uzņēmēju Oļegu Medni, kurš piedāvāja savas telpas. Ja izdosies rast abpusēji finansiāli izdevīgu risinājumu, tad būs labi. Ja ne, ir vēl citi brīvo telpu varianti. Taču SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” bijušās telpas gan neviens uzņēmums negrib ņemt.
- Faktiski šis bija pirmais tāds gadījums, kad dome ir iejaukusies privātajā biznesā!
- Sakarā ar  SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” darbības pārtraukšanu mēs nostājāmies mūsu iedzīvotāju – darba ņēmēju – pusē. Ir svarīgi, lai šī uzņēmuma darbinieki nepapildinātu ilgstošo bezdarbnieku rindas. Manuprāt, tie uzņēmumi, kuri tiks pie SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” bijušajiem darbiniekiem, būs ieguvēji. Šīs sievietes prot strādāt, ir gatavas apgūt kaut ko jaunu un ir pieradušas pie disciplīnas, jo zina, ka tikai tā ir iespējams nopelnīt. Šīs firmas strādnieces nevarēja pamest darba vietu, lai izņemtu savu bērnu no bērnudārza. Tur pirmajā vietā bija darbs, bet ģimenes jautājumi – otrajā plānā. Jā, SIA “Nemo” Gulbenē iesākumā mūsu šuvējām nevar piedāvāt tādu aprīkojumu, kāds viņām bija vācu uzņēmumā, taču gan jau būs iespēja pārpirkt šujmašīnas, kad tiks izpārdots SIA “Nienhaus&Lotz Lettland” īpašums. Arī par to runājam, lai šī izdevība netiktu palaista garām un lai ieinteresētie uzņēmumi savā starpā vienotos, kas ko pārpērk.
- Vai ir tā, ka katram pie pašvaldības vadības stūres stāvošajam ir savi pietuvinātie uzņēmēji - mīluļi?
- Man šķiet, ka A.Apinītim nav tādu mīluļu. Es neesmu to jutusi. Novada domē nevienam no uzņēmējiem netiek dotas kādas īpašas priekšrocības. Protams, ka novērtēti ir tie uzņēmēji, kuri investē novada attīstībā! Viennozīmīgi! Tomēr A.Apinītis ar vienādu attieksmi un cieņu izturas un sarunājas kā ar maza veikala saimnieku, tā ar lielas ražotnes īpašnieku. Ja cilvēks atnāk uz pašvaldību ar savu problēmu, tas nozīmē, ka viņam šī problēma ir liela. Tātad ir nepieciešams atbalsts. Tajā pašā laikā A.Apinītis nevienam uzņēmējam neko nesola, ja pašvaldība nespēj vai nedrīkst palīdzēt tādā veidā, kā cilvēks ir iedomājies un vēlas. Protams, šāda saruna neizvēršas patīkama, taču tā ir godīga.
- Atkal ir aktualizēta biznesa inkubatora ideja Gulbenē. Vai vajag?
- Vajag! Tā ir iespēja pastumt, iedrošināt, atbalstīt cilvēkus, kuri var uzsākt novadā kaut ko jaunu. Tiem, kuri jau pastāv biznesā, mēs varam palīdzēt galvenokārt ar informāciju. Savukārt iesācējiem šī palīdzība ir nepieciešama daudz plašāka. Inkubators būs iedrošinātājs darboties un arī reāls atbalsts. Paredzams, ka rudenī Gulbenē biznesa inkubators būs. Novada domē pie tā cītīgi strādā uzņēmējdarbības (komercdarbības) speciāliste Liena Kazāka. Ir izveidota jauna mājaslapa “biznessgulbene.mozello.lv”. Lai izprastu, kādu tieši atbalstu vēlas esošie un topošie uzņēmēji, ir veikta anketēšana. Šos rezultātus apkopojam un cilvēku vēlmes ņemsim vērā, no pašvaldības puses piedāvājot tieši tādu atbalstu, kādu no mums gaida. Ja aptaujātajiem kādā jautājumā nav bijis viedokļa, tam faktiski pašvaldības darbiniekus ir jāsatrauc visvairāk. Ja cilvēkam nav viedokļa, viņš vienkārši nav lietas kursā. Nav informēts! Un tas ir slikti. Tas ir darbalauks, kas pašvaldībai vēl nav pietiekami apgūts.
- Kādreiz pie pašvaldības darbojās sava veida uzņēmēju klubs vai padome...
- Esam domājuši, ka ir jāatjauno tā saucamā uzņēmējdarbības veicināšanas padome. Ir vajadzīga pulcēšanās kopā. Kaut vai nelielās grupas. Ir daudz tādu uzņēmēju, kuri ar savu piemēru var iedvesmot citus. Būtu labi, ja uzņēmēji arī pašvaldībai norādītu vajadzīgo virzību, izsakot ieteikumus un pretenzijas.
- Ko dod uzņēmējiem iekļaušanās pašvaldības delegācijā ārzemju braucienos pie sadraudzības partneriem?
- Tas jau ir tieši tas, ko uzņēmējam var piedāvāt pašvaldība. Viņš pats uz savu roku varbūt neaizbrauks pieredzes apmaiņā. Varbūt, ka tas viņam nav nemaz tik vienkārši izdarāms. Pašvaldība šāda brauciena programmu izplāno jau iepriekš un iekļauj tieši to, ko vēlas redzēt delegācijas dalībnieki. Ja uzņēmēji neizmanto šo iespēju, var teikt, ka viņi paši sevi apzog. Ir jāinteresējas arī par to, kas notiek ārpus pagalma. Ikviens brauciens pie sadarbības partneriem ir apmaiņa ar iespaidiem, idejām, labajiem piemēriem. Varbūt tā jaunā ierosme netiks realizēta uzreiz, varbūt paliks tikai kaut kur zemapziņā, bet ar laiku tas var izvērsties jaunos projektos. Nav pat svarīgi, vai braucam pie partneriem uz Igauniju, Moldovu vai Baltkrieviju. Labās pieredzes piemēri ir visur! Protams, ka tas maksā. Bet, ja mēs vēlamies virzīties uz priekšu, mums ir jāzina, ko dara citi cilvēki. Es zinu vairākus piemērus, kad tieši šādu ārzemju braucienu laikā mūsu uzņēmēji atrod sadarbības partnerus ārpus Latvijas. Galu galā mūsu uzņēmēji tā arī labāk iepazīst cits citu.
- Kā jums šķiet, kāpēc cilvēki bieži vien nezina, par ko lemj pašvaldība? Kāpēc viņi ir neinformēti?
- Viens tāds piemērs ir komunālo pakalpojumu rēķini pēc 1.marta. Daudzi iedzīvotāji brīnījās, kāpēc rēķini ir kļuvuši lielāki. Viņi bija palaiduši gar ausīm informāciju, ka ar 1.martu mainās tarifs sakarā ar to, ka laukos tika uzlabota ūdenssaimniecība ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Komunikācijas trūkums izraisa pārpratumus. Tas ir tas sliktākais. Mēs esam liels novads! Diemžēl uz pašvaldības rīkotajām iedzīvotāju sapulcēm vai tad, kad tiek organizētas sabiedriskās apspriešanas, iedzīvotāji nepulcējas lielā skaitā. Žēl. Tā ir iespēja apmainīties viedokļiem, savstarpēji dalīties informācijā. Domei arī jādomā, kā pēc iespējas saprotamāk uzrunāt iedzīvotājus. Gan likumu, gan domes dokumentu valoda ir smagnēja. Saskarsmē ar iedzīvotājiem valodai ir jābūt saprotamai. Tādai, lai cilvēkam pēc tam gribas pašvaldības darbiniekiem uzdot jautājumus! Ja jautājumu nav, tas ir vissliktākais, kas vien var būt. Nav jākaunas jautāt, jākaunas ir neinteresēties.