Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vimbu šogad Gaujā mazāk

Malda Ilgaža

2016. gada 31. maijs 13:17

588
Vimbu šogad Gaujā mazāk

Makšķernieki uzskata, ka labākais vimbu copes laiks vienmēr ir saistījies ar ievu ziedēšanas brīdi, jo tad ir iesilis gan gaiss, gan arī ūdens upēs. Atceroties pavasarus, kad vimbu lomi bijuši īpaši izcili, makšķernieki spriež, ka šis pavasaris ar vimbu lomiem salīdzinoši bijis skopāks. Tajā viņi vaino pagājušo rudeni, ziemu un šo pavasari.

Intaram Zurkovam visa veida makšķerēšana ir vaļasprieks. Katru pavasari viņš regulāri brīvajā laikā brauc uz Gauju, lai mājās varētu atgriezties ar vimbu lomu. Makšķernieks atzīst, ka šajā pavasarī nācies samierināties ar skaitliski maz vimbām.

“To, kāds pavasarī būs vimbu loms, nosaka jau rudens. Vimba ir jūras zivs, tāpēc no jūras tā nāk uz upēm, lai nārstotu. Daļa vimbu jau rudenī sāk savu ceļu uz nārstošanas vietu. Pagājušais rudens bija ļoti sauss, lietus nelija, tāpēc upēs bija mazs ūdens līmenis, ja arī vimbas rudenī ienāca upēs, tad ļoti, ļoti mazā daudzumā. Tas noteica to, kādi būs vimbu lomi šajā pavasarī. Otrs noteicošais faktors ir pavasaris. Šis pavasaris, līdzīgi kā jau vairākus gadus, bija bez sniega, tāpēc arī palu laiks bija ļoti īss, bet plūdi – nelieli. Pavasarī Gaujā vimbas ienāca maz. Īstais vimbu laiks ir tad, kad upēs palu ūdeņi sāk kristies. Šogad upēs ūdens līmeņa nebija jau aprīļa sākumā, lai gan normāli būtu, ka tas notiek aprīļa beigās. Kad upēs ūdens temperatūra pārsniedz plus 12 grādus, vimbas aiziet nārstā. Tad ir pamats uzskatīt, ka vimbu cope ir beigusies,” situāciju raksturo Intars. 
    
Makšķernieks stāsta, ka Gaujmalā viņam esot savas iecienītas makšķerēšanas vietas Lejasciema pusē, bet vimbu laikā ar makšķeri rokās gar Gaujas krastu tiekot aizstaigāts līdz pat Vidagai, lai gan par galapunktu varot uzskatīt Paiderus, kur atrodas spēkstacija. “Gauja ir upe, kas katru gadu mainās. Izskalojas tās krasti, tāpēc ar laiku mainās arī makšķerēšanas vietas,” novērojis Intars. Viņa lielākais vimbu loms pirms vairākiem gadiem bijušas 55 vimbas.

“Vimbām ir noteikts ierobežojums, ka lomā drīkst būt tikai piecas vimbas. Viss ir atkarīgs no katra makšķernieka sirdsapziņas. Viens visu lomu nes mājās, otrs – laiž upē atpakaļ. Man personīgi zivju ēšana ir otršķirīga. Galvenais ir azarts. Kad loms jau ir zivju uzglabājamajā tīkliņā, tad jau var sākt domāt, ko ar šo lomu darīt. Šogad pats esmu apēdis tikai četras kūpinātas vimbas. Tā, manuprāt, vimbas garšo vislabāk,” stāsta  makšķernieks.

Arī vasaras mēnešos ir iespējams tikt pie kādas vimbas, jo ne visas pēc nārstošanas aiziet atpakaļ uz jūru. Intars dalās pieredzē, ka, domājot, kā tikt pie vimbu loma, varot izmantot gan pludiņmakšķeri, gan gruntsmakšķeri. Arī ēsmas izvēlei katrs varot pieiet radoši. Uz āķa varot likt sliekas, mušu kāpurus, garneles un daudz ko vēl citu.

Intars tāpat kā daudzi novada makšķernieki, kad vien ir brīvs laiks, labprāt brauc arī uz Igaunijas ūdenskrātuvēm pēc brekšu un arī citu zivju lomiem. Arī pagājušās brīvdienas viņš pavadīja pie Emajegi upes, lai mājās atgrieztos ar prāviem brekšiem.

Kaislīgs makšķernieks ir arī Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns. Pēc vimbām arī viņš dodas raudzīt uz tuvējo Gauju posmā no Lejasciema līdz Paideru spēkstacijai. Māris arī piekrīt Intara teiktajam, ka šogad Gaujā bijis zemāks ūdens līmenis, tāpēc arī vimbu bijis mazāk.

“Šajā pavasarī esmu noķēris vairāk nekā trīsdesmit vimbas. Ir bijuši pavasari, kad zivju bija daudz, daudz vairāk. Esmu pārliecinājies, ka vimbas vislabāk ķeras agri no rīta, lai gan ir bijušas dienas, kad vimbas labi ķeras vakarā vai pat dienas vidū. Visu izšķir ūdens līmenis Gaujā. Piederu tiem makšķerniekiem, kuri pēc zivīm rauga arī Igaunijas ūdenskrātuvēs kā ziemā, tā vasarā,” saka Māris.