Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kaitīgie atkritumi liek ciest dzīvajai radībai

Malda Ilgaža

2016. gada 2. jūnijs 00:00

129
Kaitīgie atkritumi liek ciest dzīvajai radībai

Gulbenes pilsētā ir teritorijas, kur agrāk notikusi aktīva saimnieciskā darbība, bet tagad darbība pārtraukta. Diemžēl ne viss ir atstāts tādā kārtībā, lai pa šīm teritorijām staigājošie mājdzīvnieki neiekļūtu tādās situācijās, kas apdraud viņu dzīvību.
Tieši šāds gadījums satraucis Gulbenē dzīvojošo pensionāri Āriju Hohlovu, kura gādā arī par tādiem mājdzīvniekiem, kuru saimniekus ir grūti noskaidrot.
“Vakar pie veterinārārstes Ilzes Mezītes aiznesu kaķi, kurš jau trīs nedēļas staigāja ar kaut kādu eļļu pilnu kažoku - viss vienās lēkšķēs. Dzīvnieks centās laizīt kažoku, ar zobiem plēsa laukā eļļainās lēkšķes. Pats ar ķepu mēģināja tās dabūt laukā. Par notikušo ziņoju arī dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītājai Irai Žeigurei. Manuprāt, kaķis bija iekritis kaut kādā bez ievērības atstātā eļļas bundulī. Ir vienalga, vai ir cietis pieradināts mājas kaķis vai savvaļā dzīvojošs, bet tā ir dzīva radība, kam cilvēku nevērīgā attieksme pret vidi nevar likt ciest,” sašutumu pauž Ā.Hohlova.
Veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” īpašniece Ilze Mezīte, apskatot cietušo dzīvnieku un sniedzot tam palīdzību, arī uzskata, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk pasekot tam, lai bez vērības netiktu atstāti  vaļēji trauki ar eļļu vai arī, gadījumā, ja tā kaut kur izlijusi, to likvidēt. “Kaķim nācās iedot nomierinošu medikamentu, lai ar šķērēm, kuras tikai ar grūtībām varēja dabūt cauri saķepušajam kažokam, nogrieztu spalvu. Turpināsim kaķa novērošanu, jo viņš jau ilgāku laiku ir mēģinājis kopt savu kažoku, tāpēc, salaizoties eļļu, var ciest kāds iekšējais orgāns,” piebilst speciāliste.
Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, Kontroles daļas vadītājs Jānis Lūkins atgādina, ka dažādu objektu un teritoriju īpašniekiem, kā arī privāto māju saimniekiem ir jāseko tam, lai bez vērības netiktu atstātas mucas, tvertnes, baseini, kuros joprojām uzglabājas videi kaitīgas vielas un citi bīstamie atkritumi, jo tie var būt bīstami ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. “Katram ir jāsakopj savas teritorijas. Jebkuram īpašniekam ir jābūt atbildīgam. Ir pat izveidots piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs, ko uztur un papildina pašvaldības. Ja arī cilvēki pamana vidi apdraudošu piesārņojumu, tad vispirms par to ir jāziņo pašvaldībai,” atgādina J.Lūkins.