Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jau ielīgo “Silmaču” skatuvi

Diāna Odumiņa

2016. gada 7. jūnijs 00:00

1077
Jau ielīgo “Silmaču” skatuvi

Skroderdienas Druvienā būs mīlestības pilnas

Mainās laiki, mainās paaudzes, tikai “Skroderdienas Silmačos” bija un ir tās pašas! Par to sestdien, 4.jūnijā, varēja pārliecināties visi tie, kuri vēroja Nacionālā teātra izrādes ģenerālmēģinājumu brīvdabā. Druvienas “Silmaču” estrādi apdzīvoja un tēlos iejutās gan profesionālie aktieri, gan vietējo tautas mākslas kolektīvu dalībnieki, gan četrkājainie aktieri un aktrises.
“Tik priecīgs noskaņojums, ka šķiet - jau ir Jāņi,” par mēģinājuma norises atmosfēru laikrakstam saka Druvienas “Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre. Viņa prognozē, ka šī brīvdabas izrāde ļaus ne tikai zinātājiem atkal satikties ar savas iemīļotās lugas varoņiem, bet arī jauno paaudzi ievedīs šajā brīnišķīgajā pasaulē, lai iemīlētos tajā. “Šodien jau mēģinājumu vēroja daudzi jaunieši, kuri izrādi nav nekad redzējuši. Redzu, ka viņi ir ieinteresēti. Tas mani dara laimīgu!” saka S.Āre.
Dienas garumā aktieri izspēlēja dažādas ainas no izrādes, pielāgojās brīvdabas skatuvei, kā arī sadraudzējās ar izrādes četrkājainajiem varoņiem. Dūdars (Uldis Anže) lepni sēdēja droškā un turēja rokās grožus, bet otrs Dūdara lomas atveidotājs (Ainārs Ančevskis) centās iedraudzēties ar droškas vilcēju -  zirgu Zuzi. Ieviņa (Liene Sebre) dzina mājās govis. Kārlēns (Uldis Siliņš) metās trakā dancī ar pašu Antoniju (Ditu Lūriņu). Uz skatuves tika manīts arī apjukušais mīlētājs Aleksis (Jānis Āmanis), norūpējusies Elīna (Līga Zeļģe vai Liene Gāliņa). Visiem pa vidu maisījās Pindacīša (Daiga Gaismiņa vai Ilze Rudolfa), Bebene (Ināra Slucka), sevi manīt lika arī Tomuļu māte (Indra Bulkovska vai Līga Liepiņa). Piktojās Pindaks (Ivars Puga). Mīļojās Auce (Sanita Pušpure) ar savu Pičuku (Ivaru Kļavinski). Mīlestības pilni bija arī Zāra (Inga Misāne-Grasberga) un Joske (Ģirts Lizinksis vai Gundars Grasbergs). Bet Rūdis (Jurģis Spulenieks) neveiksmīgi mēģināja aplidot šneiderieni. Ažiotāžu, kā vienmēr, izraisīja Ābrams (Juris Lisners).
Mūzikas skanējumu brīvdabā izmēģināja arī izrādes orķestris. “Izrādes dziesmas ir tik ļoti folklorizējušās, ka arī tāpēc izrāde ir tautā tik mīļa. “Zaļo krūzi” dzied visi un visur!” Jaunajai paaudzei tā būs pilnīgi jauna dziesma, kas jāiemācās,” laikrakstam klāsta Nacionālā teātra Muzikālās daļas vadītājs Valdis Zilveris, kurš ir dzimis gulbenietis. Viņš ar “Skroderdienām Silmačos” ir bijis saistīts visus gadus, kopš ir teātrī, jo šī ir ļoti muzikāla izrāde. Taču režisores Indras Rogas iestudējumā V.Zilveris ir beidzos nonācis uz skatuves kopā ar savu akordeonu un tādējādi zināmā mērā kļuvis par aktieri šajā izrādē. 
“Visas tradīcijas ir saglabātas!” tā par savu iestudējumu un par tā spēlēšanu brīvdabā Druvienā laikrakstam saka I.Roga. Lai nekas netiktu izlaists no redzesloka, izrādē ieviesti jauni tēli - tā saucamie sargi jeb gari, kas mitinās bēniņos. Šie sargi ir un izrādē būs “visi tie aktieri, kas ir jau spēlējuši “Silmačos”, viņi skatās, lai viss notiktu tā, kā vajag,” klāsta I.Roga.

Režisore atzīst, ka tieši šo lugu iestudēt “ir ļoti grūti, jo visi zina, kā vajag”.  “Aktieriem nav viegli atrast to savu skanējumu, to jauno, pielikt klāt to mazo rozīnīti, kas turpinās dzīvot kā tradīcija,” pārdomās dalās I.Roga. Fenomens esot tur, ka laika gaitā caur iestudējumiem, aktieru darbu izrāde ir apaugusi ar tā saucamajām tradīcijām, kuras pats autors lugā nemaz nav uzrakstījis. Varbūt no autora puses tā ir sava veida brīvība, kas dota aktieriem. No aktieriskās veiksmes un enerģijas ir atkarīgs, vai katram nākamajam lomas atveidotājam izdodas visiem zināmajā tēlā atstāt “savu nospiedumu”, ar kuru būs jārēķinās katram nākamajam, kurš reiz ķersies pie šīs īpašās lomas. Esot tādas nianses ne tikai lugā kā tādā, bet arī aktierspēlē, ko skatītājs īpaši gaida. “Ja reiz “Silmačos” neuzsprāgs krāsns, tad man liekas, ka Latvija aizies bojā,” saka I.Roga. Izrādīšanai brīvdabā Druvienā viņa piemērojusi savu pirms sešiem gadiem iestudēto Nacionālā teātra izrādi. Tās aptuvenais ilgums (ar līgošanas ainu, kurā paredzamas improvizācijas) varētu būt aptuveni 3,30 stundas. Pirms došanās uz Druvienu “nacionāļi” jau pamatīgi iespēlēs izrādi uz sava teātra dēļiem, jo no 16. līdz 20.jūnijam ir paredzēts Rīgā parādīt izrādi piecas reizes.
Nacionālā teātra aktieris U.Anže, kura dzimtā puse ir Gulbene, laikrakstam saka, ka savas profesionālā aktiera dzīves laikā viņš no Kārlēna lomas ir izaudzis līdz Joskem un no Joskes līdz Dūdaram, kuru atveidos šoreiz. U.Anže apzinās, ka daudzi skatītāji šīs izrādes dalībnieku tēlojumu noteikti salīdzinās ar aktierspēli iepriekš redzētajos iestudējumos. Viņš atcerējās, ka reiz ir spēlējis Kārlēnu arī Gulbenes Tautas teātra iestudētajās “Skroderdienās “Silmačos””. Tobrīd U.Anže jau bija profesionāls aktieris, taču nesmādēja iespēju izspēlēt savu lomu tautas kolektīvā. “Atceros, toreiz dzirdēju, ka skatītāji Gulbenē saka: “Mūsu Antonija (Iluta Podziņa) ir labāka par Nacionālā teātra Astrīdu Kairišu.”,” šķelmīgi stāsta U.Anže, jo atzīst, ka katram skatītājam ir tiesības uz savu viedokli.
Sestdien Druvienā “Silmaču” skatuves apdzīvošana turpinājās visu dienu līdz vēlam vakaram. Dienas gaitā Nacionālā teātra aktieriem pievienojās tauta - Gulbenes novada dziedošie un dejojošie kolektīvi, lai izmēģinātu līgošanas ainu. Savās lomās iesildījās arī četrkājainie aktieri - sešas gotiņas no Druvienas zemnieces Ausmas Krešovas fermas, divi zirgi - Zuze un Maksis - no Stāmerienas zemnieku saimniecības “Pilssēta”, kā arī āzis Zuntis no Tirzas kopā ar saimnieci Ligitu Zvirbuli. Dzīvniekiem dalība profesionālā teātra izrādē būs debija. “Vispār Zuntis jau ir pieradis pie publikas. Bet tik daudz cilvēku priekšā laikam gan uzstāsies pirmo reizi,” laikrakstam saka L.Zvirbule. Četrkājainie aktieri jau mēģinājumā parādīja, ka labi pilda savas lomas. Govis no ganiem mājās dzīt Ieviņai palīdzēja pati A.Krešova, kura bija pat nopinusi Jāņu vainagu, kā jau tas Līgosvētkos pienākas. “Es no govīm baidos,” atzinās Ieviņas lomas atveidotāja L.Sebre. Bet A.Krešova mierināja: “Neuztraucies, viņas nemaz nav jādzen, viņas pašas ies un arī es būšu blakus.” Kamēr rikšotāja Zuze ar Dūdaru un stāmerienieti Baibu Smirnovu droškā atpūtās pie “Silmaču” skatuves, viņas draugs – zirgs Maksis – kalnā palaikam iezviedzās, atgādinot par sevi un saucot draudzeni. Tā bija vēl viena mīļumaina līdzās aktieru izspēlētajām uz “Silmaču” skatuves.
“Biļešu pārdošana uz 23.jūnija izrādi Druvienā tuvojas beigām. Tās ir 4000 sēdvietas. Nav jābaidās, ka varbūt brīvas palikušas tās it kā ne labākās vietas. Visas ir labas! Ļoti daudzi biļetes pērk internetā,” stāsta Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis. Viņš saka - noteikti atkal skatītāji uzmanīgi sekos visai izrādes gaitai. Savulaik publika Druvienā bija izlutināta ar šo brīvdabas izrādi un tvēra izrādes ainas izlases veidā. “Toreiz bija tā. Noskatījās sievu kautiņu, gāja uz bufeti slāpes dzesēt. Zināja, ka tūlīt ir jāsprāgst krāsnij, gāja atkal skatīties izrādi,” jokojot atceras  J.Graumanis.
Dalību pasākumā ir apstiprinājis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš mirkli pirms izrādes teiks apsveikuma runu tautai latviešu nacionālajos svētkos.