Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar cerībām un nepacietību gaida lietu

Malda Ilgaža

2016. gada 7. jūnijs 00:00

418
Ar cerībām un nepacietību gaida lietu

Sausums nodara kaitējumus sējumiem, stādījumiem un augļu dārziem

Novada lauksaimnieki cītīgi klausās laika prognozes un ar cerībām un nepacietību gaida to brīdi, kad pār tīrumiem nolīs lietus, jo saules un sausuma dēļ daudzviet ir izkaltuši rapša sējumi, vēl citos laukos slikti sadīguši vasarāji. Strauji krītas arī ūdens līmenis piemājas dīķos, kā arī upēs.

Izdeg sējumi mālainās augsnēs
“Šobrīd atliek cerēt un gaidīt, kad vismaz vienu nakti tā normāli nolīs lietus. Pirms pāris dienām mūsu pusē varbūt sešu milimetru dziļumā kaut kas uzlija, bet ar to jau nepietiek. Savā saimniecībā šogad pietiekami agri iesēju vasaras rapsi, bet tas jau sāk izkalst. Īpaši mālainie pauguri ir sarkani, jo rapsis ir izdedzis. Domāju, ka arī tiem zemniekiem, kuri šajā pavasarī vasarājus iesēja salīdzinoši vēlāk, ir problēmas ar vasarāju nevienmērīgo dīgšanu. Arī savos tīrumos pārliecinājos, ka mālainākajās vietās, kur sēju vasaras miežus, sausuma dēļ tie nav sadīguši,” sūrojas Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Zosēni” saimnieks Jānis Jēgers.

Maza lapu masa – nespēj uzņemt barības vielas
SIA “Dimdiņi Agro” augkopības nozares vadītājs Ainārs Sebris stāsta, ka nepietiekamais mitruma daudzums augsnē šogad iespaido arī kāpostu stādījumus. “Nevaram neko vairāk gaidīt, nevaram arī nestādīt. Kāpostu stādīšana jau tuvojas beigām. Plānojam, ka 9.jūnijā būsim tikuši ar to galā. Tos kāpostus, kas tika iestādīti jau agrāk, tagad cītīgi rušinām un piebarojam ar minerālvielām. Apskatot kāpostu stādījumus, secinājām, ka vismaz desmit procenti stādu ir izkrituši. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas ir krietni vairāk. Sausuma rezultātā cieš arī graudaugi,” stāsta A.Sebris.

Nobirs daļa augļu aizmetņu
Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā “Pļavnieki” augļu koki kuplo desmit hektāru platībā. Saimnieki Ingrīda un Guntars Sebri, apskatot dārzu, ievērojuši, ka daļa mazo augļu aizmetņu sausuma dēļ jau ir kokos sakaltuši. Ja pietiekamā daudzumā nenolīs lietus, tad papildus sakaltušajiem auglīšiem nobirs vēl liela daļa plūmju un ķiršu, tādējādi ir jābūt gataviem, ka augļu būs mazāk. “Ja kādam dārzā ir viens vai divi ķirši, tad tos var cītīgi katru dienu laistīt, bet lielo dārzu saimniekiem ir jāpaļaujas uz dabu. “Lietus ir ļoti vajadzīgs ne tikai augļu kokiem, bet arī zemenēm, gurķiem un citām kultūrām. Cerēsim, ka lietus būs,” saka I.Sebre.
Ar sējumu un stādījumu laistīšanu cītīgi noņemas arī mazdārziņu īpašnieki, bilstot, ka sausajā un karstajā zemē ūdens pazūd vienā mirklī. Daži norāda uz tukšajām vagām, kur iesējuši mazās pupiņas. Sausuma dēļ tās joprojām tā arī nav uzdīgušas. Savukārt sadīgušās dažviet jau paspējušas nokalst.
Vecākā augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga secina, ja uzlītu lietus, tad vasarāji vēl varētu saņemties. “Diemžēl lietus līst neregulāri. Pret dabas untumiem esam bezspēcīgi. Šogad ir arī ļoti daudz kaitēkļu. Ievēroju, ka ābelēs ir daudz smecernieku. Uz augiem ir arī ļoti daudz laputu, kam arī patīk siltais laiks. Apskatot miežu un kviešu sējumus, uz to lapām pamanīju sūkumus un laputu rindas. Ļoti ceru, ka sagaidīsim lietu,” saka speciāliste.
Lai gan meteorologi sola, ka šīs nedēļas otrajā pusē arī mūsu pusē ir gaidāmi nokrišņi, tomēr laika vērotājs Vilis Bukšs domā, ka kopumā jūnijs būs vairāk sauss nekā mitrs, kas palielinās vasaras ugunsbīstamību. Jau rakstījām, ka šī mēneša vidū būs vidēji silts laiks, vietām varētu būt īslaicīgi nokrišņi, tomēr lielākoties valdīs sausums. Arī ap 21.jūniju varētu būt īslaicīgi nokrišņi, bet pēc tam atkal laiks būs mēreni silts. Arī mēneša beigās varētu būt īslaicīgi nokrišņi, bet galvenokārt atkal būs sauss. Sausums turpināsies arī jūlija pirmajā pusē.