Mazdārziņš atklāj saimnieku izdomu

2016. gada 9. jūnijs 00:00

4140

Astrīds Birkāns: “Visu veidojam tā, lai mums nevajadzētu melni strādāt dārza labā.”

Saules pielieti laukumi, ēnaini nostūri, pamatīgs saimes galds, ap kuru taps moderna lapene, siltumnīca, kur jau aizmetušies gurķi un tomāti, kā liela un koši dzeltena sala zaļajā lapu jūrā – dārza mājiņa. To visu vēl papildina dekoratīvi elementi, ko dārza saimnieki izgatavojuši no savu laiku nokalpojušiem priekšmetiem, tādējādi tiem piešķirot otru mūžu. Tas viss skatāms 600 kvadrātmetru lielā mazdārziņā tepat Gulbenes pievārtē Spārītē.
Aiz dārza vārtiņiem, ko ar laiku rotās no vīnogulājiem veidota arka, mūs sagaida dārza saimnieks Astrīds Birkāns, kurš par savulaik citu dārza īpašnieku kopto, tad atkal likteņa varā pamesto dārzu sācis gādāt pagājušā gada vasaras beigās, vispirms gūstot uzvaru cīņā ar nezālēm gandrīz vai cilvēka augumā. Šobrīd metru pa metram tiek iekopts zāliens, ataudzēti ogulāji, no jauna veidotas puķu dobes un pavisam neliels sakņu dārzs, kas līdzinās saulē izklātam nēzdogam.

Smaidošas bites un varžu ķēniņš
Dārzā augļu koku zaros ērti iekārtojušās vairākas bites ar labsirdīgu skatienu, kas nemitīgi šūpojas pat pie pašas mazākās vēja pūsmas. Par tām gādājusi Astrīda dzīvesbiedre Lada. “Arī varžu ķēniņš ir sievas roku darbs, izmantojot tukšu piecu litru tilpuma ūdens bunduli. Mūsu mērķis dekoratīvo objektu veidošanai bija izmantot otrreizējās izejvielas. Cilvēki domā, ka bites ir viegli izveidot, tomēr tā nav. Pats grūtākais ir izgatavot spārnus tā, lai tie liktu bitēm nemitīgi kustēties. Sieva atcerējās, ka savulaik mamma viņai likusi ravēt lielas platības, tāpēc tagad visu veidojam tā, lai mums nevajadzētu melni strādāt dārza labā. Dārzā patīk uzturēties arī mūsu mazajai meitiņai,” priecājas saimnieks. Viņš ar lepnumu mudina paskatīties uz iepriekšējo dārza īpašnieku stādītajām ābelēm, kas šogad sola labu ābolu ražu, jo ir izzāģēti visi nevajadzīgie zari. “Konsultējos ar daiļdārznieci, kuras pakalpojums nebija lēts, lai visu izzinātu par augļu koku vainagu veidošanu, un ķēros klāt.”

Lapenes dizains jau izdomāts
“Es pats neesmu īstens gulbenietis, lai gan te dzīvoju divdesmit gadus. Uz dzīvi Gulbenē pārcēlos no Rīgas rajona saistībā ar darbu “Latvijas valsts mežos”. Šis dārzs tika nopirkts tikai pērnās vasaras beigās. Pagājušajos Jāņos aizbraucām uz Liteni, sākās lietus, bet Jāņus, kā jau latviešiem pienākas, tomēr vajag nosvinēt. Diemžēl to nācās darīt garāžā. Tad draugi man ieteica iegādāties dārzu. Četras dienas izbraukāju un apskatīju Spārītē visus neapstrādātos dārzus. Tagad esmu ticis pat pie diviem zemesgabaliem, kas abi atrodas blakām. Sāku lēnām visu kopt. Dārzs, kurā atrodamies, izvietots iebraucamā ceļa malā, tāpēc ir daudz skatītāju. Gar žoga malu jau esmu iestādījis tūjas, lai tās veidotu dzīvžogu,” stāsta Astrīds.
Saimnieks, kura darbs ir saistīts ar mežu, iecerējis veidot interesantu lapeni no ozolkoka. To viņš nolūkojis internetā, redzēto papildinot pēc savas gaumes. Uz vietu, kur atradīsies lapene, norāda smagnējais āra galds un soli. “Varētu iegādāties jau gatavu lapeni, bet tā diezgan dārgi maksā, tāpēc to būvēšu pats savām rokām, jo materiālu lapenes celtniecībai mežā varēšu pats izmeklēt.”

Tomātiem veldzi dod caur pudeli
Saimnieks laipni izrāda arī polikarbonāta siltumnīcu, piebilstot, ka pirmo reizi mūžā pašam ir sava siltumnīca. “Gurķi ļoti labi aug un stīgo uz visām pusēm. Izskatās, ka arī tomātiem pietiek visu barības vielu, jo papildus neko tiem nedodu, tikai vienu reizi, lai veidojas ziedi. Tad tos tikai apleju ar ūdeni. Pārāk daudz tomātus mēslojot, tiem zūd raksturīgā garša. Liela nozīme ir arī tam, ka ar polikarbonāta segumu siltumnīcā tomātus un gurķus var stādīt salīdzinoši daudz agrāk. Lai aukstajās naktīs, kad visi ir norūpējušies par salnām, augiem siltumnīcā nesaltu, vienā tās stūrī esmu novietojis ūdens tvertni. Pa dienu saulē ūdens tajā sasilst, bet naktī atdod siltumu,” saimnieks dalās pieredzē. Lai tomātu laistīšanai nāktos patērēt mazāku ūdens daudzumu, pie katra tomāta stāda zemē ir ievietota plastmasas pudele, kam puse ir nogriezta. “Var jau ap tomātiem nolaistīt augsnes virskārtu, bet mitrums līdz sakņu sistēmai nemaz nenonāk, tāpēc ūdeni saknēm pievadu caur šo pudeli. Ja vēlas, lai tomāta stādam ūdens pietiktu ilgākam laikam, tad pudelei var nenoskrūvēt korķi, bet tajā izurbt caurumu. Ja esat gatavi tomātus laistīt biežāk, tad korķa var arī nebūt,” stāsta Astrīds. Blakus dārza teritorijā, ko plānots pievienot jau esošajam dārzam, iecerēts prāvu vietu atvēlēt aveņu audzēšanai. “Ir patiess prieks, ka arī mūsu kaimiņi savos dārzos pamazām sāk kaut ko veidot. Četru vagu vietā jau ir divdesmit četras. Pat sētmales ir sakoptas un sausie koki nozāģēti. Palīdzu kaimiņienēm safrēzēt dārzu, viņas man atvēl puķu stādus.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mazdārziņš atklāj saimnieku izdomu

Kategorijas