Nauda neaug kokos

2016. gada 9. jūnijs 00:00

Kad saņēmu nelielu naudas koka stādiņu, klusībā cerēju, ka reizē ar to augs arī mani ienākumi. Ilgi stādiņš nevarēja saņemties un nīkuļoja, līdz beidzot raisīja lapu pēc lapas, stiepās garumā un sakuploja. Nu jau ir pagājuši vairāki gadi, bet naudas man vairāk nav. Par laimi, man nav arī ultimatīvu prasību ne naudas kokam, ne darba devējam vai kādam citam.
Protams, pamatoti par neciliem ienākumiem un nepietiekamu finansējumu nozarei protestē medicīnas un izglītības darbinieki, pirmsskolas bērnu iestāžu, speciālo internātskolu, mūzikas un mākslas skolu pedagogi. To varētu darīt arī citu profesiju strādājošie. Taču neesmu dzirdējusi, ka kāds protestētu par aploksnē izmaksātu algu vai nepamatoti samazinātu slodzi, lai tikai darba devējam nevajadzētu maksāt pat noteikto minimālo algu. Iespējams, ka situācijā, kad jāizvēlas starp atalgojumu bez darba līguma un godīgumu bez naudas, arī es būtu gatava kompromisam. Tomēr vajadzētu saprast, ka valsts tāpat kā uzņēmuma ienākumus veido cilvēki. Valsts budžeta ieņēmumus veido galvenokārt mūsu maksātie nodokļi, nodevas un citi maksājumi. Lai gan lielākie budžeta izdevumi ir paredzēti izglītībai, veselības aprūpei un valsts drošībai, to arvien ir par maz. Tāpēc arī reformas buksē, jo naudas nekļūst vairāk, ja nozares ministrs izdomā kādam atņemt un citam pielikt. Tādas “reformas” raisa tikai protestus, jo arvien kāds paliek neapmierināts vai aizmirsts. Bet visiem vienkārši nesanāk!
Nesaskatījusi perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē, atlūgumu iesniedza Valsts ieņēmumu dienesta direktore Ināra Pētersone. Kā atlūguma iemeslu viņa norādīja, ka nenotiek reformas valsts pārvaldē. “Trīs gadi “medusmaizē” ir daudz,” atzina I.Pētersone. Iespējams, viņa kā Dons Kihots cīnījās ar vējdzirnavām, līdz secināja – viens pats VID neko nepanāks. “Ja valsts augstākās amatpersonas nesāks dialogu ar sabiedrību un ierēdniecību, nekas uz priekšu nevirzīsies,” secina I.Pētersone. Sabiedrībā valda neapmierinātība, ir sakrājies rūgtums, kuru izgāž ne tikai uz VID, bet uz visiem un visur.
2015.gada korupcijas uztveres indekss parāda, ka Latvijā stagnē pretkorupcija. Turklāt rādītāji pasliktinās attiecībā uz institūcijām, kuras apkaro un novērš korupciju. Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījuma dati liecina, ka korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz 5,08 miljardiem eiro gadā. Manuprāt, ar tādu summu pietiktu gan izglītībai, gan veselības aprūpei, gan aizsardzībai. Iedzīvotāju aptauja liecina, ka vairāk nekā 60 procenti uzskata – tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju, izzudīs zemākā līmeņa korupcija. Apšaubāmi! Gan augstākā, gan zemākā līmeņa korupcijas apkarošanā tāpat kā nodokļu maksāšanā svarīga ir mūsu visu un katra attieksme, atbildība. Seno patiesību, ka nauda neaug kokos, visi zina. Tomēr rīkojamies tā, it kā pietiktu krietni papurināt koku jeb valdību un nauda birtu kā āboli.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nauda neaug kokos

Kategorijas