Lepni par saviem bērniem

2016. gada 10. jūnijs 00:00

1064

Putnu ģimene labprāt piedalās sportiskās aktivitātēs

Mūsdienās dzīve rit ļoti strauji. Cilvēku ikdiena ir steigas un dažādu rūpju pārņemta. Un tomēr ir jāatceras, ka pāri visam stāv cilvēciskās attiecības, kopā būšana ar mūsu vistuvākajiem cilvēkiem, ar ģimeni. Katram ir savi notikumi darbā, skolā, bērnudārzā, bet ir jāprot atrast arī laiks, lai varētu piedzīvot ko vairāk, lai varētu baudīt jaukas emocijas, dalīties tajās un izjust kopā būšanas prieku. Šādas īpašās kopā būšanas tradīcijas veido arī gulbenieši Ilze un Alvis Putni kopā ar saviem bērniem Kārli, Kati, Dārtu un Robertu Raivo.
Ilze un Alvis apprecējušies pirms vairāk nekā 12 gadiem – vasarā viņi svinēs jau 13. kāzu jubileju, bet pazīstami ir krietni ilgāku laiku - kopš pusaudžu gadiem. Ilze ir gulbeniete, bet Alvis ir stāmerienietis. Viņi savulaik iepazinušies diskotēkā Stāmerienā. Gāja laiks, viņu attiecībās bija arī nelieli pārtraukumi, bet tad, jau kādu laiku dzīvojuši kopā, viņi 2003.gadā nolēma apprecēties. Kāzas viņi svinēja 2.augustā, kad ir arī Alvja dzimšanas diena. Kā atzīst Ilze un Alvis, viņi viens otram bija iekrituši sirdī jau kopš pirmās tikšanās. Ilze, jau maza būdama, visiem stāstījusi, ka viņai vīrs noteikti būs no laukiem, savukārt Alvis savulaik esot teicis, ka līdz 30 gadiem neprecēšoties, un tā arī dzīvē ir sanācis. Kā pamudinājums oficiāli sakārtot attiecības Ilzei un Alvim ir bijuši bērni. Alvis strikti uzskata, ka ģimene ir tad, ja cilvēki ir precēti. Savu ģimenes ligzdu Putnu ģimene vij Gulbenē. Sākotnēji viņi dzīvojuši dzīvoklī, bet nu jau nepilnu gadu viņi dzīvo savā ģimenes mājā Krasta ielā. “Esam pārcēlušies no divistabu dzīvokļa uz divstāvu māju. Tas ir bijis mūsu sapnis – kādreiz iegādāties pašiem savu māju, tas nu beidzot ir piepildījies, pamazām sākam iekārtot māju un sakārtot īpašumu,” stāsta Ilze. Alvis piebilst, ka darāmā ir ļoti daudz, bet lēnām, kopīgi darbojoties, visi darbi rit uz priekšu. “Tā kā es kādreiz esmu dzīvojis lauku vidē, man patīk tā brīvība, kas ir pašiem savā īpašumā. Dzīvojam pilsētā, bet tajā pašā brīdī varam justies kā laukos,” saka Alvis. “Un man šķiet, ka šī māja ir ar labu auru. Ienākot tajā, mūs uzreiz kaut kas piesaistīja un aicināja šeit palikt,” piebilst Ilze.

Kopīgi orientējas
Alvis un Ilze priecājas, ka viņiem ir kupla ģimene – ģimenē aug četri bērni. “Man vienmēr ir gribējies vairākus bērnus. Arī mēs paši nākam no daudzbērnu ģimenēm. Alvis audzis piecu bērnu ģimenē, un mēs savukārt esam trīs bērni,” stāsta Ilze. Abu jaunākajai meitiņai Katei ir 2 gadi, jaunākajam dēlam Kārlim ir 5 gadi. Abi apmeklē Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādi. Ilze un Alvis atzīst, ka jaunākie bērni viņiem liek justies jaunākiem. Vecākajai meitai Dārtai ir 12 gadi, viņa mācās Gulbenes vidusskolā. Piecus gadus meitene mācās arī mūzikas skolā, kur apgūst flautas spēli. “Dārta spēlē arī mūzikas skolas orķestrī, dejo tautiskās dejas un dzied skolas ansamblī. Meita piedalījās arī erudīcijas konkursā “Gudrs, vēl gudrāks”. Viņa labprāt sporto, brauc ar velosipēdu, palaikam paskrien, orientējas,” stāsta Ilze. “Šogad mēs regulāri apmeklējam Gulbenes novada orientēšanās sacensību kārtas, bet pamudināja mūs visus uz orientēšanos vecākais dēls Roberts, kurš šobrīd mācās Lejasciema vidusskolā. Viņš aicināja mūs līdzi paskatīties vietējās sacensības. Tad viņi divatā ar Alvi sāka piedalīties arī rogaininga sacensībās, kas ir jau daudz nopietnākas sacensības. Viņiem abiem rogainingā ir diezgan labi panākumi ģimeņu klasē. Pagājušajā gadā arī mēs ar Dārtu pamēģinājām - tas bija aizraujoši, kaut arī diezgan grūti. Roberts divus gadus ir piedalījies arī 24 stundu rogainingā, un es tiešām lepojos, ka viņš ir Latvijas čempions jauniešu grupā. Tas tomēr nav vienkārši! Es ceru, ka viņš turpinās iesākto,” saka Ilze. Pagājušajā gadā Roberts pabeidzis sporta skolu. Vecāki cer, ka ar laiku brāļa pēdās sekos arī mazais Kārlis, uzsākot darboties sporta skolā. Vecāki priecājas, ka šī ir laba iespēja nodarbināt aktīvu un enerģisku bērnu. Putnu ģimene labprāt piedalās dažādās sportiskās aktivitātēs. Kopā viņi brauc arī ar velosipēdiem, katru gadu piedalās Velodienas pasākumos pilsētā. “Arī pagājušajā sestdienā mēs veloorientēšanās sacensībās pa Gulbeni ieguvām 1.vietu. Nu mums atkal būs kopīgs pasākums, jo balvā ieguvām laivu braucienu pa Pededzi. Vai nav jauki?” saka Ilze. “Tā tiešām ir iespēja būt visiem kopā un līdztekus arī pasportot. Ja mūsu bērni izsaka kādu vēlmi kaut kur piedalīties, mēs cenšamies viņus atbalstīt,” uzsver Alvis.

Bērni mācās no vecākiem
Ilze ir angļu valodas skolotāja Stāķu pamatskolā, Alvis savukārt ir Stāķu pamatskolas saimnieks. “Lai arī strādājam vienā darbavietā, ikdienā mēs gandrīz nesatiekamies. Sākumā pat bija kuriozi gadījumi – kolēģi nāca pie manis un prasīja, kur ir Alvis, bet es nezināju. No rītiem mums pat nesanāk reizē iziet no mājas, mājās arī ierodamies katrs savā laikā. Un reizēm arī pa dienu skolā it nemaz nesatiekamies,” saka Ilze. “Mums katram ir savi darbi, mēs neesam vienā kabinetā, tik bieži neredzamies, tāpēc tas, ka strādājam vienā darbavietā, netraucē,” piebilst Alvis. Vai tas, ka Ilze ir skolotāja, kaut kā ietekmē bērnus? “Es cenšos mājās nebūt skolotāja, bet zemapziņā tas tomēr laikam kaut kur nostrādā – gribas pamācīt, mūžīgi uztraukties par mājasdarbiem, kontrolēt. Es gan pati tiešām saprotu, ka šis niķis man ir jāatmet, - skolā es esmu skolotāja, bet mājās esmu mamma. Skolas bērns nav tas pats, kas savs bērns, un skolas metodes mājās izmantot nevar,” ir pārliecināta Ilze.
Darbs ir darbs, un tur tiek pavadītas ilgas stundas, bet tieši tāpēc ir patīkami atpūsties kopā ar ģimeni. Putnu ģimene labprāt šad tad apmeklē kādu koncertu, teātri, kopīgi dodas uz hokeja un basketbola spēlēm, bauda gan sportiskas aktivitātes, gan arī mākslu un kultūru. “Cenšamies cits citam noorganizēt dažādus pārsteigumus, piemēram, Dārtai sarūpējām pārsteigumu, dodoties uz grupas “Musiqq” koncertu Rēzeknē. Mums patīk dāvāt pārsteiguma prieku. Un man šķiet, ka arī Dārtai tas patīk. Šogad Alvja vecmammai bija 95 gadu jubileja un Dārta pati izveidoja skaistu dāvanu. Roberts savukārt nekad neaizmirst apsveikt mani 8.martā un Mātes dienā. Un vienmēr, atbraucot mājās, savā pusaudža skrējienā pa dzīvi atrod kaut neilgu laiku, lai pārmītu dažus vārdus ar Dārtu un Kārli un samīļotu Kati. Tā mēs vienmēr esam centušies visiem bērniem atrast laiku, lai uzklausītu, uzmundrinātu, dotu padomu vai pamācītu. Un bērni mācās no mums!” secina Ilze. Putnu ģimene bija starp ģimenēm, kas šogad tika godināta Ģimenes dienā. Šis novērtējums viņiem licis aizdomāties, ka tas, ko viņi dara, kā godā tur ģimeniskās vērtības, kaut arī viņiem tas šķiet pašsaprotami, ir pareizi un citi to novērtē. “Es vienmēr uzsveru, ka savus bērnus mīlam arī tad, ja viņi nav “ērtie” bērni, kuri ir perfekti, paklausīgi un bez sava viedokļa. Mums labāk patīk tādi, kas ir aktīvi, dzīvespriecīgi un nebaidās izteikt savas domas,” saka Ilze.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lepni par saviem bērniem

Kategorijas