Noliec galvas pieminot

2016. gada 16. jūnijs 00:00

147

Gulbenē un Litenē – komunistiskā genocīda upuru piemiņas 75.gadadienas atceres pasāakums

1941.gada 14.jūnijā vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas pret Latvijas armijas virsniekiem un karavīriem arī Litenes nometnē. Kopš tās dienas ir pagājuši 75 gadi, tomēr joprojām dzīvas ir cilvēku atmiņas, ir vēl daudz neatklātu faktu un kapavietu, daudz vēl nepierakstītu atmiņu stāstu.
To spilgti apliecināja komunistiskā genocīda upuru piemiņas 75.gadadienas atceres pasākums Gulbenes dzelzceļa stacijā un Litenē – Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā pie “Sāpju sienas”, kur piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
“Latvijas okupācija 1941.gadā un tai sekojošās represijas ne tikai sagrāva Latvijas tautsaimniecību, bet iznīcināja sabiedrības cēlāko, lepnāko un elitārāko daļu – Latvijas armijas virsniecību. Tāpat kā Rīgas Brāļu kapi arī Litenes memoriāls mūsu tautai ir ļoti svarīga piemiņas svētvieta. Šī ir vieta, kur notika genocīds pret Latvijas virsniekiem. Katra karavīra pienākums ir aizsargāt valsti. Karavīram ir jāpilda augstākstāvošo komandieru pavēles nekavējoties, bez ierunām. Arī Latvijas armijas virsnieki visu savu dzīvi un militāro karjeru veltīja Latvijai un tās aizsardzībai. Pirms 75 gadiem 1941.gada 14.jūnijā viņi, pildot savu karavīra aicinājumu, izpildīja to līdz galam. Simtiem virsnieku tika izvesti un gāja bojā Sibīrijas moku ceļos, bet daudziem nāves nometne bija šeit – Litenē. Cieņā un pateicībā es noliecu galvu, godinot tos Latvijas armijas virsniekus, kas gāja bojā šeit pirms 75 gadiem,” uzrunā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Daudz vēl neizpētītu faktu
Atceres pasākums Gulbenes novadā sākās ar starptautisku konferenci “Okupācijas režīma represijas pret Baltijas valstu armiju virsniekiem”, kas notika Litenes tautas namā. Tajā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku. Izskanot visu trīs Baltijas valstu himnām un viesu uzrunām, militārie vēsturnieki ķērās pie vēstures faktu salīdzināšanas, vilka paralēles starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Daudziem konferences dalībniekiem, starp kuriem bija gan dažādu pakāpju militārpersonas, gan Nacionālo Bruņoto Spēku karavīri un civiliedzīvotāji, veidojās vienots secinājums, ka 14.jūnijā represijas, lai iznīcinātu virsniekus, karavīrus un civiliedzīvotājus, visās trīs Baltijas valstīs krievu okupanti bija izveidojuši vienādu plānveida taktiku.
Novadpētnieks Jānis Zvaigzne pēc konferences atzina, ka jūtas gandarīts, ka starptautiskā konference notiek tieši Litenē. “Baltijas valstu vēsturnieki ir godam strādājuši, lai pētītu Latvijas nacionālās armijas vēsturi. Tas nebija un nav viegli. Šodien varam vēlēt, lai vēstures pētījumi nepaliktu tikai akadēmiskajās aprindās, bet pa vēstures takām, tās izzinot, ietu arī mūsu jaunatne,” teica J.Zvaigzne. Viņš atgādināja, ka vēl ir daudz neizpētītu faktu par mācību nometni Ostroviešos, ka ir jāstāsta par represēto ģimeņu tālākajiem likteņiem, par tiem, kuriem izdevās izbēgt no nometnes Litenē.

Atmiņas dzīvo tautas piemiņā
“Vilciena sakustēšanos un došanos baisajā un nezināmajā gaida Latvijas armijas virsnieki. Viņi - ar Tēvzemes augstākajiem apbalvojumiem, ar četru valodu zināšanām, ar Francijas universitāšu zināšanām...” savā grāmatā “Kas ir Litene?” raksta J.Zvaigzne. Atkal skanēja mūsu valsts himna Gulbenes dzelzceļa stacijā, kur piemiņas pasākumā pēcpusdienā pulcējās Nacionālo Bruņoto Spēku vienības un komandieri, kadeti, zemessargi un Zemessardzes veterāni, jaunsargi, Virsnieku apvienības pārstāvji, politiski represēto apvienību pārstāvji un iedzīvotāji. Vairāk nekā jebkad uzrunas caurvija vārdi, ka mums šodien jābūt vienotiem savas valsts mīlestībā, jābūt gataviem pastāvēt par tās neatkarību un tautas brīvību, jāpatur atmiņā 14.jūnija diena, kad no Gulbenes dzelzceļa stacijas 20 vagonos tika izsūtīts mūsu sabiedrības zieds - inteliģence, virsniecība un zemniecība. “Stāstiet saviem bērniem un mazbērniem par šiem notikumiem, kas ir norisinājušies ne tikai Gulbenē, bet katrā jūsu ģimenē, jo vārds, kas izskan no jums, ir patiess,” uzrunājot politiski represētos, mudināja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis. “Nežēlīgas, necilvēcīgas, ar ļoti smagām sekām bija 1941.gada 14.jūnija represijas. Tika iznīcinātas ģimenes, simtiem mazgadīgu bērnu kļuva par bāreņiem un nonāca ļoti smagos dzīves apstākļos. Šodien, stāvot pie piemiņas zīmes Gulbenes dzelzceļa stacijā, domās redzu raudošus bērnus, izmisušas mātes, sievas, sirmgalvjus aiz aizrestotiem vagonu logiem,” emocijās dalījās Gulbenes novada Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Aira Anča.

Nevajag nolemtību
“Mēs pieminam vienu no latviešu tautas un armijas traģiskākajām dienām, kad no Latvijas svešumā tika deportēta mūsu tautas aktīvākā, strādīgākā un labākā daļa. Tie bija tie, kuri brīvības cīņās bija izcīnījuši mūsu neatkarību, kas bija uzsākuši mūsu valsts izveidošanu, padarot to drošu, stabilu, ekonomisku, kas spēj dot pilsoņiem to, kas viņiem pienākas. Šo dienu nevajag pieņemt ar traģisma un nolemtības sajūtu. Es šos virsniekus un karavīrus gribu pieminēt ar pateicību tāpēc, ka viņi mums deva vienu no vērtīgākajām gudrībām, kuru mēs izmantojām šodien, atjaunojot mūsu valsts neatkarību,” Litenē teica Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš savā uzrunā uzsvēra, ka Latvijas armijas virsnieki godam izpildīja Latvijai doto zvērestu līdz galam. “No Noriļskas atgriezās katrs sestais. Pirms vairākiem gadiem pēdējais no viņiem runāja arī šeit – Litenē. Mēs lepojamies, ka Latviešu virsnieku apvienībā mūsu vidū ir vēl pēdējais pirmās Latvijas brīvvalsts karaskolu beigušais virsnieks, kurš ir nosvinējis jau 103. dzimšanas dienu. Lai Dievs dod veselību viņam rudenī nosvinēt 104”! Tas ir virsleitnants Jānis Bahmanis,” sacīja A.Ozoliņš. Piemiņas pasākums turpinājās arī Latvijas armijas karavīru nometnes vietā, kur piedalījās vairāk nekā 400 cilvēku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Noliec galvas pieminot

Kategorijas