Vai šobrīd Latvijā varam justies droši?

2016. gada 17. jūnijs 00:00

Juris Zeibārts, Nacionālo Bruņoto Spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ģenerālmajors

Es personīgi esmu cieši pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji var justies droši savā valstī, jo mēs šodien negrasāmies atkārtot pagātnes kļūdas un vēl jo vairāk pagājušo desmitgažu laiku pirms Otrā pasaules kara, kad katra Baltijas valsts bija pati par sevi. Latvija, Lietuva un Igaunija paļāvās tikai uz saviem spēkiem. Šodien mēs visas trīs valstis esam kopā. Esam kopā lielā valstu saimē, kurā ir vienas un tās pašas vērtības – vārda brīvība, demokrātija, cilvēktiesības. Katras valsts pamatvērtība ir tās brīvība.

Gaidis Zeibots, atvaļinātais Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris, viceadmirālis

Katrs, kurš uzdod sev šo jautājumu, domā par konkrētu drošību. Tā var būt drošība uz savas ielas, drošība savā mājoklī, savā valstī. Es domāju, ka šajā brīdī mēs esam kā Dieva izredzēta tauta. Neviens deviņdesmitajā un deviņdesmit pirmajā, un deviņdesmit otrajā gadā neticēja tām lietām, par ko mēs tad sapņojām. Tā bija kopība ar Eiropas Savienību un NATO. Par šo kopību savā runā ļoti labi ir pateicis vēstures pētnieks Jānis Zvaigzne, uzsverot, ka šodien mēs esam vienoti. Ja mēs arī turpmāk būsim vienoti tik cieši tāpat kā slotas žagari cits pie cita, tad pamēģiniet mūs salauzt! Arī slotu pārlauzt nav iespējams. Tieši tāpēc mēs varam šodien būt droši.

Raimonds Graube, Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris, ģenerālleitnants

Litenes starptautiskajā konferencē vēsturnieki no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas stāstīja, vērtēja un analizēja tos iemeslus, kādā veidā savulaik tika iznīcināta Latvijas armija, kā arī Igaunijas un Lietuvas armijas. Pārsteidzoši, ka bija tik daudz faktoloģisko līdzību. Tas liecināja, ka šī ļaunā, sātaniskā vara metodiski grāva visas trīs valstis vienlaikus. Un mēs nebijām toreiz vienoti. Tā ir tā lielā mācība, ka nebijām vienoti Baltijā, nebijām vienoti Eiropā, nebijām vienoti pat valsts iekšienē. Mēs toreiz pieļāvām vēsturisku kļūdu – nepretoties. Tas ir tas, ko 1941.gada 14.jūnija upuri māca mums. Mēs nedrīkstam uz visu noraudzīties ar nolemtības sajūtu un traģiska upura sajūtu. Mēs nekad ar savu domu, spēku un varu nevaram pieļaut pakļaušanos citai varai, kas arī šodien grib mūs šķelt - gan mūsu sabiedrību, gan mūsu sabiedrotos. Mēs šodien esam tik droši, cik esam vienoti kopā ar mūsu draugiem Baltijas valstīs, NATO, Eiropas Savienībā. Šodien mēs meklējam sev līdzīgi domājošos – igauņus, lietuviešus, vēl arī citas tautas, kuras ir sapratušas, ka spēks ir tikai tad, ja visas ir kopā, ka spēks ir citi citas atbalsts. Mūsu latviešu karavīri arī šobrīd piedalās mācībās uz Igaunijas un Lietuvas zemes, tāpat kā lietuvieši un igauņi ir mācībās mūsu zemē. Tā ir tā lielākā šodienas gudrība. Tas ir tas, kā mums kādreiz nebija. Mēs noteikti Latvijā šodien esam daudz drošāki!

Normunds Baranovs, Gulbenes Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris, majors

Šobrīd mēs varam būt pietiekami droši. Visi noteikti ir sekojuši un redzējuši, cik aktīvi notiek starptautiskās karavīru mācības. Pavisam nesen arī Gulbenē, piedaloties mācību maršā, bija mūsu sabiedroto karavīri. Arī mēs paši ļoti aktīvi piedalāmies dažādās mācībās, iegādājamies jaunu ekipējumu, trenējamies. Saliekot visu kopā, ir iespējams secināt, ka ejam pareizajā virzienā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai šobrīd Latvijā varam justies droši?

Kategorijas