Lauku sēta ar Jāņu dienas pievilcību

2016. gada 22. jūnijs 00:00

4752

“Pats esmu Jānis, sieva arī Līga. Manas mammas tētis bija Jānis, tēva tēvs – arī Jānis. Dzirdēju valodas, ka katrā paaudzē ir jābūt vismaz vienam Jānim. Priecājos, ka vecāki arī man izraudzījās šo vārdu,” saka Jānis Upītis, kurš kopa ar sievu Līgu dzīvo un saimnieko Lejasciema pagastā skaistā un pašu saimnieku rokām iekoptā vietā netālu no Gaujas “Upesaļļos.” “Upesaļļi” ir Jāņa dzimtās mājas, tāpēc viņš uzskata, ka tās ir jātur godā, jārada vide, kur vienmēr patiktu uzturēties gan bērniem, gan mazbērniem, gan draugiem un paziņām. “Par puķēm gādā Līga. Es uzņemos smagākos darbus, kas ir pa spēkam vīrietim,” smaida Jānis. Katru gadu neatkarīgi no laika apstākļiem te valda kņada, smiekli, vispusīgas sarunas, jo ciemiņi sarodas no malu maliņām. Līga ceļ galdā pašas sieto sieru un citus gardumus, bet Jānis steidz salūkot pagrabā putojošu alu. Tam tāpat kā sieram vienmēr jābūt tādā daudzumā, lai pietiktu visiem.
“Līgovakarā jaunieši vairāk izvēlas doties uz balli Lejasciema estrādē, tāpēc lielākas svinības parasti ir tieši Jāņu dienā. Nāk ciemiņi - gan aicināti, gan neaicināti. Māja un pagalms ir pilns cilvēku. Mums arī pirms Jāņiem te valda liela rosība, jo dēlam Artim 15.jūnijā ir dzimšanas diena. Nosvinējām viņa 27. dzimšanas dienu. 17.jūnijā dēlam ir vārdadiena. Uzreiz pēc Jāņiem nākamajā dienā vārdadienu svinēja mana mamma Maiga. Ja ir tik daudz svinību vienlaikus, tad arī sētai jābūt sapostai. Jāņos, protams, neiztiekam arī bez gaļas grilēšanas. Tad smaržo un kūp viss dārzs,” stāsta Jānis.

Speciāli Līgu nemeklējis
Izrādās, jau bērnībā Jānis kādreiz ļāvies pasapņot par to laiku, kad būs pieaudzis. Viņš domājis, ka būtu labi satikt un apprecēt meiteni, kurai vārds ir Līga. “Tā jau nebija, ka speciāli tikai Līgu meklēju. Studiju gados Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā tā biju aizrāvies ar muzicēšanu, ka pašam ballēt laika neatlika, jo ballēs uz meitenēm zālē lūkojos no skatuves augstumiem. Man bija jau 29. gads, kad ar Līgu apprecējāmies. Abi iepazināmies karnevālā Galgauskas tautas namā. Tolaik viņa vēl bija studente. Es – jau izstudējis puisis. Līgas dzimtās mājas ir Galgauskas pagasta Rimstavās. Saprotu, ka sievai nav viegli apvienot darbu pilsētā ar dzīvi laukos, tāpēc palīdzu, cik vien spēju. Abi jau esam vecvecāki diviem meitas Lindas bērniem Edvardam un Kārlim. Viņa ar ģimeni dzīvo Valkā. Ir liels prieks par viņas ģimenīti. Tā nu meita tagad kursē: Valka, Gaujiena, Lejasciems. Dēls Artis dzīvo un strādā Rīgā, bet bieži mūs apciemo,” stāsta saimnieks. Jānis nenoliedz, ka Līgovakarā un Jāņu dienā var arī pļavu pļavas izbradāt, dažādas zālītes lasot. “Ja cilvēks tic, ka tām šajā laikā ir īpašs spēks, kāpēc nelasīt. Ja tic, ka papardes šajā naktī zied, tās arī uzzied. Kaut kam taču dzīvē ir jātic. Dažkārt dzīvē spējam pat labiem meliem noticēt.”

Īpašas dāvanas negaida
Jānis smejas, ka dāvanas jau sen vairs negaidot ne vārda, ne arī dzimšanas dienā. “Kopš esmu pensionārs, uzskatu, ka dzimšanas dienu svinības gan tagad ir jārīko katru gadu. Ir jau patīkami stāvēt kopā ar sievu pagalma vidū un pieņemt apsveikumus. Tad man galvā ir ozollapu vainags, bet Līgai – pīpeņu vainadziņš. Abi ļaujamies aplīgošanai. Kad vēl mamma bija, tad viņa tika mazliet aizmirsta, lai gan Maigām vārdadiena ir uzreiz pēc Jāņiem. Viņa palīdzēja visu sarūpēt. Mamma ar tēvu abi gāja pie bitēm, cepa īstu lauku maizi, pīrādziņus un plātsmaizes. Arī Līga ir pārņēmusi šo prasmi. Vecāki man daudz ko ir iemācījuši. Mums ir bioloģiskā piemājas saimniecība. Audzējam arī graudus, tāpēc zināšanas ļoti noder. Savulaik saimniecībā bija arī govis, pīles un tītari. Astoņus gadus Lejasciemā bija savs pārtikas veikals. Paši braucām pēc precēm uz Rīgu. Tas nebija viegls laiks. Bija grūti no visa atteikties, bet tagad saimniecībā ir tikai vistas un gailis. Atceros, kā vectēvs Jānis no kārklu klūgām pina grozus. Līga tagad tajos stāda puķes. Viņš man ierādīja arī galdniecības darbus, kas man ļoti patika. Savulaik gribēju mācīties par galdnieku. Tagad šīs zināšanas noder,” stāsta Jānis un ar klusu mīlestību uzlūko senču stādītos ozolus un varenās liepas.
Zināšanu noderību apliecina arī pakalnā būvētā pirts. Tā papildināta ar vasaras terasi, kas sākumā bijusi bez jumta. “Jāņos ir dažādi laika apstākļi, tāpēc, lai varētu paslēpties no lietus, uzlikām jumtu. Tad vilka vējš. Vienu terases galu izveidojām slēgtu. Balsta stabus nojumei gribējām nokrāsot, tad izdomājām, ka tos apvīsim ar virvi. Izskatās gluži kā uz kuģa. Viss te vēl ir tapšanas procesā. Nojumes jumta nolaideno malu nosegšu ar lubiņām, izveidojot pajumti. Pirts otrajā stāvā ierīkošu istabiņu. Ilgus gadus strādāju Lauku atbalsta dienestā. Kad strādāju, daudz domāju, ko vēl varētu mājvietā izveidot, bet nevarēju paspēt, jo bija jāiet uz darbu. Tagad visam pietiek laika - gan darbam, gan līgošanai,” Jānis mazliet palepojas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lauku sēta ar Jāņu dienas pievilcību

Kategorijas