Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gaidīsim “Skroderdienas” atkal Druvienā!

Mārīte Dzene,

2016. gada 28. jūnijs 00:00

354
Gaidīsim “Skroderdienas” atkal Druvienā!

“Liels paldies visiem, visiem, kuri sarīkoja šos svētkus Druvienas “Silmačos”,” tā pēc Latvijas Nacionālā teātra izrādes saka daudzi jo daudzi. Šī ir viena no retajām reizēm, kad pēc pasākuma var dzirdēt gandrīz tikai labas atsauksmes.

Pārdod apmēram 8000 biļetes
“Kad aktieri pēc izrādes devās prom, arī viņi bija apmierināti, ka viss ir tik labi izdevies. Tas ir rezultāts darbam gandrīz trīs gadu garumā. Apmēram pēc divām nedēļām tiksimies ar visiem, kas bija iesaistīti darbos, lai analizētu paveikto un arī pateiktos. Svētkos visiem, kuri bija iesaistīti to rīkošanā, tika iedotas aproces, lai nebūtu jāpērk ieejas biļetes. Ielūgumi bija tikai sponsoriem un valsts augstākajām amatpersonām,” stāsta Gulbenes novada domes izpilddirektore Guna Švika.
Vēl nav precizēts pārdoto biļešu skaits, bet tiek rēķināts, ka varētu būt apmēram 8000 biļešu. Ja vēl pieskaita tos, kas ir svētku rīkotāji un dalībnieki, tad kopā varētu būt vairāk nekā 9000 cilvēku. “Varbūt īsti 10 000 nebūs, bet tuvu tam. Ļoti ceram, ka līdzekļi no pašvaldības budžeta nebūs vajadzīgi, jo pietiks ar to, kas iekasēts par biļetēm un saņemts no sponsoriem. To zināsim apmēram pēc nedēļas, kad būs savilkts rezumējums,” spriež G.Švika. Viņa ir gandarīta, ka uzņēmēji bijuši atsaucīgi sponsori. “Tomēr vislielākais prieks ir par to, ka mums izdevās. Sākumā bija grūti pierunāt Nacionālo teātri brīvdabas izrādei “Silmačos”, jo uzskatīja, ka nebūs daudz skatītāju, bet teātrim ar dekorācijām ir sarežģīti izbraukāt. Izdevās pierunāt, taču tika norādīts, ka šī būs vienīgā izrāde,” atzīst G.Švika. Tomēr atvadoties tika pieļauta iespēja, ka kādā jubilejas gadā tomēr varētu atgriezties Druvienā. Ir pagājuši 30 gadi, kopš Latvijas Nacionālais teātris ar brīvdabas izrādi “Skroderdienas Silmačos” priecēja skatītājus. Tātad iespējams, ka pēc pieciem vai desmit gadiem tā atkal pulcēs skatītājus. “Apsolīts nav, bet sarunas ir iesāktas,” uzsver G.Švika.

“Silmaču” muzejs iegūst popularitāti
“Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre secina, ka teātra izrādes skatītāji dalījās divās daļās. Vieni salīdzināja ar izrādi, kādu skatījās pirms 30 gadiem. Savukārt tie, kuri izrādi redzēja pirmo reizi, atzina to par ļoti labu. “Varēja redzēt, ka cilvēki bija izslāpuši pēc kopā sanākšanas. Visi bija smaidoši un priecīgi. Muzejā man ar atsauksmēm ir pierakstīta pilna viesu grāmata. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ierakstīja, ka tradīcijām ir liels spēks, tāpēc tās jāsaglabā,” saka S.Āre. Viņa secina, ka pēc “Skroderdienām” muzejs būs ieguvis īpašu popularitāti visā Latvijā, jo daudzi skatītāji bija pat no attālākiem Kurzemes, Latgales un Zemgales novadiem. “Uz muzeju nāca vēl otrā dienā tie, kuri nakšņoja telšu pilsētiņā. Bērni nāca pat vairākkārt, jo viņiem patika Ābrams uz krāsns,” norāda muzeja vadītāja. Daudzi jaunie mākslinieki un skatītāji otrā dienā atpūtās “Silmačos”, kavējoties atmiņās un staigājot šajā pasakainajā dabas stūrītī.

Ziedu un vainagu jūra, apdziedāšanās
Visa 23.jūnija diena Druvienas “Silmačos” bija īpaša. Daudziem jo daudziem interesentiem tika dota iespēja radošajās darbnīcās apgūt vainagu vīšanas un citas prasmes. “Pirms tam lasījām puķes un jāņuzāles pļavās, labības stiebrus, lai būtu, no kā pīt vainagus. Atsaucība bija liela, jo neatteica neviens, kam vien bija brīvs brīdis. Mūsu pagastā vien bija apmēram 15 lasītājas, bet tāpat viss notika, gatavojot materiālus citviet radošajām darbnīcām,” atklāj Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa. Viņa secina, ka nereti gadījās, ka apmeklētāji vēlējās nopirkt gatavu vainagu, nevis paši to darināt. “Teicām, ka Zāļu dienas vainags ir jāpin pašiem, krustcelēs stāvot un klusējot. Ir prieks, ka palīdzējām šo prasmi apgūt vairāk nekā 100 cilvēkiem. Pēc tam jutos nogurusi, kas liecina – darba bija gana daudz,” skaidro G.Vīksniņa. Viņu pārsteidz, ka jaunietes neprot pīt vainagu un pat baidās to darīt, jo tas prasa laiku un pacietību. “Man ir prieks par tiem, kas cītīgi to darīja. Vairāk nekā stundu cītīgi pina no graudzālēm, ziediem un citiem zaļumiem,” saka G.Vīksniņa. Viņa atzīst, ka patika gan izrāde, gan kopumā svētki. “Katram cilvēkam ir savs mīļais aktieris un sava mīļā loma. Man ļoti patika apdziedāšanās, dejas un visa atmosfēra, kas bija radīta kā pārsteigums,” rezumē tautas nama vadītāja.
Jaunums bija apdziedāšanās dziesmas, kas tika iekļautas izrādē. To izpildījumā iesaistījās Gulbenes novada koru dziedātāji. “No Gulbenes kultūras centra jauktā kora “Harmonija” bija divi, kas izpildīja apdziedāšanās dziesmas, tāpat arī pa diviem koristiem no Lizuma jauktā kora un ģimnāzijas jauniešu kora “Silvers”. Man pašai ļoti patika, un varēja just, ka arī klausītājiem patika. Centāmies, lai var saprast tekstus,” stāsta “Harmonijas” dziedātāja Dace Anča. Sākumā Dace nav zinājusi, ka dalībai apdziedāšanās dziesmās izraudzīta viņa, tāpēc bija nedaudz savādi, kad  paziņoja – jādzied vienai solo. “Bija mazs šoks. Taču jau tad, kad bija jādzied, jutos forši. Tagad ir patīkami apzināties, ka esam apdziedāšanās dalībnieki, kas šeit ir jauna un neierasta,” atzīst D.Anča.