Atmiņu stāsti un satikšanās prieks

2016. gada 21. jūlijs 00:00

481

Jubilejā uzdāvina 18 rožu stādus

“Pār vasarām simtām” tā saucās sarīkojums, kas bija veltīts Druvienas vecās skolas – muzeja 50 gadu jubilejai, kas tika svinēta pagājušajā sestdienā. Pasākums pulcēja tuvus un tālus viesus, mudināja kavēties atmiņās un atkalredzēšanās priekā. Cilvēku balsis pieskandināja veco klases telpu. Pie muzeja veidotais rožu dārzs papildinājās ar 18 rozēm.
“Nu jau rožu dārzā ziedēs vairāk nekā 30 rozes. Man ir patiess prieks, ka nebūs kauns muzeju atstāt nākamajām paaudzēm. Daži jau saka, es esot muzeju pievilkusi tik pilnu, ka drīz vairs nebūs kur dāvanas likt. Pa šiem gadiem muzeja krājums ir ļoti bagātinājies. Nav tā, ka sēžam tikai uz tā, kas te bija pirms pusgadsimta. Ir prieks par pārizdoto “Kauju pie Knipskas”, ka tajā ieskanas arī Druvienas vecās skolas vēsture. Prieks, ka atsaucās arī tie cilvēki, kuri bija klāt muzeja izveides pašā sākumā. Man tas ir kā apbalvojums,” atzina Druvienas vecās skolas- muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne.
“Uz Druvienu es šodien esmu atbraukusi tukšām rokām. Tikai ar pavisam mazu dāvanu. Pirms 45 gadiem es Dzejas dienās Druvienas pamatskolas lielajā zālē runāju Jāņa Poruka “Kukažiņu”. Posdamās ciemos uz Druvienu, atkal to atcerējos,” teica Mētra Kalniņa, kura atkal izstāstīja šo lielisko J.Poruka stāstu.
Lauma Krastiņa, kura savulaik kā studente bija strādājusi kopā ar literatūrzinātnieku Kārli Egli pie muzeja iekārtošanas, sarīkojuma dalībniekiem atrādīja savas kaimiņienes Valijas Šmites pašaustu deķi ar pamatīgiem caurumiem, lai tādējādi uzskatāmi pierādītu, kā pa šiem gadiem mainījušies tajā ieaustie elementi. “Savulaik, kas savos darbos neieauda sirpi un āmuru, rudzu kūlīšus un kremli, nemaz nevarēja beigt lietišķās mākslas skolu. Arī Jūlijam Straumem bija jāiet projām no skolas, jo viņš nepakļāvās tā laika režīmam,” L.Krastiņa kavējās atmiņās. Viņa muzejam uzdāvināja arī senu lādi. Dāvinājums ir saistīts ar Jūliju Straumi un viņa saistību ar Gruziju.
Druvēniete dzejniece Anita Graumane atcerējās, ka savu pirmo pašas uzrakstīto dzejoli veltījusi J.Porukam 1968.gadā. “Uz Druvienu mani atveda litertūrzinātniece Līvija Volkova, lai es te izietu studiju mācību praksi. Ieraugot Druvienas veco skolu, es klusībā domāju, kaut varētu tajā dzīvot. Sanāca tā, ka Druvienā dzīvoju jau trīsdesmit gadus. Man laimējās arī strādāt šajā muzejā, kamēr tagadējā muzeja vadītāja Ligita nodarbojās ar lauksaimniecību. Divpadsmit šim muzejam atdotie dzīves gadi man ir bijuši ļoti laimīgi. Te valdīja miers, mīlestība. Te piedzima manas meitas. Vēlos, lai šī skola pastāvētu mūžam!” teica A.Graumane. “Esam stipri tāpēc, ka mūsu saknes ir Druvienā!” tā klusībā apliecināja visi tie sarīkojuma dalībnieki, kuri dzīvo joprojām vai arī kādreiz ir dzīvojuši Druvienā un mācījušies šejienes skolā.
“Muzeju naktī šopavasar ciemos uz Druvienu biju uzaicinājusi Kārļa Egles krustmeitas meitu Rudīti, kura muzejam uzdāvināja ļoti vērtīgas fotogrāfijas, kas izvietotas viņa piemiņas istabā. Tās lieliski papildināja K.Eglem veltīto ekspozīciju,” stāsta muzeja vadītāja. Par pēdējā laika visvērtīgāko ieguvumu viņa uzskata pašu pirmo muzeja apmeklētāju viesu grāmatu, kur pirmais ieraksts izdarīts muzeja atklāšanas pasākumā 1966.gada 10.jūlijā. Ieraksti no tās skanēja arī 50 gadu jubilejas pasākumā. “Šī viesu grāmata muzeja krājumam tika pievienota šajā pavasarī. Tā bija glabājusies kādas druvēnietes mājās. Viesu grāmatā ir reģistrējušies visi muzeja pirmās dienas dalībnieki. Kopumā tie ir 219 cilvēki. Starp tiem arī 70 vīru kora “Tēvzeme” dalībnieki. Vīru koris piedalījās arī šajā jubilejas pasākumā. Viesu grāmatā savu ierakstu ir izdarījis literatūrzinātnieks Voldemārs Ancītis, arī pats K.Egle, druvēniešu ģimenes un daudzi citi. Pirmajā viesu grāmatā atsauksmes ir rakstītas divu gadu garumā,”stāsta L.Zvaigznekalne. Vadītāja piebilst, ka muzejā vēl ir ļoti daudz darāmā. J.Poruka piemiņas istabā līdz Dzejas dienām, kas notiks 13.oktobrī, ir jāpabeidz viņam veltītā ekspozīcija, pie kuras darbs jau ir iesākts. Arī Jānim Misiņam ir jāatgriežas savā sākotnējā piemiņas istabā, kur šobrīd atrodas muzeja bibliotēka. Viss jau prasa laiku un darbu,”piebilst L.Zvaigznekalne.
Par godu Latvijas simtgadei grāmatu izdevniecība “Jumava” sākusi izdot nozīmīgāko latviešu autoru darbus. Starp tiem ir arī Jāņa Poruka “Kauja pie Knipskas”, ko ilustrējusi māksliniece Džemma Skulme.
Druvienas vecajā skolā muzejs ierīkots 1966.gadā pēc kādreizējā šīs skolas skolotāja literatūrzinātnieka Kārļa Egles ierosmes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atmiņu stāsti un satikšanās prieks

Kategorijas