Krāšņs dārzs pilsētas centrā

2016. gada 28. jūlijs 00:00

3747

“Zobu feja” Aija Poliņa relaksējas starp puķēm

“Uzskatu sevi par gulbenieti, jo esmu dzimusi Gulbenē, lai gan augusi Beļavas pagasta Ozolkalnā. Tur uzsāku arī skolas gaitas. Pirms piecpadsmit gadiem abi ar vīru Vili nopirkām šo māju. Tas notika tā sauktajos pārmaiņu laikos, kad sapratām, ka laukos zobārstam ir maz pacientu, ka atrasties centrā tomēr ir labāk. Mums bija būtiski, lai mājā mēs varētu ne tikai paši dzīvot, bet ierīkot arī zobārstniecības privātpraksi. Kad pārcēlāmies uz šo ēku, pagalmā auga tikai viens dienliliju krūms un liels jasmīns. Nospriedu, ka tad jau laikam dienlilijām patīk šī vieta,” stāstījumu sāk Aija Poliņa.
Izrādās, ka nelielu savas puķu mīlestības daļu viņa atvēlējusi peonijām, kas šobrīd jau beigušas savu krāšņo izrādīšanos. “Kad vīramāte laukos atguva savu māju, tur viss bija ieaudzis krūmos. Mēs krūmus izgriezām, un nākamajā pavasarī krūmu vietā izauga vēl vecvecāku stādīta peonija, ko atvedām uz Gulbeni. Pamazām peoniju skaitu sākām palielināt. Šajā dārzā jau noziedēja 13 šķirņu peonijas. Laikam šīm puķēm te patīk augt, lai gan augsne ir nabadzīga. Katru pavasari peonijām beru lapu koku pelnus. Kad sāku ierīkot dobes, atklājās, ka nelielā dārza teritorija ir ļoti mitra. Nācās pacīnīties arī ar betona klučiem, kas bija palikuši pāri no celtniecības laika. Būvējot daudzstāvu dzīvojamās ēkas, neviens jau nedomāja par to, ka turpat blakām ir arī neliela dzīvojamā māja. Tik daudz zemes, cik būtu vajadzīgs, mēs nevarējām pievest, tāpēc augsnes uzlabošanai izmantojām tolaik visur pieejamās lapu koku zāģskaidas. Tagad tās dažviet sēžas, veidojas ieplakas, kuras aizpildām ar koku lapām un nopļauto zāli. Vienā tāda vietā iestādījām ķirbjus, kas drīz jau stiepsies iekšā mājā,” stāsta saimniece.

Slinko inteliģentu puķe
Īpaša loma un vieta dārzā ir atvēlēta septiņdesmit šķirņu dienlilijām. Tās ir cita par citu skaistākas! “Dienlilija jau tiek uzskatīta par inteliģento sliņķu puķi, jo tā ir tikai jāiestāda. Vienā vietā tā var augt desmit gadus,” saka Aija un stāsta, ka vecākās dienlilijas savulaik iegādājusies tepat Gulbenes tirgū. Dienlilijas atceļojušas arī no Latviešu biedrības namā Rīgā savulaik iekārtotās šo puķu izstādes. “Tirgū sastapu sievieti no Ropažiem, kura kopā ar savu māsu pārdeva dienliliju stādus. Tā arī turpinām sadarboties. Sākumā šķirņu nosaukumus nepierakstīju, bet sapratu, ka tas tomēr ir jādara. Internetā izlasīju, ka, šķirņu nosaukumus rakstot uz plastmasas pamatnes, tie nodziest, tāpēc bija ieteikums izmantot skārda kārbas. Tās sadala strēmelēs, uz kurām iespiež šķirnes nosaukumu. Tas bija labs ieteikums, tikai vienā pavasarī visu kārtību sajauca žagata. Tad nu mēģināju saprast, kurš uzraksts kurai šķirnei atbilst.” Tiem, kuru dārzos arī zied dienlilijas, Aija iesaka katru rītu vai vakaru doties dārzā, lai dienlilijām izlauztu noziedējušos ziedus. “Labāk to darīt vakarā, jo tad ziedi ir trauslāki un labāk nolūst,” viņa dod padomu. Par katru dienlilijas ziedu, kam ir ļoti īss mūžs, saimniece runā ar prieku. “Dienlilijas esmu iestādījusi arī pie sētas. Cilvēki jau nezina, ka tās zied tikai vienu dienu. Iet garām pa ielu, pastiepj roku un mēģina ziedu noraut, bet dienlilijas zieda kāts tik viegli nelūst. Kamēr cilvēks cīnās ar to, nokrīt arī pats zieds.” Aija smejas, ka viņai laikam piemītot dienliliju slimība. “Es pat nevaru pateikt, kurš dienlilijas zieds nav skaists. Piemēram, minidienlilijas savu mazo augumu kompensē ar bagātīgu ziedu klāstu un ilgo ziedēšanu,” viņa noglāsta čaklo ziedētāju.
Dārza saulainākajā vietā ierīkota dobe, kurā aug rozes un daudz dažādu nokrāsu heihēras. Izrādās, tām patīk tas pats, kas rozēm. Pagājušā gada rudens un ziema rozēm gan nav bijusi labvēlīga, toties heihēras nebeidz dižoties katra ar savu lapu rotu.

Dārzā pārbauda āderes
Puķes, īpaši pavasarī, Aija mēslo ar pavasara mēslojumu, kas domāts augiem. “Īpaši neplānoju, kur ko stādīšu. Tikai stādu, un izskatās labi. Neaizraujos ar skujeņiem. Tūjas iestādījām tikai gar žogu, lai piesegtos no daudzdzīvokļu mājas zemāko stāvu logiem. Man patīk, ja dārzā visu laiku kaut kas zied,” bilst puķu mīļotāja. Dārzā labi jūtas arī hortenziju krūms `Fortūna`, dažādu toņu flokši. Aija stāsta, ka hortenzijām patīkot, ja tās laista ar rupjmaizes raudzējumu. Viņa pati gan vēl neesot to izmēģinājusi. Pat rabarberu krūms uz zāliena izceļas ar resnajiem kātiem un lapām kā lietussargiem, bet aizmirsis par ziedēšanu, lai gan saimniece savulaik to iegādājusies tikai tā skaistā zieda dēļ. “Rabarbers mums ir nobarojies, jo nopļauto zāli liekam uz tā saknēm,” smejas saimniece.
Izrādās, Aijai piemīt ne tikai ziedu mīlestība, bet arī spēja noteikt āderes, tāpēc arī dārzu viņa rūpīgi pārbaudījusi un droši var paskaidrot ikvienam, ka, piemēram, viena no slaidajām tūjām iznīkusi, jo iestādīta uz āderes. “Mūsu māja gan ir būvēta pēc visiem noteikumiem. Gultu var likt jebkurā vietā, nekad tā nebūs uz āderes. Zinu, ka āderes ļoti patīk kastaņām un ozoliem, toties nepatīk augļu kokiem,” stāsta Aija. Kā ierindā nostājušies zilie, baltie un violetie Sibīrijas īrisi, kuri pēc lietus sākuši dzīt jaunus ziedus. Pie saimniecības ēkas garumā stiepjas vairs tikai viena vīrišķā aktinīdija, lai gan ir vajadzīgs pāris. Izrādās, pie sievišķās aktinīdijas regulāri pulcējušies visi apkārtējie kaķi, kamēr to iznīcinājuši.
“Mums ar vīru ir katram savs hobijs – man puķes, viņam bites lauku mājās Rankas pagastā. Es neesmu staigātāja. Dēls, kurš ir sportisks puisis, mūs audzina, ka par maz kustamies, tomēr mēs paliekam pie sava. Dārzu vien katru dienu apstaigājot no rīta un vakarā, pie katras dobes noliecoties un atliecoties, esmu nostaigājusi vismaz puskilometru un izvingrojusies. Pēc darba kabinetā te ir vislabākā relaksācija,” atzīst A.Poliņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krāšņs dārzs pilsētas centrā

Kategorijas