Pilsētas centrā zibens iesper smiltsērkšķī

2016. gada 28. jūlijs 00:00

Pamatīgu pārbīli pirmdienas vakarā ap pulksten sešiem piedzīvoja arī gulbenieši - gan tie, kas tobrīd vēl atradās savās darbavietās, veikalos vai uz ielas, gan īpaši tie iedzīvotāji, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namā Ābeļu ielā 17b. Zibens iespēra vienā no smiltsērkšķiem, kas aug aiz šīs ēkas.
“Sākumā nesapratām, kur zibens iespēris, jo troksnis bija pamatīgs. Skrējām skatīties, vai tas nav trāpījis mūsu mājai. Tad, kad ieraudzījām, ka cietis viens no lielajiem smiltsērkšķiem, mazliet uzelpojām. Ja tas būtu noticis naktī, kad ir tumšs, droši vien pārbīlī izveltos no guļvietas,” stāsta kāda šī nama iedzīvotāja. Gulbenē tik bargs pērkons šovasar tika piedzīvots pirmo reizi, ko nevarētu sacīt par novada pagastiem.
Zibens spēriens tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām dabas parādībām, ko cilvēks pilnībā nevar atvairīt, tāpēc ar to ir jārēķinās. Fizikas skolotājs Ēriks Bukovskis no Jaungulbenes pagasta stāsta, ka koks, kurā iespēris zibens, ne vienmēr pārogļojas. “Viss ir atkarīgs no tā, kā tas pārvada elektrisko lādiņu. Ja, piemēram, koks sliktāk pārvada šo lādiņu, tad koks var arī pārogļoties. Ja cilvēks atrodas blakām kokam, kurā iesper zibens, viņš arī varētu saņemt kārtīgu triecienu. Ja lielākā strāvas daļa noplūst uz koku, kas ir blakām, tad cilvēks saņems mazāku triecienu. Mēdz būt dažādas situācijas. Piemēram, ja zibens spēriens trāpa cilvēkam, cauri viņa ķermenim iziet spēcīga elektriskā strāva, ka tā rezultātā var tikt pārtraukta sirdsdarbība. Domāju, ka pērkona laikā zem kokiem stāvēt tomēr nevajadzētu. Pat tad, ja zibens iesper tieši zemē, strāva sadalās pa visu apkārtējo virsmu. Karstums šajā izlādes procesā ir ārkārtīgi liels, tāpēc lielais spriegums var veicināt strauju izplešanos, ja ir trāpīts kokā: koksne saplaisā vai arī zibens rezultātā koka stumbrā rodas plaisas. Arī lādiņu plūsma var būt dažāda,” stāsta Ē.Bukovskis.
Zibens bieži vien iesper augstos nomaļos vai klajos priekšmetos, piemēram, torņos un atsevišķi augošos kokos. “To, kur visbiežāk mēdz iespert zibens, nosaka konkrētās vietas vai objekta strāvas vadītspēja. Kur tā labāka, tur arī sper. Nozīme ir arī tam, cik augstu konkrētais objekts atrodas virs vispārējā apkārtnes līmeņa. Piemēram, kāds ir attālums starp negaisa mākoni un zemi: jo tas mazāks, jo labāk,” papildina fiziķis. Viņš piebilst, ka viņa dzīvesvietai negaiss vismaz pagaidām esot gājis ar līkumu, lai gan savulaik bijis gadījums, kad zibens iespēris vienā no diviem tuvu augošiem bērziem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pilsētas centrā zibens iesper smiltsērkšķī

Kategorijas