Biznesā nav viena spēlētāja

2016. gada 29. jūlijs 00:00

2573

Novadniece, Latvijā populāra biznesa sieviete Aiva Vīksna iesaistījusies katamarānu ražošanā

Aiva Vīksna ir mūsu novadniece, pieredzes bagāta uzņēmēja, kas savā laikā ir bijusi saistīta ar daudziem biznesiem.
Aivu visbiežāk saista ar izdevniecību “Lietišķās informācijas dienests”, bet nu jau kādu laiku Aivai ir jauns izaicinājums.
“Viennozīmīgi mans pamatbizness ir “Lietišķās informācijas dienests”. Kopš tā izveides jau ir pagājuši 23 gadi. Nu jau divarpus gadus esmu līdzīpašniece un partnere luksusa klases katamarānu, kas ir jahtas paveids, ražošanā Latvijā. Latvijas Nacionālajā operā, skatoties izrādi “Gulbju ezers”, pirms pāris gadiem nejauši satiku uzņēmēju no Francijas. Aizsākām sarunu par Latvijas ekonomiku, nodokļu sistēmu un tā tālāk. Viņu izveidotajam uzņēmumam SIA “O Yachts”, kas atradās Engurē, tobrīd bija radušās problēmas ar grāmatvedību. Bildu, ka nav problēmu tās sakārtot. Tajā pašā gadā tika nodots uzņēmuma pirmais “demo” katamarāns. Saņēmu uzaicinājumu pievienoties uzņēmuma komandai, tomēr vispirms vēlējos saprast, vai man pašai arī patīk burāt. Uzskatu, ka biznesam, ar kuru cilvēks nodarbojas, ir jāpatīk! Burāju mēnesi. Man ļoti patika. Saņēmu piedāvājumu kļūt par līdzīpašnieci šim uzņēmumam,” stāsta Aiva un smejas, ka gulbenieši esot drosmīgi cilvēki.

Gatava uzņemties atbildību
“Zinu un pazīstu daudzus gulbeniešus, kuri ir sevi saistījuši ar uzņēmējdarbību. Uzskatu, ka liela nozīme ir tam, kādus pamatus jau bērnībā ielikuši vecāki. Iespējams, līdera raksturs un mērķtiecīgums manī ir ielikts ģenētiski. Nozīme ir skolai, kas neļāva plūst pa straumi, bet mudināja pašiem pieņemt lēmumu, iet uz priekšu un uzņemties atbildību par to, ko darām,” stāsta Aiva. Viņai skolā padevušās eksaktās zinātnes, tāpēc 1987.gadā Aiva iestājusies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Pēc augstskolas beigšanas Aiva izvēlējusies uzņēmējdarbību, būdama gatava uzņemties atbildību.
Kādā sarunā Aiva ir teikusi, ka “trakajiem pieder pasaule”. Šīs domas viņa joprojām nav mainījusi. ““Trakie” ir domāti pārnestā nozīmē. Ir jābūt patiesi trakam, lai būtu uzņēmējs Latvijā. Ir jāuzņemas arī risks dažkārt par simts un pat vairāk procentiem. Piemēram, katamarānu būvniecība ir ražošana. Katru dienu mēs kļūdāmies. Mums ir jāiemācās pareizi strādāt ar darbiniekiem, liekot arī viņiem uzņemties atbildību par savu darbu. Tajā pašā laikā mēs nevaram aizrādīt katru dienu. Klienta priekšā par visu atbild uzņēmuma īpašnieks. Tātad tā ir dubulta atbildība pret darbiniekiem un īpašniekiem,” saka Aiva. Par svarīgāko, lai viss izdotos un veiktos biznesā, Aiva uzskata komandu.
“Biznesā es nevaru būt viena spēlētāja. Tas ir tāpat kā, ja pļavā aug viens pats koks, tas ar laiku nokalst. Ir jābūt pamežam. Pati daba jau mums rāda, kādai ir jābūt šai sabalansētībai. Otrs noteikums, ko vienmēr ievēroju: būt godīgai pret darbinieku. Arī es kļūdos. Ir būtiski to atzīt arī darbinieku priekšā. Aplami spēlēt spēli, ka vadītājs ir visgudrais, bet pārējie apkārt - muļķi. Biznesā ir jābūt godīgam un taisnīgam. Komandā visiem darbiniekiem ir jābūt līdzvērtīgiem. Man ir jāspēj godīgi izteikt kritiku, kā arī uzslavēt. Komanda, godīgums un taisnīgums - tie ir trīs vaļi, uz kuriem balstu savu rīcību,“ smaida Aiva, kura biznesā ir ceturtdaļgadsimtu. Viņa pārliecinājusies, ka biznesā nevar iesaistīties, acis slēpjot zem rozā brillēm. Nemitīgi ir jāseko līdzi izmaiņām, kas notiek biznesa tirgū.

Tā ir pasaulē iekārtots
“Pasaulē tā ir iekārtots, ka vajag gan darba devējus, gan tā ņēmējus. Bērnībā es izaugu Galgauskas pagasta “Klāvanos”, kur pie vecmāmiņas dzīvojām četri mazbērni. Brālēnam ir zemnieku saimniecība. Laikam jau viņā ir uzņēmēja gars, lai gan savulaik ne viņš, ne mana māsīca negribēja būt uzņēmēji. Tajā pašā laikā tagad manā ģimenē gan meita, kura šobrīd auklē meitiņu, gan dēls, kurš strādā manā uzņēmumā, redzot, kā es strādāju, ir teikuši, ka negribētu būt uzņēmēji. Lai gan nelieli iedīgļi viņos ir. Mēs katrs savā būtībā esam uzņēmēji, jo spējam dārzā izaudzēt tomātus un tos pārdot. Arī cilvēkam, kurš mežā salasa mellenes un tās pārdod, piemīt uzņēmēja gars. Jautājums ir, cik liela ranga uzņēmējs mēs gribam būt, kā mēs šo spēju attīstām. Vai gribam uzņemties risku vai labāk mums patīk pulksten deviņos atnākt uz darbu un sešos doties uz mājām, aizmirstot par darba problēmām. Godīgi teikšu, ka šovasar es dzīvoju savā katamarānu rūpnīcā, jo divus katamarānus jau esam klientiem nodevuši, bet tagad jānodod trešais. Tikai sestdienā izraujos uz mājām. Bērni smejas - tā esot īsā vizīte mājās. Bet tāda šobrīd ir dzīve. Bija laiks, kad sešus gadus man bija uzņēmums Ukrainā. Katru mēnesi braucu uz Ukrainu. Uzsākot jaunu biznesu, pašam ir ļoti daudz jāstrādā, lai izveidotu uzņēmumu tādu, kādu to vēlies. Kad tas ir izdarīts, tad var mazliet uzelpot, paņemt atvaļinājumu,” stāsta Aiva. Viņa nenoliedz, ka ģimenei viņas pietrūkst, ka reto ciemošanos izjūt viņas mamma Gulbenē, astoņus mēnešus vecā mazmeitiņa, kura ir dzimusi tajā pašā datumā un mēnesī, kad Aiva, tikai ar četru stundu starpību. To izjūt arī izdevniecība, kurā šobrīd Aiva vairāk ir kā viešņa vienu dienu nedēļā. “Runājot par katamarānu ražošanu, es to salīdzinu ar ziedpumpura veidošanos. Ir jāpalīdz šim pumpuram atvērties. Man tāpēc ir jāiegulda liels darbs un arī laiks. Mana ģimene to saprot. Tas nebūs mūžīgi. Mēs jau sākam sakārtot lietas.”

Esmu laimīga, kad viss ir kārtībā
Uzņēmēja bilst, ka laimīga jūtoties tad, kad viss ir sakārtots ģimenē, kas ir viņas spēcīgākais enerģijas avots. Aiva enerģiju uzlādē arī fotografēšanā, staigājot gar jūru, ieelpojot ziedu smaržu, ļaujoties vējam. Bijis periods, kad Aiva ļoti aizrautīgi lasījusi grāmatas, bet šobrīd priekšroku dod dažādiem žurnāliem, arī angļu valodā. Tiesa, žurnālus nākas aizstāt ar tehnisko literatūru par katamarānu ražošanu, bet smadzeņu “iztīrīšanai” rokās tiek paņemts arī kāds lubu romāns. “Ir jāiemācās dažreiz arī neko nedarīt,” bilst Aiva.
Viņai prieku sagādā tikšanās ar cilvēkiem, tāpēc Aiva ir iesaistījusies biedrības “Līdere” mentoringa programmā, lai dalītos savās zināšanās ar citiem. Viņa nav liegusi palīdzību arī savai skolai un tās jauniešiem. “Šonedēļ ir Gulbenes pilsētas svētki un arī kapusvētki, gribu teikt, ka darbs ir vērtība, tomēr savā aizņemtībā nevajag aizmirst savus tuvākos, nepaejiet garām saviem skolasbiedriem un paziņām, jo dzīve ir ļoti īsa.”

Par Aivu Vīksnu

◆ Dzimusi: 1967. gada 8.novembrī Gulbenē.
◆ Mācījusies: Gulbenes vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Ieguvusi, maģistra grādu.
◆ Nodarbošanās: uzņēmējdarbība. Šobrīd - izdevniecības “Lietišķās informācijas dienests” biznesa attīstības vadītāja; katamarānu ražošanas uzņēmuma SIA “O Yachts” partnere.
◆ Sarakstījusi grāmatas: “Savs bizness”, “Mani septiņi soļi biznesa uzsākšanā”, “Biezā maciņa noslēpumi: kāpēc vienmēr pietiek naudas?”
◆ Vaļasprieks: fotografēšana.
◆ Ģimene: precējusies. Vīrs Andris, meita Lauma, dēls Oskars, mazmeitiņa Marta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Biznesā nav viena spēlētāja

Kategorijas