Pils – mīlestības dāvana

2016. gada 29. jūlijs 00:00

184

Jaungulbenes pils - viens no nozīmīgākajiem Tjudoru neogotikas stila pieminekļiem Latvijā

Skatoties uz Jaungulbenes pili, mēs varam tikai nojaust par tās greznumu un varenību tad, kad tur dzīvoja fon Tranzē-Rozeneku dzimta.
1878.gadā uz šīs zemes Pauls fon Tranzē-Rozeneks uzcēla pili kā kāzu dāvanu savai sievai Adai fon Tranzē-Rozenekai. Pils celta Tjudoru neogotikas stilā. Šajā laika posmā Tjudoru neogotika sāka strauji iziet no modes, tādēļ Paula celtā pils kļuva par vienu no nozīmīgākajām šī stila pārstāvēm Latvijā. Īsti nav zināms, kurš ir bijis Jaungulbenes pils arhitekts, bet, aplūkojot Odzienas muižu un to salīdzinot ar Jaungulbenes muižu, var teikt, ka šīm abām muižām ir bijis viens arhitekts.

Zeme – gaumīgi iekārtota
Jaungulbenes zemes platība ir bijusi aptuveni 20 830 hektāri. Pauls fon Tranzē-Rozeneks šo zemi iekārtoja ļoti gaumīgi. Braucot uz pili, mums vispirms paveras lieliska aleja, kura aicina ielūkoties Paula un Adas kādreizējā īpašumā un tā vēsturē. Daudzi, braucot cauri alejai uz pili, varbūt pat nepamana Paula laikā celtās saimniecības ēkas – riju, veikalu, krodzinieka māju ar dzīvojamajām telpām viesiem. Ir arī padomāts par viesu zirgiem - tiem Pauls uzcēla stadulas, lai zirgi varētu atpūsties. Ejot pa fon Tranzē-Rozeneku dzimtas zemes īpašumiem, mēs varam tikai priecāties par Paula paveikto. Varu teikt droši, ka Jaungulbenes pils var viennozīmīgi lepoties ar celtnēm, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām. Dodoties tālāk uz pili, mēs paejam garām mazam veikaliņam, kurš domāts pilī strādājošajiem cilvēkiem, ledus pagrabam, Šveices siera sierotavai. Pretī pils vārtiem atrodas saimniecības ēku grupa. Turpinot ceļu, mēs dodamies iekšā pa pils galvenajiem vārtiem, kur pretskatā redzam Paula fon Tranzē-Rozeneka laikā celto pili, bet labajā pusē - kučiera torni un izjādes zirgu staļļus. Interesanti, ka kučiera torņa augšējie logi kalpoja novērošanai, lai paziņotu pilī par kunga pārrašanos mājā. Šķērsojot ceļu starp abiem dīķiem, pils priekšā senāk pavērās franču dārzs. Ap pili izveidoja skaistu parku.
Pastaigājoties pa pils parka teritoriju, mēs redzam Bitītes namiņu. Šajā namiņā Paula meita Benita jeb Bitīte rotaļājās ar lellēm un kopā ar ģimeni dzēra tēju. Pauls sievai Adai parka teritorijā uzcēla vientuļnieka māju. Diemžēl līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Tālāk mēs ieraugām mākslīgās pilsdrupas, kas pazīstamas ar nosaukumu „Velna vārti”, ar kurām saistīta leģenda par Paula slimās māsīcas neticamo izdziedināšanu. Ejot tālāk, ieraugām dārznieka māju, astoņstūraino kapliču, kurā ir apglabāti Paula vecvecāki. Turpat blakus atrodas arī Adas fon Tranzē-Rozenekas kapliča, kura liecina par Paula mīlestību pret savu sievu. Šodien šī kapliča kalpo kā baznīca. Parkā var arī ieraudzīt neparastu granīta obelisku, kurš patiesībā ir sievas Adas balto zirgu kapvieta. Pauls tos lika nošaut, kad Ada nomira. Ir vēl daudz citu celtņu, kuras var apskatīt, ejot pastaigā pa pils teritoriju.

Liela mākslas darbu kolekcija
Pilī kādreiz bija krāšņas telpas, skaista un sakopta apkārtne. Pauls pilī izveidoja ļoti lielu gleznu kolekciju, par kuru tagad liecina tikai dzimtas fotogrāfijas. Katrā istabā pie sienām varēja redzēt gleznas - gan mazas, gan lielas un masīvas. Pauls pils interjera ideju smēlās no slavenā gleznotāja H.Makarta. Makartam iedvesmas avots bija tā saucamais Vīnes stils. Šo stilu ļoti labi varēja redzēt arī Jaungulbenes pils telpās. Masīvās mēbeles, galdi, lielie paklāji, statuetes, kuras visu laiku pārceļoja no vienas telpas uz otru, telpas pieblīvēja. Acīmredzot Pauls vēlējās šajās telpās izveidot tādus kā atpūtas un tērzēšanas stūrīšus. Lieliskā gleznu kolekcija, ko Pauls savā laikā bija iegādājies dažādās zemēs, stāstīja par daudzām pasaules vietām. Kolekcijā bija tādu mākslinieku darbi kā Guljermo de Sanktisa, kurš uzgleznoja Adu ar meitu Benitu un Marijas fon Tranzē-Rozenekas pašportretu (Paula māte), kā arī daudzu citu ievērojamu mākslinieku darbi. Šī lielā gleznu kolekcija atradās Jaungulbenes pilī līdz 20.gadsimta sākumam.

Pēdējie dzīves gadi - Berlīnē
Nāca 1905.gads ar saviem nemieriem. Pauls bija zaudējis savu mīļoto sievu Adu, kura nomira 1904.gadā. Viņš vairs tā neinteresējās par mākslas darbiem kā iepriekš. Pamazām kolekcija tika pārvesta uz Rīgu, kur atradās Tranzē-Rozeneku dzimtas māja (tagadējā Vācijas vēstniecība). Vēlāk Pauls uzdāvināja gleznas muzejam. Pauls fon Tranzē-Rozeneks Jaungulbenes pili pameta ap 1920.gadu un devās uz Berlīni, kur pavadīja savus pēdējos dzīves gadus.
Pils palika bez saimnieka un pamazām zaudēja savu krāšņumu. Ar nožēlu jāsaka, ka pils sirds tika apstādināta. Tajā vairs nebija siltuma un dvēseles. 1927.gadā pilī ierīkoja lauksaimniecības skolu un interjeru pārtaisīja skolas vajadzībām. 1990.gadā skola pārcēlās uz jaunām telpām. Šobrīd pils stāv tukša un klusa. Tās mūri klusībā raud un gaida, ka kādu dienu tā varēs sevī uzņemt viesus un izrādīt telpas, kurās atradās barons fon Tranzē-Rozeneks ar savu ģimeni. Tā vēl ir glābjama! Vai Latvijā ir daudz piļu, kurām saglabājušās tik daudzas ēkas? Vai pils, kas ir Jaungulbenes pērle, paliks tukša un tajā skraidīs tikai vējš, līdz tā sabruks?

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pils – mīlestības dāvana

Kategorijas