Zemledus makšķernieki atklāj sezonu

2010. gada 5. decembris 15:00

1988

Kaislīgākie makšķernieki arī Gulbenes novadā jau pagājušajā nedēļā, kad vairākas naktis sals pārsniedza mīnus 10 grādu atzīmi, ir atklājuši zemledus makšķerēšanas sezonu. Pagājušajā gadā pirmie zemledus makšķernieki sezonu atklāja jau novembra sākumā. "Dzirkstele" devās uz Dzirnavu dambi Jaungulbenes pagastā un pārliecinājās, ka zemledus makšķerēšana rit pilnā sparā.

Makšķerniekam Jēkabam Upītim šķiet, ka ar ledus biezumu un drošību uz ledus vismaz uz Dzirnavu dambja Jaungulbenes pagastā viss ir kārtībā, un zivis ķeras ļoti labi. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzsver, ka lielākā bīstamība parasti ir ziemas sākumā, kad ūdenskrātuves ir tikko aizsalušas.

Makšķerēšana rit pilnā sparā

Aizvakar rīta pusē uz ledus bija devušies gandrīz desmit kaislīgi makšķernieki. Viens no tiem jaungulbenietis Jēkabs Upītis saka, ka pirms pāris dienām makšķernieku esot bijis krietni vien vairāk.

Jēkabs rāda, ka ledus, vietā, kur viņš makšķerē, ir apmēram 10 centimetrus biezs. Nepilnu divu stundu laikā izdevies izvilināt apmēram piecus kilogramus prāvu asaru.

Jēkabs stāsta, ka makšķerē jau ceturto dienu. Asari ķeras labi.

"Katru dienu un katru ziemu nāku makšķerēt. Pavadu uz ledus visu dienu, un aukstums mani nebaida," saka Jēkabs un piebilst, ka uz ledus dodas, tiklīdz ir pirmais sals, un nav bijis tāda gada, kad nebūtu ielūzis.

"Vienā gadā ielūzu, un tad kāds cits makšķernieks padeva koku un izvilka mani ārā. "Bļitku nebiju izlaidis no rokām. Kaste gan ar visām zivīm nogrima. Pēc kādām 15 dienām atbraucu uz to pašu vietu, kur biju ielūzis, un ar egles zaru izķeselēju savu kastīti, un zivis tajā visas bija dzīvas," atceras Jēkabs.

Jāpiebilst, lai makšķerētu Dzirnavu dambī, nepieciešams iegādāties speciālu atļauju.

Lielākā bīstamība - ziemas sākumā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere uzsver, ka iedzīvotājiem, īpaši zemledus makšķerēšanas entuziastiem, jābūt prātīgiem un nevajag mēģināt kāpt uz ledus, kamēr tas vēl nav kļuvis pietiekami biezs. Lielākā bīstamība parasti ir ziemas sākumā, kad ūdenskrātuves tikko aizsalušas, un pavasarī, kad ledus kļūst īpaši trausls. Tomēr pat ziemā, kad ledus it kā ir visnoturīgākais, uz tā ir daudz bīstamu vietu. Tur, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos un zvejnieku izcirsto āliņģu vietās ledus ir neizturīgs. Tā izturību mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti.

Šogad dienesta ūdenslīdēji no ūdenskrātuvēm ir izcēluši 145 noslīkušus cilvēkus, tajā skaitā - 9 novembrī. Visvairāk nelaimes gadījumu uz ūdens notiek vasarā peldsezonas laikā. Rudenī visbiežāk noslīkst makšķernieki, apgāžoties laivai vai iekrītot ūdenī, jo šā vaļasprieka cienītāji pārsvarā nelieto glābšanas vestes. Savukārt līdz ar pirmās plānās ledus kārtiņas parādīšanos uz ūdenskrātuvēm tur parādās arī zemledus makšķernieki, kuri ir pārliecināti, ka ledus vienmēr ir drošs un ar viņiem jau nekas slikts nevar atgadīties.

Gadījumos, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties pa tālruni 112 ir jāizsauc glābšanas dienests. Jācenšas pēc iespējas precīzāk norādīt negadījuma vietu, kā arī tuvākie iespējamie piebraukšanas ceļi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemledus makšķernieki atklāj sezonu

Kategorijas