Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vieno laimīga satraukuma trīsas

Inita Savicka

2016. gada 5. augusts 00:00

3151
Vieno laimīga satraukuma trīsas

Kleitas dēļ varētu precēties vēlreiz

Šī nedēļa ir īpaša Ludmilai un Marekam Kramiņiem, jo viņi svin ceturto kāzu gadadienu. Ceturtā kāzu gadadiena tiek dēvēta arī par zīda un ziedu kāzām. Pāra elegance un mīlestība tikai attīstās. Ludmila atminas, kā viņa kopā ar vīru pirms četriem gadiem gāja uz Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļu, lai tikai noskaidrotu, cik maksā laulības reģistrācija. Viņi ne tikai to noskaidrojuši, bet arī, dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Vitas Elsiņas mudināti, uzrakstīja pieteikumu savai laulības reģistrācijai. “Jau pēc mēneša mēs apprecējāmies. Tas bija 2012.gada 3.augusts. Laulības ceremonija bija ļoti skaista!” atmiņās dalās Ludmila.
Arī tam, kā viņa tikusi pie kāzu kleitas, kura ir tik skaista, ka tās dēļ viņa labprāt ar savu vīru Mareku precētos vēlreiz, ir īpaši skaists stāsts.
“Man ir laba draudzene šuvēja Renāte Skopāne. Es viņai jautāju, vai uzšūs man kāzu kleitu.  Draudzene piekrita, un tad es kopā ar vīru, viņu un vedējiem braucu uz Rīgu, lai nopirktu kāzu kleitai audumu, vedējmātes tērpam audumu un puišiem kreklus. Šuvēja izvēlējās visiem vienādu toni – fuksiju. Vīram un vedējtēvam nevarējām atrast kreklus. Visi bija ar garām piedurknēm. Piedurknes šuvēja veikalā nogrieza, un tad ar tām gājām tālāk meklēt kāzu kleitai dažādus elementus, lai viss būtu saskaņots vienādā tonī,” stāsta Ludmila un piebilst, kad viss nepieciešamais bija sagādāts, šuvēja viņai tikai pavaicājusi, kādu kleitu vēlas - īsu vai garu, ar piedurknēm vai bez. Un tas arī viss. “Viņa man neko vairāk nejautāja, bet uzšuva tik skaistu kleitu! Kāzu kleitu viņa man šuva tikai vienu dienu pirms kāzām, lai tā būtu “svaiga”. Kad pirmo reizi to ieraudzīju, es raudāju. Tā bija tik skaista! Ir cilvēki, kā, piemēram, mana draudzene šuvēja, kuriem atliek tikai paskatīties uz tevi, lai saprastu, zinātu un ieraudzītu, ko man vislabāk vajag,” saka Ludmila.
Skatoties uz savu kleitu un daloties atmiņās, laimīgais kāzu dienas satraukumus viņai vēl nekur nav pagaisis un joprojām mājo Ludmilas sirdī.
Attiecībā uz kāzu kleitu Ludmila ir sentimentāla, jo to ir nolēmusi glabāt visu mūžu. “Es to glabāju un glabāšu. Arī pušķi un kāzu kurpes es glabāju,” saka Ludmila.
Viņas un vīra laulību gredzenos iegravēti vārdi un kāzu datums. Šo darbu paveicis kāds ārkārtīgi jauks meistars Balvos. Bet gravējumus, kuri ir zelta stīpiņu iekšpusē, Ludmila nerāda, jo ir māņticīga, sakot, ka laulību gredzenu nevajag no pirksta vilkt nost, un to gan viņa, gan viņas vīrs stingri ievēro.