Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Burtnieku” pavēlnieks

Diāna Odumiņa

2016. gada 5. augusts 00:00

1337
“Burtnieku” pavēlnieks

Gunārs Pāvuliņš: “Es jau nemeklēju, mani paši te sameklē daudzi.”

Uz “Burtniekiem”! Ne jau uz pili, bet uz sirmu lauku sētu Vecadulienā ik pārdienu zinības un spēku kaldināt dodas daudzi Gulbenes novada lāčplēši. “Burtnieki” ir jaungulbenieša, seniora Gunāra Pāvuliņa lauku viensēta. Viņš ir Jaungulbenes atlētiskā sporta kluba “Progress” dibinātājs un uzturētājs. Dara to pilnīgi nesavtīgi, nesaņemot nekādu atlīdzību. Šobrīd šajā klubā, kas atrodas “Burtniekos”, trenējas apmēram 20 jaunieši un pieaugušie. Tiem, kas patiešām vēlas trenēties, G.Pāvuliņa nama durvis vienmēr ir atvērtas. Šonedēļ “Burtniekos” ciemojās un treniņa norisi vēroja arī “Dzirkstele”.

Ilgi nevar uz mūrīša
Saimnieks sagaida ciemiņus, stāvot atvērtās nama durvīs uz sliekšņa. Viņš smaida, joko un aicina ienākt. Mute paliek vaļā, redzot, ka treniņiem atvēlētās divas istabas mājā ir pavisam parastas un ļoti pieticīgas. Ar mūrīti, ar īstu lauku krāsni, kurā var ne tikai tēju uzsildīt, bet arī maizi uzcept. Māju G.Pāvuliņš mantojis no savas mīļās mammas Zentas un pārvācās uz “Burtniekiem” pirms 24 gadiem no Jaungulbenes centra. Būdams pensionārs, viņš nevar ilgi palikt uz mūrīša. Viņam patīk, ja mājā ir dzīvība. Patīk ar padomu, ar telpām, ar inventāru palīdzēt tiem, kuri vēlas apliecināties sportā – vieglatlētikas mešanas disciplīnās, spēka vingrinājumos. G.Pāvuliņš ir vienīgais novadā, kurš pārvalda šo jomu tik perfekti, ka spēj kā treneris uzplaucēt ne vienu vien talantu. Viņš nebaidās sākt trenēt no nulles pat cilvēkus seniora vecumā. “Es cilvēkus nešķiroju,” saka G.Pāvuliņš. Piemēram, 40 gadus vecā jaungulbeniete Sandra Dubrovska trenēties sākusi šogad. Skrien, lodi grūž. Viņa nav vienīgā, kura sportam pievērsusies, būdama nopietnā vecumā.
31 gadu vecā gulbeniete Kristīne Andrejeva trenēties pie G.Pāvuliņa sāka pirms trīs gadiem. Tajā brīdī viņa ne lodi, ne disku lāgā nebija rokās turējusi. Viņa lodi varēja aizgrūst 6 metrus, bet tagad grūž 10 metrus. Diska mešanā rezultāta uzlabojums ir vēl ievērojamāks. K.Andrejeva “Dzirkstelei” saka – sākumā domājusi patrenēties pie G.Pāvuliņa tikai prieka pēc, nav ticējusi savām spējām. Taču iepaticies, aizrāvusies, fascinējusi trenera personība un rezultāti neizpalika.
Vēl viens unikāls talants ir 37 gadus vecā gulbeniete Vineta Vašķe, kura uz “Burtniekiem” trenēties sākusi braukt salīdzinoši nesen. Nupat Gulbenes pilsētas svētkos viņa pārspēja Latvijas rekordu, guļus 20 kilogramu smagu stieni paceldama 212 reizes! “Tā viņa kopsummā četras tonnas ir pacēlusi!” sajūsmināts ir G.Pāvuliņš. Taču sarunās ar saviem trenējamajiem viņš reti ļaujas uzslavām. Cenšas kādu nesalielīt par daudz, jo zina – var “sakāpt galvā”. G.Pāvuliņš piemin kādu jaunu, perspektīvu audzēkni, kas nogājis no ceļa un pat nonācis cietumā. Iznācis tā, ka “Progresā” puisis trenējies dzīvei cietumā... “Arī tam vajag,” sarkastisks ir G.Pāvuliņš. Taču piebilst – viņa mājas durvis šim no ceļa nogājušajam jaunietim vienmēr būs vaļā. Ja vien gribot, lai nākot un atsākot trenēties.
“Vai es varēju iedomāties, ka “Burtniekos” izaugs sporta meistars svara bumbu celšanā, Latvijas izlases sportists, 20 gadus vecais jaungulbenietis Dāvis Jermacāns?” koķetē G.Pāvuliņš. Protams, viņš ne tikai iedomājās, ka tas ir iespējams, viņš mērķtiecīgu veda un turpina vest šo savu audzēkni pretī sasniegumiem. Treneris neslēpj un pat lepojas, ka nodarbībām atvēlētās telpas ir Eiropas Savienības standartiem neatbilstošas. Riktīgi lauki! “Nevajag nemaz tās renovētās sporta zāles, ja nav gribēšanas nopietni trenēties. Var arī tepat darboties,” viņš saka.
Autsaiders sportā ar iesauku “specs”. Tā G.Pāvuliņu raksturo lietpratēji. Nebūdams diplomēts treneris, viņš kā praktiķis ir “izkodis” cauri šim arodam un kļuvis par izcilu pedagogu, par autoritāti. Par saviem audzēkņiem viņš saka: “Es jau nemeklēju, mani paši te sameklē daudzi.” G.Pāvuliņa trenējamie uzrāda lieliskus rezultātus ne tikai Gulbenes novadā, bet arī Latvijā un pat Eiropā. Pats viņš ironizē - brīnoties, kā viņam 2014.gadā Gulbenes novadā varējuši piešķirt gada labākā trenera titulu. Viņam, kurš drīkst strādāt tikai kā brīvprātīgais, jo nevar palepoties ar atbilstošu augstskolas diplomu! Par nesaņemto atalgojumu viņš saka: “Man neko nevajag! Es varu strādāt par brīvu. Man patīk! Kamēr vēl varēšu kustēt, darīšu.”

Ar labības tīrumu fonā
Svara bumbas vecu vecās, arī svaru stienis tāds pats. “Burtniekos” treniņiem vajadzīgais inventārs ir ar “bārdu”, salasīts no malu malām, jo kādam kaut kad ir bijis nevajadzīgs. G.Pāviliņš nosprēgā, ka svara bumbu celšana novada sporta funkcionāriem vispār šķiet nevajadzīgs sporta veids. Tāpat kā galda teniss. Tāpēc jau arī svara bumbas ir izbumbotas no novada spartakiādes disciplīnu saraksta, sak, ko gan tā bumbu cilāšana dod. “Vēl būs jāpacīnās,” saka G.Pāvuliņš un sola būt neatlaidīgs. Ja viņa audzēkņi gūst atzīstamus panākums sacensībās valstī un ārpus tās, ir pelnījuši saņemt arī naudas balvas no pašvaldības. Tā domā treneris.
Sportošanai zem klajas debess “Burtnieku” pagalmā ir improvizēts sektors lodes grūšanai, disku var mest tuvumā augošajā labības laukā. Starp citu, “Progresa” meitenes šovasar brīvos brīžos pēc starp treniņiem tur gājušas lasīt rudzupuķes. “Tāds skaistums!” sajūsminās K.Andrejeva un 18 gadus vecā gulbeniete Marina Vīksniņa, kura pie G.Pāvuliņa trenējas vēl tikai gadu. “Viņai Murjāņos (sporta skolā – red.) bija jāatrodas! Spēcīga meitene. Kopējā fiziskā sagatavotība viņai ir tāda, ka otru tādu viņas vecuma meiteni nezinu. 65 reizes uzpumpēties var. Daudzi puiši to nespēj,” savu audzēkni Marinu uzliela treneris. Savukārt viņa “Dzirkstelei” par G.Pāvuliņu saka: “Treniņos viss atkarīgs no viņa garastāvokļa. Stingrs. Arī pajoko. Ir interesanti.” K.Andrejeva piebilst, ka “Progress” - tā ir sava veida ģimene. Klubā visi savā starpā ir draugi.
“Burtnieku” pagalmā arī Dāvja brālis, 21 gadu vecais Nauris Jermacāns parāda, ko spēj, vairākas reizes paceļot un virs galvas noturot 60 kilogramu baļķi. Pats “Dzirkstelei” stāsta, ka pie G.Pāvuliņa trenējas jau septiņus gadus. Treneri uzskata par ļoti pieredzējušu, cienījamu.
Stipri cilvēki, spēcīgi sportisti – tādus savus audzēkņus veido G.Pāvuliņš. Viņš nicina dopingus un saka, ka par tādu tēmu neko nezina un negrib zināt. Ātru, vieglu, virspusēju rezultātu sasniegšana sportā viņam ir vienaldzīga. Fizisks darbs, grūtību pārvarēšana, dabisks uzturs un papildus treniņnodarbības – šo apstākļu kopumu G.Pāvuliņš uzskata par sasniegumu kalvi. Tieši tāpēc, ka ikdienā iet strādāt meža darbos un joprojām cītīgi trenējas, panākumus vieglatlētikā mešanas disciplīnās joprojām gūst trenera dēls, 41 gadu vecais Jānis Pāvuliņš. Nupat notikušajā Latvijas IV Olimpiādē viņš, būdams gados visvecākais lodes grūdējs, tomēr spēja ierindoties 6.vietā. Tēvs uzskata, ka tas liecina par noturību sasniegumos.

Uzdāvina trenerim televizoru
2.jūnijā G.Pāvuliņš svinēja 70. dzimšanas dienu. Viņa sporta kluba biedri parūpējās par pārsteigumu. “Burtniekos” sariktēja sportisku dzimšanas dienas ballīti ar brāļu Jermacānu mammas cepto izcili gardo mājas kūku, ar jubilāra sumināšanu, ar sportiskām aktivitātēm turpat pagalmā. Treneris dāvanā saņēma jaunu televizoru, lai viņš var cītīgi sekot līdzi vasaras Olimpiskajām spēlēm Rio. “Viņš ir to pelnījis! Tā ir tāda mūsu neliela pateicība par visu, ko treneris ir mūsu labā darīs un dara,” saka K.Andrejeva. Viņa piebilst, ka pie trenera nekad netiek lietots alkohols, tomēr viņa lielajā jubilejā visi dzēra šampanieti no kopīgā kausa. Arī kauss bija neparasts. To Jaungulbenes komanda bija izcīnījusi Gulbenes novada šīsvasaras vieglatlētikas čempionātā. K.Andrejeva saka: “Tā uzvara lielā mērā tika gūta, tieši pateicoties G.Pāvuliņa kā trenera un lielā stratēģa dalībai.”
G.Pāvuliņu “progresieši” patiešām mīl un vienlaikus izjūt bijību pret viņu. K.Andrejeva bilst, ka attiecībās ar “Progresa” sportistiem G.Pāvuliņš prot līdzsvarot stingrību un labsirdīgu humoru. Katrs, kurš trenējas klubā, to, ka ir pieņemts kolektīvā, uzzina tad, kad treneris viņam ir piešķīris iesauku - trāpīgu mīļvārdiņu! G.Pāvuliņš vienmēr atgādinot jaunpienācējiem, ka iesauka “Progresā” ir jānopelna.