Labību “zog” laika apstākļiem

2016. gada 11. augusts 00:00

1053

Novada lauksaimnieki: “Tāda vasara nav pieredzēta.”

Daudzviet labības druvas ar nepacietību gaida kombainus, bet šogad ražas novākšanu traucē klimatiskie apstākļi, jo līst gandrīz katru rītu. Dienās, kad lietus nav, ar kombainiem ne visur ir iespējams uzbraukt uz tīruma, jo zemākajās vietās tie iestieg. “Es personīgi neatceros, ka sezona, kad jāsākas labības novākšanai, būtu bijusi šāda,” saka Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis.
“Kaut kā jau te saimniecībā knibināmies, jo neko daudz izdarīt nav iespējams. Vienā dienā aizbraucām, lai kultu graudus, bet mitrums tajos tāds, ka pat graudu kaltei rodas problēmas. Kombaini uz tīrumiem grimst. Nākas vilkt tos ārā ar citas tehnikas palīdzību. Ir grūti, bet es šobrīd nedomāju, ka labība varētu palikt uz lauka,” saka A.Gargurnis. “Torņkalnā” šogad jānokuļ vairāk nekā 600 hektāru platība, kas atvēlēta graudaugu audzēšanai. Lauksaimnieks spriež, ka arī graudu kaltēšanas izmaksas šogad būs lielas. “Runājot par graudu nodošanu graudaudzētāju kooperatīvam LPKS “VAKS”, nemaz nav iespējams turp aizvest graudus kaltēšanai ar pieņemamu mitruma procentu. Tagad jau pēc lietus tīrumi tā nenožūst, kā vajadzētu. Pēc lietus ir vajadzīga vismaz viena diena, kad nelīst, lai kultu, bet tādas jau praktiski nav. Es pat savās kaltēs vairs nespēju apgriezties, jo iekultie graudi ir par slapjiem,” stāsta Andris.
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Priednieki” saimnieks Mārtiņš Upāns labības pļauju vēl nav sācis. “Doma jau bija pamēģināt, bet nekas labs jau tāpat nebūtu. Katram ir savs bizness. Tāds ir arī lauksaimniekiem. Bizness ne vienmēr ir veiksmīgs. Saprotu lauksaimniekus, kuru audzētajiem graudiem jau šobrīd ir zudusi kvalitāte. Droši vien arī man rudzi ir pagalam. Par veldrē sagūlušo labību es pat nerunāju. Zaudējumi būs noteikti. Pašreizējās prognozes nav labas,” secina M.Upāns.
LPKS “VAKS” Gulbenes filiāles “Torņkalns” agronoms Artūrs Dilba stāsta, ka sausajās dienās atvestajos graudos bijis 19 procenti mitruma. Tagad esot ieturēta “pīppauze”. “Zemnieki gaida labāku laiku un skatās uz graudu kaltēšanas izmaksām, kas šogad noteikti būs lielākas. Šis ir smags gads. Tomēr es uzskatu, ja vien var tikt uz tīruma, labība ir jākuļ un jāved kaltēties, lai tā vēl vairāk nepasliktinātos. Līdz ar graudiem lauksaimnieki kuļ arī ziemas rapsi,” stāsta agronoms.
Lietainais laiks problēmas labības vākšanā ir radījis arī Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimniekam Gunāram Ciglim. Viņš atzīst, ka labības pļauja intensīvi saimniecībā vēl nav sākusies. Izaudzētā graudaugu raža “Sopuļos” šogad jānovāc aptuveni 400 hektāru platībā.

“Graudi ir izauguši, bet visi pārējie darbi stāv nedarīti, jo laiks neļauj. Saimniecībā varbūt arī atrastu laukus, kur varētu sūtīt kombainu un tas neiestigtu, bet graudi neizžūst. Tas jau ir skaidrs - jo graudi mitrāki, jo par to kaltēšanu nāksies maksāt vairāk. Lai graudi labi glabātos, tajos var būt 14 procenti mitruma. Es cenšos graudus izžāvēt līdz 13 procentiem, jo graudi ir higroskopiski. Tie uzsūc gaisa mitrumu, pat tos pārvadājot. Pirmdien, kad mērīju mitruma procentu graudos, tas bija 28 procenti. Šobrīd vēl ir grūti un pāragri spriest, vai izdosies izkult visu labību,” saka G.Ciglis. Viņš nopietnu problēmu, kas skar visus graudu audzētāju, saskata tajā, ka nogatavojušies graudi vārpās mitruma iespaidā sāk dīgt. “Tas nozīmē, ka tie vairs nebūs pārtikas, bet lopbarības graudi. Tas automātiski ietekmēs arī graudu cenu,” spriež lauksaimnieks.
Lauksaimniekiem nelabvēlīgos pavasaros un rudeņos arī iepriekšējos gados zemnieki ir pieprasījuši kompensācijas. G.Ciglis bilst, ka kompensāciju piešķiršanai netic, bet paļaujas uz paša spēkiem. “Mēs taču zinām, kāds ir mūsu valsts budžets un citi atbalsta rīki. Visu laiku valsts atbalstu prasa cūku audzētāji saistībā ar Āfrikas cūku mēri, piena lopkopji – par zemo piena litra cenu, bet reāli neviens šīs kompensācijas nav dabūjis ne no Eiropas Savienības, ne arī no valsts,” saka G.Ciglis. M.Upāns, savukārt, uzskata, ka mūsu valstī bez prasīšanas nekas dots netiek.

Rudzi dažviet vārpās jau sadīguši
Augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga apliecina, ka vairākās zemnieku saimniecībās, kur tiek audzēti rudzi, vietās, kur labība ir veldrē, graudi vārpās jau sadīguši. “Diemžēl daba mums diktē savus noteikumus, tāpēc ir grūti kaut ko vēl piebilst. Pat tiem zemniekiem, kuri šinīs dienās mēģināja uzart papuvi, tas neizdevās pat ar modernu traktoru - tas iestiga. Tāds gads kā šis nav redzēts. Vismaz augustā varēja būt sauss un saulains laiks. Domāju, ka šogad uz augstām graudaugu cenām zemnieki diezin vai var cerēt, jo savu tiesu paņems arī kaltēšanas pakalpojumi,” viņa.

Pagarina pļaušanas termiņu
Jūlijs un šī mēneša sākums lielā daļā Latvijas ir nesis daudz nokrišņu. Arī daļai lauksaimnieku, īpaši tiem, kas nodarbojas ar lopkopību, ir grūtības nopļaut un novākt sienu vai zāles masu lopbarības vajadzībām. Ziņas par siena un skābsiena ieguves grūtībām saņemtas no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un no lauksaimniekiem dažādos Latvijas novados, īpaši Vidzemē un Latgalē. Tādēļ, ņemot vērā radušos ārkārtas apstākļus, lauksaimniekiem, kuri izmanto zālājus lopbarības vajadzībām, tiek sniegta iespēja nopļaut un novākt līdz 15.septembrim tos zālājus, kurus biežo nokrišņu un lielā mitruma dēļ nevarēs nopļaut un novākt līdz 15.augustam. “Ir lauksaimnieki, kuri šajā laikā steidz pļaut zāli un atzinīgi vērtē piešķirto pagarinājumu. Augusta beigās un septembra sākumā sola labāku laiku. Tad nu nāksies vākt pāraugušu zāli, kas nav tā pati vērtīgākā,” saka I.Šteinberga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labību “zog” laika apstākļiem

Kategorijas