Autovadītājiem jāuzmanās no stārķiem ceļmalās

2016. gada 11. augusts 00:00

597

Autovadītājiem jāuzmanās no stārķiem ceļmalās

Gan skaistas, gan dramatiskas satikšanās ar savvaļas dzīvniekiem iespējamas ik uz soļa

“Ja zinātu, ka tā notiks, mēs nebūtu nemaz braukuši sēņot,” “Dzirkstelei” saka gulbenietis Jānis. Vēlme pasēņot radījusi skādi aptuveni 130 eiro apmērā. Tik maksās jauna priekšējā stikla ielikšana automašīnai “Volkswagen”, kura cietusi sadursmē ar balto stārķi.
Nelaime notika sestdien, 6.augustā, pēc pulksten 9.00 no rīta, izbraucot no Gulbenes pa Smiltenes šoseju. Lidojošais putns pēkšņi atsitās pret automašīnas priekšējo stiklu. Pamanīt stārķi un izvairīties no sadursmes nebija iespējams. Viņš uzradās it kā ne no kurienes. Iespējams, bija lidojis no šosejas malas un nebija spējis uzņemt vajadzīgo lidojuma augstumu. Automašīnā braukušie šķendējās par trieciena rezultātā saplaisājušo priekšējo stiklu, tomēr bija nobažījušies arī par pārgalvīgā lidoņa veselību. Gājuši skatīties, kas ir ar putnu. Tas sākumā apdullis stāvējis brauktuves vidū, tad pagājis malā, pacēlies spārnos un zemu nolidojis labi tālu, piezemējoties pļavā. Cerams, putns būs dzīvotājs un rudenī varēs doties uz siltajām zemēm, sprieda Jāņa kompānija un secināja, ka putnam vēl ir laimējies - “Volkswagen” brauca tikai apmēram ar 50 kilometru ātrumu stundā.

Biežāk riskantās situācijās nonāk jaunie dzīvnieki
“Spriežot pēc tā, ka pēc sadursmes stārķis ir aizlidojis, drīzāk viņam šis piedzīvojums būs beidzies labi. Tātad spārni necieta,” “Dzirkstelei” saka Latvijas Ornitologu biedrības baltā stārķa monitoringa vadītāja Māra Janaus. Viņa uzsver, ka vasaras otrā puse ir laiks, kad ir sevišķi daudz sabrauktu un notriektu, ievainotu savvaļas dzīvnieku. Biežāk šādās riskantās situācijās nonāk jaunie dzīvnieki – gan putni, gan zīdītāji, gan abinieki -, kuriem vēl trūkst pieredzes un saprašanas, ka ir jābaidās no tādiem briesmoņiem kā automašīnas. M.Janaus saka, ka tieši notriektie dzīvnieki, kas guļ uz autoceļiem, piesaista stārķus, kuri ir maitēdāji. Autovadītāji ir ievērojuši, ka stārķi pastaigājas gan pa brauktuvi, gan pa blakus esošajām pļavām un tīrumiem. “Tāpēc jau viņi gar tām ceļa malām staigā, ka tur ir, ko uzlasīt,” skaidro M.Janauss.
Litenietis, Latvijas Ornitologu biedrības biedrs Elvijs Kantāns “Dzirkstelei” saka – vecu balto stārķi no jaunā putna var atšķirt pēc knābja krāsas. Jaunajiem esot tumši knābji, nevis spilgti sarkani kā vecajiem putniem.
Pārsteiguma situācijas ir iespējamas arī ogotājiem
Laime redzēt aļņu māti ar mazuli aptuveni 50 metru attāluma 9.jūlijā, ogojot mežā Beļavas pagastā netālu no pilsētas robežas, bija kādai gulbenietei, kura par savu piedzīvojumu pastāstīja “Dzirkstelei”. Tik tuvu pēkšņi ieraugot lielo aļņu māti, nobijusies, ka tā var cilvēku uztver par draudu savam mazulim un uzbrukt. Tomēr tā nenotika. Lielais dzīvnieks tikai brīdi saskatījies ar ogotāju un devies tālāk ar mazuli, kas gājis pēdu pēdā aiz mātes.
Valsts Meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš saka, ka ogotāju saskriešanās ar meža zvēriem aci pret aci un tik tuvu ir liels retums. Parasti dzīvnieki esot tie, kas jau pa gabalu sajūt cilvēka klātbūtni un izvairās no tuvuma. “Protams, aļņu māte draudu gadījumā noteikti aizstāvētu savu mazuli, taču, ja cilvēks uzvedas mierīgi, konfrontācijai nevajadzētu būt. Ogošanas un sēņošanas periods ir traumējošs faktors meža dzīvniekiem. Sevišķi tad, ja mežā ienāk lielas tautas masas. Dzīvnieki nekur nepazūd, turpat vien ir, tikai kļūst nemanāmi. Tomēr ir bijuši arī tādi gadījumi, kad labā ogošanas vietā cilvēki nejauši ierauga arī ogotāju lāci,” saka L.Kļaviņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Autovadītājiem jāuzmanās no stārķiem ceļmalās

Kategorijas